Ko sievietei nozīmē pieņemt lēmumu šķirties, jo īpaši tad, ja viņai ir bērni, raidījumā "Māmiņu klubs" pieredzē dalās televīzijas šovu producente un režisore Aija Strazdiņa.
"Pirmkārt, man liekas, tas nozīmē to, ka tu kaut kādā brīdī sevi bišķiņ tā kā noliec svarīgākā pozīcijā par citiem, kas nebūt nav slikti." Viņa min, ka svarīgi saprast, vai tās lietas, kas tiek nostatītas pretī šķiršanās lēmumam, piemēram, "bet mums ir māja, kredīts, mašīna, suns" dara laimīgus. "Vai tās ir reizēm atrunas, lai nepieņemtu nepopulārus lēmumus vai lēmumus, kuros tu nezini, kas būs tālāk. Vai pieradums un apradums ar lietām neņem virsroku."
Strazdiņai šķiet – ja jūti, ka gribi dzīvot atsevišķi un lietas darīt citādāk, nav jēgas gaidīt, kad bērni būs pieauguši. "Tāpēc, ka viņi nekad nepieaug. Citos plānos viņi baigi ātri pieaug, bet šajā plānā viņi galīgi nekad nepieaug, jo, kurā brīdī tu pateiksi, ka bērns ir pieaudzis? Nu, 18 gados? Arī jocīgs vecums, vai ne? Tad 20? Tad viņš teiks: "Kur jūs bijāt visu manu dzīvi?!"." Tāpēc viņa uzskata, ka šis ir viens no tiem "bet", kas sevi īsti neattaisno.
"Man ir draudzenes, kuras ir šķīrušās arī ar, protams, lielu lēcienu nezināmajā tajā brīdī, kad bērns ir maziņš pavisam," atklāj Strazdiņa. Viņa skaidro, ka no malas citi tad nevar saprast, kā tā maz drīkst – šķirties, kad bērns ir tikko piedzimis. "Es teiktu, ka pie saprātīga attiecību risinājuma tālāk tas bērns daudz komfortablāk jūtas."