Zāģēšana, pārmetumi vai verbāli uzbrukumi ir daudzu pāru ikdiena, kas nereti noved pie attiecību krīzēm vai pat šķiršanās. Tomēr, cik lielā mērā jāņem vērā kritika, kad tā var lieti noderēt un kā zāģēšanu veiksmīgi izvērtēt, podkāsta "Laimes laboratorija" pirmajā epizodē skaidro psihoterapeits Andris Veselovskis.
Daudzi ir nonākuši situācijā, kad ar prātu apzinās – šī kritika noteikti nav jāņem vērā vai arī tā ir nepamatota, taču tāpat vārdi kļūst nepatīkami un liek justies slikti. Nereti partnerattiecībās iezogas šādas situācijas, ko Veselovskis skaidro ar piemēru no vīriešu skatu punkta, kad, piemēram, sieva atkal zāģē vai uzbrūk. "Izejas stāvoklis ir, ka tas šausmīgi sāp: "Es taču cenšos, daru, strādāju, darbā nogurstu, atnāku un viņa sāk zāģēt"," situāciju raksturo psihoterapeits.
Savukārt vīrietis, pārmetumu dzirdot, uzsāk strīdu: "Nē, es neesmu slikts – es darbā cenšos. Tu esi slikta!" Veselovskis norāda, ka būtu nepieciešams "iziet" no šīm katra pozīcijām. "Tā nav nekāda cīņa uz dzīvību un nāvi, tas ir tikai viņas viedoklis, viņa arī strādā, ir nogurusi. Tas nav bīstami – tas ir tikai viedoklis. Tas vīrietis var mācīties, kā neņemt to tik personīgi, kā neuzsākt personīgu cīņu, kā nedomāt, ja viņai kaut kas nepatīk," skaidro psihoterapeits.