Kā atpazīt, vai tavs bērns nav kļuvis par seksuālās uzmākšanās upuri internetā

"Centrs Dardedze" sācis sociālo kampaņu "Par vērīgiem vecākiem. Pamani, KAD esi vajadzīgs!". Tās mērķis ir uzsvērt vecāku būtisko lomu, sargājot bērnus un pusaudžus no seksuālas vardarbības riskiem internetā, vēršot vecāku uzmanību uz tiem faktoriem, kas var kaitēt pusaudzim, un uzsverot, ka seksuāla uzmākšanās, izmantojot interneta starpniecību, ir viens no izplatītākajiem apdraudējumiem bērnu un pusaudžu drošībai. Tā, piemēram, pērn jaunākie seksuālās izmantošanas upuri internetā bija sešus un septiņus gadus veci bērni. Plašāk par problēmas apmēriem Latvijā un pasaulē lasi šajā rakstā, bet šoreiz aplūkosim, kā vecāki atpazīt, vai viņu bērns nav nonācis seksuālās uzmākšanās upura lomā.

Parasti māte un tēvs pazīst sava bērna tipisko uzvedību – kā bērns ikdienā reaģē, kas tam sagādā prieku. Ja bērna uzvedībā kaut kas ir mainījies, bet tu nezini kāpēc, iespējams, tas var būt signāls uztraukumam. Pievērs īpašu uzmanību šādām pazīmēm:

Sarunām par tā saucamajiem grūtajiem tematiem vajadzētu kļūt par dabisku, bērna vecumam piemērotu ikdienas elementu, nevis vienreizēju notikumu. Atceries, lai tas būtu dialogs, nevis priekšlasījums – esi ieinteresēts tajā, ko domā, jūt, ir novērojis un pieredzējis bērns.

Izmanto iespēju, kad bērna attīstībai svarīgas tēmas, piemēram, draudzība, attiecības, seksualitāte, atšķirīgais cilvēkos, neiecietība, pusaudžu problēmas, bīstama uzvedība u.tml., parādās plašsaziņas līdzekļos, filmās vai seriālos, padarot to par iemeslu uzsākt sarunu, par iespēju uzzināt bērna domas par šo tēmu. Ja tev ir grūti par kaut ko runāt ar savu bērnu, nevajag to slēpt. Pirmkārt, tas tāpat būs redzams tavā izturēšanās veidā, otrkārt, runājot tu parādi savam bērnam, ka pat ja tēma ir sarežģīta vai neērta, tad ir vērts par to runāt.

Runā ar bērniem par dažādām izjūtām, kuras piedzīvojam attiecībās ar citiem cilvēkiem, piemēram, mīlestība, iemīlēšanās, romantiskas jūtas, kaisle. Pievērs uzmanību dažādām emocionālām vajadzībām, kuras varam apmierināt attiecībās, piemēram, vajadzība būt svarīgam, mīlētam, uzklausītam utt.

Paskaidro bērnam, ka dažreiz attiecības starp cilvēkiem var būt kaitējošas. Parunā ar viņu par manipulāciju, atkarību un tuvības ļaunprātīgu izmantošanu.

Kopā aizdomājieties par to, ko attiecībās nozīmē un kā konkrēti izpaužas: cieņa, sapratne, uzticība, godīgums, veselīga komunikācija, atbalsts un veselīgas robežas. Svarīgi, lai tie nebūtu tukši vārdi. Ja vari, sniedz piemēru no savas pieredzes. Nebaidies stāstīt arī par savām neveiksmēm, kļūdām, to, kā juties pusaudžu vecumā.

Viens no pusaudžiem svarīgiem jautājumiem ir attieksme pret savu ārējo izskatu. Jaunākiem bērniem ir ļoti pozitīvs priekšstats par savu ķermeni, parasti mazāk šaubu un pārdomu par to. Pusaudžu vecumposmā notiek intensīvas izmaiņas fiziskā jomā, ķermenis mainās. Tādējādi pusaudzis var izjust arī pretrunīgas izjūtas attiecībā uz savu ķermeni – kļūt pārlieku kritisks, nepieņemt pubertātei raksturīgās pārmaiņas, koncentrēties uz vizuāli pievilcīga tēla veidošanu un sava izskata pozitīva novērtējuma meklēšanu no citu cilvēku puses.

Runā ar bērnu par cilvēku vizuālajiem tēliem un izturēšanos, kas parādās internetā un plašsaziņas līdzekļos, aplūko saturu, ko viņš skatās, un varoņus, kuriem seko. Gan meitenes, gan zēni ir pakļauti konkrētiem, atsevišķu plašsaziņas līdzekļu veicinātiem vēstījumiem par izskatu un uzvedību – piemēram, "Tev jābūt seksīgam", kā arī nereti tiek demonstrēta virspusēja izturēšanās pret sievietēm un vīriešiem kā pret izmantojamiem objektiem. Ļoti svarīgi ir koriģēt šos plašsaziņas līdzekļu paustos vēstījumus un ļaut bērnam saprast, ka nepastāv viens skaistuma etalons. Ir labi parādīt bērnam citus veidus, kā prezentēt sevi un veidot savu identitāti. Ir vērts runāt arī par to, kas ir cieņa pret savu ķermeni, kā arī ka mūsu identitāte un vērtība sastāv no vairākiem elementiem, ne tikai no vizuālā tēla.

Dažreiz pusaudži var izjust grūtības, veidojot attiecības ar vienaudžiem. Ja Tavam bērnam nav draugu un viņš netiekas ar paziņām, parunā ar viņu par to. Izmanto profesionāļu palīdzību, piemēram, konsultējies ar pedagogu vai skolas psihologu. Bērna attiecības ar vienaudžiem ir ļoti svarīga, jo tuvi paziņas un draugi bērna dzīvē ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas pasargā pret seksuālo uzmākšanos internetā.

Ļoti bīstams seksuālās uzmākšanās internetā aspekts ir tas, ka šīs attiecības imitē pozitīvas attiecības. Izmantotājs cenšas iegūt bērna uzticību un veidot ar viņu tuvas attiecības - izliekas par draugu, vienmēr ir pieejams, tam itkā ir tādas pašas intereses, viņš slavē, izsaka komplimentus, vienmēr ir bērna pusē. Izmantotājs pielieto dažādus paņēmienus, lai bērns justos īpašs, svarīgs un uzslavēts. Parunā ar bērnu par ierobežotu uzticēšanos pret cilvēkiem, ar kuriem viņš iepazīstas internetā, arī pret tiem, kas šķiet ļoti jauki. Paskaidro, kāpēc mēs nevaram būt droši, kas ir cilvēks otrajā pusē, kā arī cik viegli ir izlikties par kādu citu internetā. Pievērs uzmanību, ka īsta draudzība prasa laiku, pārbaudījumu dažādos apstākļos, pakāpenisku savstarpējās uzticēšanās veidošanos.

Pusaudzim jāzina, kas ir vardarbība attiecībās un kā tā var izpausties. Runājot par attiecībām internetā, iespējamie brīdinājuma signāli ir:

Vecākiem jāparūpējas par to, lai jaunākie bērni nesazinātos ar svešiniekiem tīmeklī, tomēr, bērniem pieaugot, šāda prasība no pusaudža viedokļa kļūst aizvien grūtāka un nepamatotāka. Tādēļ svarīgi palīdzēt bērnam saprast, kādi ir veidi, kā gūt vispārīgu priekšstatu par internetā iepazītās personas identitāti, piemēram, pārbaudot šādu informāciju (taču jāņem vērā, ka internetā ir ierobežotas iespējas izvērtēt ticamību):

Ja ir situācija, kurā, izvērtējot riskus, tomēr atļaujam bērnam satikties ar cilvēkiem, ar kuriem viņš iepazinies internetā, ļoti svarīgi ir noteikt šādus tikšanās reižu drošības noteikumus:

Runājot par bīstamiem kontaktiem, ir vērts ar bērnu izrunāt arī jautājumus, kas saistīti ar privātuma aizsardzību internetā – jāliek bērnam saprast, ka tas, kādu informāciju par sevi publicē internetā un kādā veidā to dara, ietekmē viņa drošību. Svarīgi, lai bērns savu aktivitāti sociālajos tīklos nesāktu, pirms ir sasniedzis 13 gadu vecumu. Kad bērnam jau ir savs profils kādā no sociālajiem tīkliem, viņam vajadzētu to atbilstoši uzstādīt, mainot iestatījumus no "publisks" (kas visiem sniedz piekļuvi informācijai) uz "ierobežots" vai "privāts", (kas publiskotus materiālus ļauj apskatīt tikai draugiem). Ieteicams iemācīt bērnam nepieņemt savā draugu lokā nejaušus, nepazīstamus cilvēkus.