Slepenā tikšanās un citas metodes, kā bērns var lūgt palīdzību apcelšanas gadījumos

Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus bērnu vecāki un pedagogi mobilo sakaru operatora "Bite" iniciatīvas "Iekod pirkstā!" īstenošanas gaitā organizētajās diskusijās par kibermobingu jeb emocionālo pazemošanu internetā uzdod visbiežāk. Atbildot uz šiem jautājumiem, eksperti norāda, ka par upuri un varmāku var kļūt jebkurš bērns, galvenais ir ieklausīties viņā un saglabāt vēsu prātu.

Šonedēļ šāda diskusija norisinājās Rīgas Hanzas vidusskolā. Tās laikā "Iekod pirkstā!" eksperti – Latvijas Drošāka interneta centra (LDIC) vadītāja Maija Katkovska un psiholoģe Gunita Kleinberga stāstīja par raksturīgākajām kibermobinga izpausmes vietām, formām un sekām, tā dalībniekiem un viņu atbildību, kā risināt kibermobinga situācijas, tostarp – kur meklēt palīdzību u.tml.

Līdzīgi kā citās līdz šim šīs iniciatīvas ietvaros apmeklētajās skolās, arī Rīgas Hanzas vidusskolas audzēkņu vecāku un pedagogu vidū vislielāko interesi raisīja jautājums, kā labāk rīkoties, ja bērns ir kļuvis par kibermobinga upuri vai agresoru, tostarp – kā aizsākt sarunu par šīm situācijām, ņemot vērā, ka pusaudži pieaugušos savā privātajā telpā ielaiž nelabprāt.

Aktīva diskusija izvērtās arī par jautājumu, kā savaldīt savas emocijas, risinot kibermobinga situācijas, lai neizdarītu pārsteidzīgus soļus, piemēram, neuzrakstītu vai nepateiktu ko lieku agresoram. Tāpat vecāki un pedagogi vēlējās uzzināt, kā novērst situācijas, kad emocionālai vardarbībai tiek pakļauti bērni, kuri ziņo pa kibemobinga situācijām, ar kurām saskārušies paši vai viņu draugi, skolasbiedri.

"Ja bērns ir saskāries ar kādu problēmu, piemēram, kibermobingu, un vēlas par to pastāstīt, ir ļoti svarīgi viņu uzklausīt! Saskaroties ar nosodījumu vai vienaldzību, piemēram, tipisko frāzi "Beidz sūdzēties!", pastāv ļoti liela iespējamība, ka turpmāk viņš par šādām situācijām ar vecākiem negribēs vai baidīsies runāt," skaidro psiholoģe.

Bērnu apsaukāšanas novēršanā skolās nozīmīga loma ir pedagogiem. Viena no metodēm, ko iesaka praktizēt Kleinberga, ir tā dēvētās "slepenās tikšanās". Proti, ja skolēns vēlas aprunāties ar pedagogu personīgi, viņš noliek skolotājam uz galda zīmīti ar savu vārdu. Pēcāk viņi individuāli vienojas par laiku un vietu, kur var brīvi, nevienam nezinot, izrunāties.

Ikdienā ir teju neiespējami noteikt, kuri bērni izvērš vai varētu izvērst kibermobingu. Par to neliecina ne viņu izskats, ne arī sekmes vai talanti. Tāpēc, skaidrojot, kurā brīdī uzrunāt bērnu un kā, psiholoģe vērš uzmanību uz četrām lietām.

Pirmkārt, vecākiem ir svarīgi iepazīt savas atvases, vērojot viņu tipisko ikdienas uzvedību, emocijas, attieksmi pret skolu, hobijiem u.tml. Tas ļauj ātrāk un vienkāršāk identificēt izmaiņas bērna uzvedībā, tostarp izmaiņas, kas var liecināt par kibermobingu, piemēram, vēlme pavadīt vairāk laika vientulībā, bieža raudāšana vai nevēlēšanās apmeklēt skolu.

Otrkārt, ja šķiet, ka kaut kas nav kārtībā, ir jāinicē saruna ar bērnu, aicinot viņu izstāstīt par notikušo. Vienlaikus ir jāatceras, ka bērnu nedrīkst vainot un kritizēt pat tad, ja viņš ir izdarījis kādu muļķību, piemēram, ir nosūtījis svešiniekam savu kailfoto, jo atbalsts problēmsituācijās ir svarīgāks par apkārtējo, tostarp vecāku, dusmām. Pieaugušā uzdevums ir uzklausīt, saprast un arī pateikties bērnam par to, ka viņš ir uzticējis savus pārdzīvojumus.

Ceturtkārt, efektīvs veids, kā likt bērnam apzināties savas kļūdas, ir izskaidrot viņa rīcības sekas, izmantojot spilgtus piemērus. Viens no veidiem kā likt bērnam apzināties, ka viņš ir nodarījis otram kaut ko sliktu, ir arī atvainošanās cietušajam. Lai arī bieži vien vecāki primāri raugās uz dažādiem aizliegumiem kā sekām, psiholoģe uzsver, ka tas nav efektīvākais veids. Šajā gadījumā atbildīgas rīcības skaidrošana, arī divdesmit reizes pēc kārtas, būs efektīvāka nekā aizliegums.

Ņemot vērā, ka kibermobinga mazināšanā ir būtiski iesaistīties katru dienu, iniciatīvas "Iekod pirkstā!" eksperti ir sagatavojuši "Kibermobinga baušļus" vecākiem un pedagogiem, kas jāņem vērā, lai mazinātu kibermobingu: