Viņi pārzina stāsta detaļas
Juceklis skaitļos un faktos, kas patiesībā stāsta galvenajai domai ir absolūti nesvarīgi, var kļūt par pamatu tam, ka veiksmīga un interesanta saruna ātri zaudē jēgu. Cilvēki, kuri gadu gadiem izkopuši spēju veiksmīgi vadīt sarunas, par tādām lietām aizmirst – viņi "nepiegružo" sarunu partneru prātus ar nevajadzīgām detaļām, iekļaujot tikai tās, kas ir patiesi svarīgas. Vai tu bieži pārtrauc stāstu ar murmināšanu zem deguna, sev jautājot: "Pagaidi, tā bija trešdiena vai ceturtdiena? Varbūt tomēr jau piektdiena. Es īsti neatceros, bet patiesībā jau tas nemaz nav tik svarīgi." Šajā brīdī apkārtējie ar tevi kopā var pazust domu jūklī, tādējādi kļūstot par neuzmanīgiem klausītājiem turpmākā sarunā. Ja vēlies kļūt par veiksmīgu runātāju, pirms mutes atvēršanas prātā pārliecinies, ka pārzini stāstu no A līdz Z, un izlem, kas no tā visa ir svarīgākais. Šādā veidā sarunas nekļūs garlaicīgas.
Viņi nepārtrauc citus ar savu pieredzi
Bieži vien, izklāstot savas problēmas citiem, cilvēks vēlas gūt apliecinājumu, ka sāpīgajā vai sarežģītajā situācijā nav viens. Ja pats lūdzis, viņš labprāt uzklausa kādu padomu, kā arī dzird atbalstošas un uzmundrinošas frāzes, izjūtot rūpes par sevi. Vienalga, vai runa ir par zaudētu darbu, šķiršanos vai bērnu audzināšanu – labi sarunu biedri pēc iespējas mazāk pārtrauks ar savu pieredzi, sakot: "Bet, zini kā man toreiz bija?" Lai gan varētu šķist, ka stāsti no dzīves palīdzēs sakopot spēkus, otrs var justies nenovērtēts un to interpretēt kā vēlmi uzmanību vērst uz sevi, pārvēršot sarunu sāncensībā.
Viņi mazāk runā, vairāk klausās
Katram cilvēkam viņa problēmas šķiet nopietnākās un sāpīgākās, tādēļ ir svarīgi viņiem ļaut izteikties un dot iespēju justies sadzirdētiem. Īpaši mūsdienās, kad katram ikdienā jāpaveic 105 lietas darāmo darbu sarakstā, telefons nemitīgi pildās ar ziņām un apkārtējai pasaulei šķietami tavs sarunu partneris ir ārkārtīgi vajadzīgs. Tomēr veiksmīgi sarunu vedēji vienmēr koncentrējas un vērš visu savu uzmanību tikai vienam cilvēkam. Viņi uztur acu kontaktu. Viņi uzdod jautājumus. Viņi patiesi iedziļinās konkrētajā jautājumā un meklē vislabākos iespējamos risinājumus.
Viņi nebaidās atzīt, ka nezina
Pat viszinošākie cilvēki var nonākt situācijā, kad kaut ko nezina, piemēram, nekad nav dzirdējuši sarunā izmantotu terminu, vietu vai notikumu. Taču sāls slēpjas tajā, ka ļaudis, kuriem veiksmīgi izdodas vadīt sarunas, ir gatavi atzīt, ka viņi kaut ko līdz galam nesaprot. Viņi nepārtrauc otru teikuma vidū, bet gan ļauj pabeigt domu un aicina izskaidrot vēlreiz ar citiem vārdiem. Ja tas netiek darīts, iespējams, nāksies vēl ilgi klausīties un māt ar galvu, taču sarunas jēga sen būs pazudusi. Šie cilvēki apkārtējiem šķiet simpātiski un patīkami, jo nekaunas par to, ka konkrētas tēmas vai lietas viņiem ir svešas – tas rada cilvēcīgu sajūtu, ka viņi ir tādi paši "savējie" kā visi pārējie. Tāpat viņi saprot, par kurām lietām var un vajag izteikties, tādējādi neradot ilūziju un nerunājot par jomām, kuras patiesībā nepārzina.
Viņiem ir par ko runāt
Tas nenozīmē, ka jāpārzina visi politikas un ekonomikas jautājumi (lai gan, protams, tas nemaz nav slikti). Šajā gadījumā gan vairāk runa ir par tēmām, kurās labi sarunu vedēji īpaši iedziļinājušies. Un nav nozīmes, vai runa ir par dzīvesstila blogiem vai jaunumiem veselības aprūpē – interesantiem un veiksmīgiem sarunu vedējiem vienmēr būs kabatā kāda tēma, kuru likt galdā un paplašināt. Viņi sēj sēklu jaunām diskusijām un rosina tās attīstīt.
Šajā rakstā atradīsi plašu stāstu izlasi ar ieteicamajām rīcībām, frāzēm un tēmām, lai kļūtu par izcilu sarunu partneri.