Krāpšanas iemesls – problēmas attiecībās. Vai partnera sānsoli iespējams novērst  (15)

Nereti, saskaroties ar neuzticību attiecībās, vainots tiek tikai viens no partneriem – visbiežāk tas ir neuzticīgais. Bieži tiek uzskatīts, ka krāpšana ir šī cilvēka dabā, un to mainīt nav iespējams. Tāpat netrūkst situāciju, kur vainots tiek piekrāptais. Pār viņu līst pārmetumu gūzma par nepietiekamu uzmanības izrādīšanu un nejauku izturēšanos. Realitātē reti sānsoli izraisa tikai viens cilvēks. Par to, kādi faktori palielina sānsoļa iespējamību un vai to ir iespējams novērst, stāsta psihoterapeits Artūrs Utināns.

Ar speciālista ieteikumiem klātienē varēs iepazīties arī "Viņa" organizētā sarunu cikla "Sarunas spēkam" pasākumā "Neuzticība attiecībās", kas notiks 27. martā. Vairāk par šo un citiem sarunu vakariem par attiecībām uzzini šeit.

Krāpšanu var analizēt trīs dažādos līmeņos, norāda Utināns. To var veicināt evolucionāri un bioloģiski faktori, iemesli, kas saistīti ar bērnībā gūtām traumām un pieredzi, kā arī situācija pašreizējās attiecībās. "Tā ir ļoti kompleksa problēma, kam nav viena cēloņa," uzsver speciālists. Gēni vai bērnības trauma nebūt nenozīmē, ka cilvēks noteikti krāps savu partneri.

Runājot par iedzimtību, speciālists min piemēru: ja homoseksuāls cilvēks ir heteroseksuālās attiecībās, pastāv risks, ka viņš krāps partneri ar sava dzimuma cilvēku. Var gadīties, ka cilvēks savu seksualitāti sāk apzināties un pieņemt, esot attiecībās. Tas parāda bioloģijas nozīmi. Šādos gadījumos no sānsoļa vai savienības iziršanas nepaglābs arī emocionāla saskaņa vai cieņpilnas attiecības ar partneri.

Pastāv gadījumi, kad attiecību kvalitāte minimāli ietekmē partnera uzvedību šajā jomā, jo par to atbild bioloģiskie faktori un bērnībā gūtā pieredze. Tomēr šādi gadījumi ir reti. Partnerim ir būtiski atpazīt, ka otra uzvedību mainīt nav iespējams. Galvenais uzdevums tad ir atšifrēt šo raksturu un nemānīt sevi.

Runājot par pāra attiecību un saskaņas ietekmi uz iespējamu sānsoli, var analizēt abu ieguldījumu, kā arī tā cilvēka, kurš tika piekrāpts, ieguldījumu savienības stiprināšanā vai vājināšanā. Utināns norāda, ka parasti tiek vainots partneris, kurš spēra sānsoli. "Bet šeit ir jautājums par to, kādi bija attiecību priekšnoteikumi, kas pastūma vienu no partneriem krāpšanas virzienā."

Psihoterapeits izdala vairākus faktorus attiecībās, kas var veicināt krāpšanu: "Pirmkārt tie ir attiecību skandāli. Tad, kad parādās mīļākais, tur, kā likums, ir ļoti rožainas, kaisles un maiguma pilnas attiecības." Skandāli ar dusmām, aizvainojumu, lamāšanos var būt ietekmējošs faktors, kas var raisīt krāpšanu vai vēlmi pārtraukt attiecības. Arī izvairīšanās no sarunām par savām attiecībām par labu nenāks. Būtiski ir neizvairīties no sirsnīgām sarunām, komplimentiem un siltiem vārdiem, kas veltīti partnerim. Utināns norāda, ka tas ir aktuāli gan sievietēm, gan vīriešiem – ikviens vēlas biežāk no partnera dzirdēt kaut ko mīļu. "Vienkārši pozitīvā iztrūkst," saka speciālists.

Konfliktos izteikti draudi par aiziešanu arī palielina risku, ka partneris iesaistīsies sakaros ārpus attiecībām. Tas var veicināt to, ka tiek meklēts rezerves variants. Par labu nenāks arī manipulēšana un pieprasījumi pierādīt jūtu īstumu un uzticību. Manipulācija attiecībām var kaitēt arī tad, ja tā tiek veikta neapzināti. Problēmas var radīt izvairīšanās no seksa un sarunām par šo jautājumu. Nereti pāri ar šo jautājumu saskaras pēc bērna piedzimšanas, kad sieviete visu savu spēku un enerģiju velta mazulim vai arī nejūtas pārliecināta par savu ķermeni. Utināns norāda, ka ir svarīgi šos jautājumus risināt un par tiem runāt ar savu partneri.

Kā otru piemēru, kad seksuālā dzīve var veicināt krāpšanu, psihoterapeits min netradicionālākas vēlmes guļamistabā. Tās netiek izrunātas un apmierinātas un var veicināt to, ka apmierinājums tiek meklēts un gūts ārpus attiecībām.

Būtiski ir saglabāt interesi vienam par otru. Tas attiecas gan uz seksuālo dzīvi, gan ikdienu. Ja partneri visu savu brīvo laiku pavada šķirti, palielinās distance starp viņiem un pieaug iespējamība, ka tiks sperti sānsoļi. Attiecībām kaitē arī pārlieku liela kontrole, meli, solījumu nepildīšana, noslēgšanās un virkne citu darbību.

Attiecību iziršanu un sānsoļus var veicināt pieķeršanās sajūtas zudums. To ietekmē arī bioloģiski procesi, proti – dopamīna izdalīšanās. "Dopamīna daudzums divu, trīs, četru gadu laikā samazinās, kaisle pazūd," skaidro Utināns. Var gadīties, ka viens no partneriem ilgojas pēc šīs sajūtas un cenšas to apmierināt, ielaižoties īslaicīgos sakaros.

Pieķeršanās sajūtas mazināšanos var veicināt dažādi iemesli. "Piemēram, aizvainojumi, kas sāk sakrāties," saka speciālists. Viņš norāda, ka aizvainojums ir "atsaldējoša" emocija. Notiek distancēšanās un var gadīties, ka tieši aizvainojums ir tas, kas veicina dopamīna samazināšanos. Kaitē arī šī jautājuma nerisināšana un savu emociju nepaušana. Tā negatīvi ietekmē abus partnerus un veicina abpusēju distancēšanos.