Psiholoģe atklāj četrus vecāku tipus, kas visbiežāk vēršas pie viņas pēc palīdzības

Lai cik vienkārša bērnu audzināšana mūsdienās liktos vecāka gada gājuma cilvēkiem, jāatzīst, ka tā nebūt nav. Kaut šobrīd vecākiem Latvijā nav jāuztraucas par karu, ēdiena trūkumu un pajumti, viņu prātus pārņem citas problēmas – viedierīces un to negatīvā ietekme uz viņu atvasi, bērna uzturs un fiziskās aktivitātes. To, ar kādiem vēl izaicinājumiem ik dienas saskaras vecāki mūsdienās, lasi šajā rakstā.

Lai pilnvērtīgi un pēc iespējas veiksmīgāk tiktu galā ar vecākiem uzlikto pienākumu – izaudzināt bērnu, katra ģimene ir izveidojusi savu stratēģiju un rīcības plānu, kas palīdz sasniegt iecerēto mērķi. Lai cik dažādi mēs neaudzinātu savas atvases, psiholoģe un grāmatas "13 Thing Mentally Strong People Don`t Do" autore Eimija Morina portālam "Inc" atklāj, ka visus vecāku var pieskaitīt kādai no turpinājumā minētajām četrām grupām.

Šie vecāki saviem bērniem sniedz pietiekoši daudz brīvības atklāt un piedzīvot jaunas lietas. Tāpat viņi ļauj bērniem savas problēmas risināt pašu spēkiem, un viens no viņu audzināšanas moto ir "ļauj bērniem būt bērniem".

Viņi ir pilnīgs pretstats tiem vecākiem, kurus mēdz dēvēt par helikopteriem. Mātes–helikopteri – tā Amerikā dēvēja mātes, kuras pastāvīgi un ne ar ko nerēķinoties uzrauga bērnus, nepārtraukti kontrolējot ne tikai viņus, bet arī vidi, kurā viņi uzturējās, tostarp viņu attiecības ar citiem cilvēkiem. Vairumā gadījumu šīs mātes ir apsēstas ar domu par iespējamo briesmu risku un darīs visu, lai bērni nekad tām netiktu pakļauti. To, kas vēl raksturīgs mātēm-helikopteriem, lasi šajā rakstā.

Kaut šāds audzināšanas stils palīdz bērniem kļūt patstāvīgiem un neslāpē viņu attīstību, relaksētu vecāku atvasēm var trūkt vecāku vadības un disciplīnas. Tā rezultātā bērnam var būt grūtības iemācīties visas nepieciešamās prasmes, lai izaugtu par pēc iespējas labāku pieaugušo.

Šo vecāku audzināšanas stils ir balstīts uz noteiktu struktūru, kas sastāv no neskaitāmi daudziem noteikumiem. Viņiem pret savu atvasi ir augstas prasības, ko šie vecāki viņiem liek skaidri noprast.

Viņi uzskata, ka mūsdienu bērni tiek pārlieku "uķināti", tāpēc šo vecāku audzināšanas metodes krasi atšķiras. Kad viņu bērni pārkāpj nospraustās robežas, viņiem ir jāsaskaras ar nopietnām savas rīcības sekām, kas neaprobežojas vien ar nedēļu bez datora vai divas dienas ilgu mājas arestu. Šādā veidā vecāki cer iemācīt bērniem, ka katrai rīcībai ir sekas, un sniegt vērtīgu dzīves mācību. Taču bērni ne vienmēr saprot, kādu mācību viņiem šajā brīdī mamma ar tēti cenšas sniegt. Tāpēc nereti veidojas situācijas, kad bērni ievēro noteikumus tikai tāpēc, lai izvairītos no soda.

Šie vecāki uzskata, ka daudzās situācijās pie bērna neveiksmēm ir vainojams kāds cits - nevis viņu atvase. Piemēram, par sliktām atzīmēm tiek vainota skolotāja, bet nepietiekamiem sasniegumiem sportā – treneris. Tāpat viņi nereti uzskata, ka pret viņu "enģelīšiem" kāds izturas negodīgi.

Mājās šie bērni tiek lutināti un apčubināti ne tikai no vecāku, bet arī vecvecāku puses. Tieši šī iemesla dēļ vecāki vēlas, lai arī skolā, sporta pulciņā un citās vietās pret viņu atvasi izturas līdzīgi. Vecāki, kas pieder pie šīs grupas, bieži vien uztraucas par to, ka bez mammas un tēta palīdzības viņu bērns skolā tiks apsmiets.

Kaut šie vecāki visām varītēm cenšas pasargāt un aizstāvēt savu bērnu, šādā veidā viņi atņem atvasei iespēju iemācīties paša spēkiem risināt problēmas un būt patstāvīgam. Tās nenoliedzami ir lietas, kas, bērnam pieaugot, būs ļoti nepieciešamas.

Šie vecāki visām varītēm cenšas pieturēties pie zelta vidusceļa – ļaut atvasei izbaudīt bērnību, bet tajā pašā laikā nospraust robežas. Viņiem ir augstas prasības, taču viņiem svarīgākais ir nevis mērķis, bet bērna ceļš uz to, kura laikā mazais no vecāku puses tiek atbalstīts uz viesiem 100.

Šo vecāku galvenais uzdevums ir izaudzināt emocionāli spēcīgu bērnu, kas spēs par sevi pastāvēt, pieņemt apdomīgus lēmumus, risināt problēmas un būt patstāvīgs. Viens no veidiem, kā viņi cenšas savam bērnam ieaudzināt šīs īpašības - būt viņam par piemēru. Šie vecāki nemitīgi strādā, lai būtu labākie it visā, kas palīdz bērnam saprast, ka vienmēr ir vieta izaugsmei.