'Viņa' skaidro: rīcības plāns un izplatītākās kļūdas pēc šķiršanās

"Sākot no bērnības, bērns trenējas pamazām – paiet [prom] vienu soli, divus, trīs, piecus. Tad iet dārziņā. Ja šī šķiršanās ir dozēta un izturama, bērns trenējas tikt galā. Šķiršanās būtībā attīsta spēju būt vienam, kreatīvam, satikt jaunus draugus, atrast jaunu darbu," stāsta Veselovskis. Ja cilvēka dzīvē šķiršanās vainagojušās izaugsmē, ir apgūta prasme tikt galā, attiecību beigšanos ir iespējams pārdzīvot, pēc laika veidojot nākamo savienību.

Savukārt citādi ir brīžos, ja agrā bērnībā šķiršanās pieredze ir bijusi izteikti sāpīga – tā var uzkrāties. "Tikko notiek šķiršanās attiecībās, klāt nāk vesela lavīna ar smago pieredzi. Līdz ar to, kā cilvēks jutīsies šķiršanās gadījumā, kā viņš to pārdzīvos, nosaka iepriekšējā pieredze un kapacitāte pārdzīvot šķiršanos pozitīvā veidā," skaidro Veselovskis. Ja notiek šķiršanās, ir iespējams pilnveidoties, vai tieši otrādi – sabrukt.

Nevarētu teikt, ka attiecību krīzes tiek iepriekš paredzētas, bet gan norit ar zināma mēra pēctecību, norāda Putniece. "Tango vienmēr dejo divatā, tad partnerattiecībās var būt tādas situācijas, un ir arī tādi objektīvi pacientu stāsti, ka tas iekšējais stāsts partnerim jau ir sen noticis, bet viņš nav nekādā veidā ne tikai runājis, bet visos iespējamos veidos mēģinājis noslēpt, ka viņš ir pieņēmis lēmumu šīs attiecības izbeigt," skaidro psihoterapijas speciāliste.

Par šoka terapiju var dēvēt to brīdī, kad partneris uzzina jauno lēmumu. "Pat pie visa šī labā scenārija, ja man ir bijusi laba šī šķiršanās vai atvadīšanās pieredze no bērnības, un tā ir bijusi vērsta un izaugsmi, sevis pilnveidošanu, tāpat varētu piedzīvot un, visticamāk, piedzīvošu vispirms šoku un pēc tam noliegumu, kas ir ļoti saprotams, jo tā ir krīze," atklāj Putniece.

Šajā gadījumā krīze ir attiecību pārtraukšana jeb šķiršanās, tomēr šos pašus mehānismus var attiecināt arī uz cita veida sarežģītiem pārejas stāvokļiem. "Protams, vispirms ir šoks, kas ilgst no dažām minūtēm līdz maksimāli vienai vai divām dienām. Tad ir nolieguma posms, kurā cilvēks saka: "Tas nevar būt. Tas ar mani nenotiek!"," norāda Putniece. Tieši šī daļa dažkārt ir smagākais posms, kad ir grūti pieņemt un aptvert notiekošo.

Psihoterapijas speciāliste skaidro, ka nolieguma etapā cilvēki nereti "krīt galējībās" – aizraujas ar pārmērīgu alkohola lietošanu un piedzīvo spēcīgas emocionālas svārstības. Savukārt līdzcilvēki mēģina kādā veidā atbalstīt, bet nespēj atturēt un palīdzēt, kas ir grūti vai pat neiespējami panākams. "Tajā brīdī jāļauj cilvēkam runāt un vēlreiz runāt, jo tas ir vienīgais, ko mēs profesionāļu valodā saucam "izventilēt savas emocijas" – lai tas brīdis ātrāk pāriet un beidzas," stāsta Putniece.

Savukārt pēc nolieguma seko pieņemšana. Tā bieži saistās ar depresīvām izjūtām, kas var būt atkarīgas no vairākiem faktoriem, piemēram, attiecību ilguma un gaidām. Putniece norāda, ka depresīvākos brīžos var būt nepieciešama arī medikamentu palīdzība: "Tas ir tikai pašsaprotami, ja mums sāp zobi, mēs ejam viņus salabot pie stomatologa. Tajā brīdī, kad sāp sirds vai dvēsele, ja man ir tiešām tik ļoti grūti un esmu tādā depresijā, un reizēm arī terapeits var būt tikai ar savu klātbūtni klātesošs tajā brīdī, kad pacients ir kabinetā, un terapijas procesā atbalstīt visos iespējamos veidos, bet, ja viņš aiziet mājās, nevar gulēt, tad skaidrs, ka labāk ir saņemt papildu medikamentu kursu." Viņa atgādina – katra krīze ir gan zaudējums, gan iespēja.

"Šķiršanās prasa pārstrādi, un varētu domāt, ka vidēji tas var būt gads, varbūt divi, bet šķiršanās rada sekas arī tajos gadījumos, kad pieredze ir bijusi laba – tāpat ir vajadzīga pārstrāde," skaidro Veselovskis. Ja cilvēks pieņem situāciju, ka ir šķīries, jūt zināmas šķiršanās sāpes, apzinās nepatīkamo sajūtu, tas ir normāls process. Ideālā gadījumā situācija būtu jāprot pārdzīvot un izdzīvot, piemēram, izrunājot ar draugiem vai speciālistu.

Tomēr, ja trūkst šo faktoru, izpausmes katram var būt atšķirīgas. Mūsdienās nereti tā ir sajūta, ka viss ir kārtībā – cilvēks smaida. Īpaši tas izpaužas sievietēm, kuras uzņemas visus mammas pienākumus un uzsver, ka ar visu tiek galā. "Viņa ieiet šajā visu varošajā uzvedībā un noliedz to sāpi, kurai viņai būtu jāiziet cauri, jāpārdzīvo. Ir kaut kāds ievainojums, bet brūce netiek dziedēta vai tīrīta, bet aizlipināta ar kaut ko citu," norāda psihoterapeits.

"Daļu no tā, kas notiek cilvēkā, viņš pat pats nezin. Arī, piemēram, sieviete pēc šķiršanās var justies labi: "Tiku beidzot no viņa vaļā!" Tikai pēc pusgada sākas veģetatīvā distonija, sāk sāpēt galva," atklāj Veselovskis. Tomēr pamats slēpjas tajā, ka cilvēki nav izglītoti un nemaz nenojauš, kas ar viņiem notiek. "Trauma vai slimība ir tāpēc, ka bijusi šķiršanās, bet arī vēl citas šķiršanās pieredzes iepriekš," piebilst psihoterapeits.

Pilnu raidījuma ierakstu, kur speciālisti apskata šķiršanās un vientulības tēmas, skaties šeit.

Ceturtdien, 14. martā, kafejnīcā "Cafe Film Noir" notiks interneta žurnāla "Viņa.lv" organizētais sarunu vakars "Esam kopā, tomēr atsevišķi?", kurā kopā ar ģimenes psihoterapijas speciālistiem Ilonu Bušu un Gati Bušu tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par vienu no aktuālākajām problēmām daudzās attiecībās – atsvešināšanos. Vairāk uzzini šeit.