Attiecības pārtrūkst – partneris aiziet no mājām, dodas mūžībā vai arī savienība norit no attāluma un piedzīvo krīzes. Kā rīkoties šādās situācijās un kādas ir izplatītākās kļūdas, ko cilvēks pieļauj brīdī, kad palicis viens? Raidījumā ""Viņa" skaidro" atbildes sniedz psihoterapeits Andris Veselovskis un psihoterapijas speciāliste Inese Putniece.
"Sākot no bērnības, bērns trenējas pamazām – paiet [prom] vienu soli, divus, trīs, piecus. Tad iet dārziņā. Ja šī šķiršanās ir dozēta un izturama, bērns trenējas tikt galā. Šķiršanās būtībā attīsta spēju būt vienam, kreatīvam, satikt jaunus draugus, atrast jaunu darbu," stāsta Veselovskis. Ja cilvēka dzīvē šķiršanās vainagojušās izaugsmē, ir apgūta prasme tikt galā, attiecību beigšanos ir iespējams pārdzīvot, pēc laika veidojot nākamo savienību.
Savukārt citādi ir brīžos, ja agrā bērnībā šķiršanās pieredze ir bijusi izteikti sāpīga – tā var uzkrāties. "Tikko notiek šķiršanās attiecībās, klāt nāk vesela lavīna ar smago pieredzi. Līdz ar to, kā cilvēks jutīsies šķiršanās gadījumā, kā viņš to pārdzīvos, nosaka iepriekšējā pieredze un kapacitāte pārdzīvot šķiršanos pozitīvā veidā," skaidro Veselovskis. Ja notiek šķiršanās, ir iespējams pilnveidoties, vai tieši otrādi – sabrukt.