Kā iemīlēt jaunā partnera bērnus: problēmas cēloņi un psiholoģes ieteiktie risinājumi  (2)

Nenoliedzami, uzsākot jaunas attiecības, vecākam ir svarīgi, lai jaunais partneris spētu labi sadzīvot ar viņa bērnu. Taču var gadīties situācija, ka jūs abi esat līdz ausīm iemīlējušies, taču viņš ar bērniem ir kā uz adatām. Aprunājoties ar savu jauno partneri, tu saproti, ka viņam ir grūtības pieņemt un iemīlēt tavu bērnu. Bet, iespējams, tu esi apgrieztā situācijā un tieši tu esi tas, kurš nespēj pieņemt sava jaunā mīļotā cilvēka atvases.

"Neviens jau nav teicis, ka šie bērni ir jāiemīl, bet viņi vismaz būtu jāciena, jāpalīdz augt," uzsver sertificēta ģimenes psiholoģe Inese Jurisa. Taču dažkārt arī to ir gūti izdarīt. Piemēram, klīniskā psiholoģe Kristīne Balode raidījumam "Māmiņu klubs" atklāja, ka viņai ir bijis ļoti grūti iemīlēt vīra bērnus. Ieskatu intervijā ar viņu atradīsi te.

Jurisa atklāj, ka nereti sievietēm ir vieglāk pieņemt jaunā partnera bērnus nekā vīriešiem: "Procentuāli sievietēm izdodas labāk pieņemt šos bērnus. Viņa par viņiem rūpējas, cenšas izklaidēt. Ja bērns saslimst, tad viņa, visbiežāk, ar viņu ir kopā, jo ekonomisku apsvērumu dēļ tas ir izdevīgāk. Tas arī ir iemesls, kāpēc viņai šo komunikāciju izdodas izveidot veiksmīgāk. Savukārt vīrietis ir praktiķis, viņš nereti dzīvo pēc uzskata – es tev nopirkšu šokolādi un mēs būsim draugi, taču prakse parāda, ka ar to vien nepietiek."

Visam ir savs iemesls, un arī nespējai iemīlēt vai pieņemt mīļotā cilvēka bērnus ir sava sakne. Psiholoģe min dažus no iespējamiem iemesliem, kāpēc attiecību veidošana ar jaunā partnera bērniem varētu sagādāt problēmas kā sievietēm, tā vīriešiem.

Psiholoģe atklāj, ka viens visvairāk izplatītajiem iemesliem, kāpēc ir grūti iemīlēt jaunā partnera bērnus, ir konkurences izjūta. Šī sajūta ir sevišķi sakāpināta tad, ja bērni pēc izskata ir līdzīgi mīļotā cilvēka iepriekšējai partnerei. Konkurentus bērnos saskata ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. "Vīrietis pēc dabas ir praktiķis, kuram ir svarīga dzimtas turpināšana, ko pirms tam ar šo sievieti jau ir paveicis kāds cits, tāpēc viņš konkurenci turpina saskatīt mīļotās sievietes un viņas bijušā partnera bērnos," skaidro Jurisa.

Tāpat, ja bērna vecāks izrāda īpaši lielu pieķeršanos un mīlestību pret savu atvasi, jaunajam partnerim ir grūtības iejusties ģimenē, līdz ar to arī iemīlēt šo bērnu.

Saistībā ar konkurences izjūtu jāpiemin arī bērnu vecāku ciešas savstarpējās attiecības arī pēc šķiršanās. "Ja sievietei vai vīrietim ir sirsnīgas attiecības ar savu bijušo un bērna audzināšanā iesaistās abi vecāki, jaunajam partnerim var rasties sajūta, ka viņš šajā ģimenē ir lieks un viņa iesaiste bērna audzināšanā un attiecību veidošanā nav nepieciešama," skaidro psiholoģe. Šīs sajūtas iet roku rokā ar greizsirdību.

Katrā ģimenē bērni tiek audzināti citādi. Vieni vecāki savām atvasēm izvirza daudz un dažādus noteikumus, bet citi izvēlas brīvāka stila audzināšanu, bērniem atļaujot vairāk, nekā aizliedzot. Ja tavs un jaunā partnera audzināšanas stils krasi atšķiras, nav brīnums, ka tev ir grūti iemīlēt viņa bērnus un atrast harmoniju šajās attiecībās. "Tā ir viena no lietām, kas var atturēt bērnu pilnvērtīgi pieņemt."

"Var gadīties, ka cilvēks neprot uzsākt komunikāciju ar bērniem," stāsta psiholoģe. "Atrodoties vienā telpā ar bērniem, viņš, piemēram, jūtas neveikli, nezina, ko teikt, ko darīt." Jurisa piebilst, ka šajā gadījumā cilvēks, iespējams, grib un ir gatavs komunicēt ar bērnu, bet nezina, kā to vislabāk uzsākt ar konkrētā vecuma bērnu. "Ja mīļotais cilvēks ir vecpuisis vai vecmeita, kurai nekad nav bijis tieša kontakta ar bērniem, šis atsvešinātības moments starp bērnu un pieaugušo var būt īpaši jūtams," viņa skaidro.

"Mamma vai tētis jau labāk zina, kā audzināt savu bērnu, ko es tur jaukšos," – ierasta frāze, ar kuru aizbildinās partneris, kurš nevēlas piedalīties mīļotā cilvēka bērnu audzināšanā un būt daļa no viņu ikdienas. "Ja mīļotais vīrietis vai sieviete ģimenei pieslēdzas tikai uz vakariņām, bet pārējā laikā visu rūpi par bērnu uzņemas viņa vecāks, tad psiholoģiski sāk veidoties barjera starp bērnu un pieaugušo," ar piemēru situāciju raksturo Jurisa.

Situācija var būt arī pretēja – ja bērna vecāks uzstāj: "Es zinu labāk, kas manam bērnam vajadzīgs." Arī šādos gadījumos veidojas jau iepriekš minētā barjera, kas tikai apgrūtina jaunā partnera satuvināšanos ar bērniem un ar laiku veido plaisu arī mīlas dzīvē. "Ja šī frāze attiecību laikā izskan vairākas reizes, sāks klibot arī komunikācija starp jauno vīru un sievu, jo tas ļoti spēcīgi psiholoģiski ietekmē ģimenes jaunpienācēju, norādot viņa vietu ar domu – tu nejaucies mūsu attiecībās," psiholoģe piebilst.

Jau gadsimtiem ilgi vīrietis tiek uzskatīts par ģimenes galvu, kura galvenais uzdevums ir apgādāt ģimeni ar visu tai nepieciešamo. Arī mūsdienās šis uzskats nav mainījies, tāpēc nereti vīrietim, kurš ienāk sievietes ģimenē, kur viņa pati ir finansiāli neatkarīga un spēj pienācīgi parūpēties gan par sevi, gan saviem bērniem, var būt grūtības atrast savu lomu, jo apgādātāja loma jau ir aizņemta. "Viņa loma sākas tikai vienpadsmitos vakarā, kad sākas intīmās attiecības. Tur viņš sevi redz, bet tas ir arī viss," atklāj Jurisa. Šāda situācija ir sevišķi izteikta tad, ja vīrietis pelna mazāk par sievieti. Taču, ja finansiālā ziņā viņi arī ir vienlīdz stabili, tad iemesls, kāpēc rodas kādas nesaskaņas, varētu būt kāds no minētajiem punktiem.

Latvija starp visām Baltijas valstīm ir pirmajā vietā civillaulību skaita ziņā. Psiholoģe uzsver, ka sievietes lielākoties vēlas laulāties, taču, ja jaunais partneris labprātāk vēlas dzīvot civillaulībā, tad sievietei var rasties sajūta, ka viņš nav spējīgs uzņemties atbildību. Tā rezultātā bērnu māte var norobežot bērnus no sava jaunā partnera, liedzot iespēju viņus tuvāk iepazīt.

"Uzturēt labas attiecības ar jaunā partnera bērniem ir fiziski un emocionāli smags darbs," skaidro psiholoģe. "Tāpēc nepietiks vien ar gribēšanu, vajadzēs arī atrast laiku, lai to uzsāktu un uzturētu."
Psiholoģe stāsta, ka viena no lielākajām problēmām ir slinkums: "Ja vairākas reizes nav izdevies uzsākt veiksmīgu sarunu ar bērnu, tad daudzi tam vienkārši atmet ar roku un ķeras pie vienkāršākām metodēm, piemēram, kopīgas filmas skatīšanās." Viņa gan uzsver, ka arī tas ir labs veids, kā kopīgi pavadīt laiku ar bērnu, īpaši, ja abiem šī filma šķiet saistoša, taču ar to vien nepietiks.

Jebkuram vecākam viņa bērns ir pirmajā vietā, līdz ar to, iepazīstoties ar jaunu parteri, viņam ir svarīgi, lai mīļotais cilvēks spētu izveidot labas attiecības arī viņa atvasi. Viens no veidiem, kā zināt, vai šis cilvēks atbildīs visiem taviem kritērijiem, ir, pirms veidot nopietnas attiecības un sākt kopdzīvi, pavērot, kā viņš izturas pret tavu bērnu, vai viņš izrāda vēlmi un interesi ar viņu veidot attiecības un būt daļa no viņa dzīves. Piemēram, uzaicini savu jauno partneri uz bērna dzimšanas dienas svinībām. Psiholoģe stāsta, ka daži viņas klienti ir tik drosmīgi, ka jau uz pirmo randiņu dodas kopā ar savu atvasi. Tā tu pasargāsi savu iespējamo nākamo dzīvesbiedru no pārsteiguma momenta, kā arī varēsi pavērot viņa izturēšanos pret bērnu.

Ja attiecības jau paliek nopietnākas, psiholoģe iesaka ar jauno partneri pārrunāt bērna rakstura iezīmes, izstāstīt mīļotajam cilvēkam, kas bērnam patīk, kas nepatīk. Sevišķi svarīgi tas ir tad, ja bērnam ir kādi fiziski vai garīgi traucējumi, psiholoģiskas problēmas, piemēram, hiperaktivitāte. "Tas būtu jāizstāsta jaunajam partnerim, lai viņš zinātu, ar ko viņam jārēķinās, un saprastu, ka tas nebūs tik viegli," skaidro psiholoģe. "Uzsākot attiecības un tikai pēc ilgāka laika pasakot, ka pusaudzis cīnās ar kādu atkarību, var rasties ļoti smagas psiholoģiskas problēmas gan bērna vecākam, gan jaunajam partnerim. No tā, protams, cietīs arī viņu attiecības." Savukārt cita veida informācija par bērnu palīdzēs jaunpienācējam uzsākt sarunu vai pat, iespējams, atrast kopīgas intereses.

Attiecību veidošanas trumpis vienmēr ir un būs kopīgas intereses. Ja jums abiem ar bērnu patīk slidot, slēpot, skatīties hokeju vai dziedāt karaoki, tad izmanto šo jūsu kopīgo interesi, lai satuvinātos un pavadītu ar viņu vairāk laika. Darot to, kas jums patīk, ieguvēji būsiet abi – gan tu, gan bērns.

Tāpat noderēs arī pienākumu sadale. Piemēram, ja tu agrāk dodies uz darbu, tad tev ir iespēja aizvest uz skolu arī sava mīļotā cilvēka bērnus. Šajā ceļā jums arī būs iespēja satuvināties, kontaktēties un veidot ciešākas attiecības. "Tas bērnam palīdz saprast, ka šim jaunajam cilvēkam ģimenē ir jauna loma, kuru viņš cenšas izpildīt pēc iespējas labāk. Viņš mūs ved uz skolu, palīdz mājas darbos, pērk mums zāles utt.," piebilst Jurisa.

Nedrīkst aizmirst arī par kopīgiem pasākumiem. Arī tas ir lielisks veids, kā satuvināties ar bērniem. Visi kopā vienreiz nedēļā dodieties uz kino, izbrauciet ar riteni vai spēlējiet galda spēles. Tāpat kā kopīgas intereses, arī pasākumi palīdzēs bērnam tevi labāk iepazīt un otrādi, līdz ar to arī izveidot ciešāku saikni. Vēl labāk, ja bērna vecāks ļauj uz šiem pasākumiem doties tikai bērnam kopā ar jauno partneri, iesaka psiholoģe. "Ir svarīgi atrast brīžus, kad bērns var satuvināties ar šo jauno cilvēku," piebilst Jurisa.

Arī bērna vecvecākiem ir liela vara, tāpēc būtu svarīgi savu jauno partneri iepazīstināt arī ar saviem vecākiem. "Ja vecmāmiņai nepatīk mammas jaunais draugs, tad tur nekas labs nesanāks," atklāj psiholoģe. Vecāku iepazīstināšana ar savu jauno mīļoto cilvēku var palīdzēt bērnu pasargāt no tā, ka trešā puse viņu noskaņos pret šo cilvēku. Vecvecākiem ir jāsaprot, ka nekādā gadījumā nevajadzētu noskaņot bērnu pret mammas vai tēta jauno partneri. "Lai arī kā mēs negribētu, mūsu bērni veido savu dzīvi, tāpēc ir svarīgs viņu atbalsts un palīdzība jauno attiecību veidošanā," skaidro Jurisa. Tā vietā, lai nosodītu jauno ģimenes locekli, vajadzētu bērna priekšā izcelt viņa labās īpašības. "Šāda veida motivēšana no trešās personas puses ļauj bērnam labāk iepazīt un uzticēties šim cilvēkam," viņa piebilst.

Nevienas attiecības, arī starp bērnu un pieaugušo, nav iespējams veidot vienpusēji. Tāpēc, lai cik svarīga būtu tava iesaiste attiecību veidošanā, arī partnera bērniem jāgrib tevi pieņemt. Jebkuru attiecību veidošanā liela loma ir atgriezeniskajai saitei, ar kuras palīdzību tu vari saprast, vai tavi pūliņi nav bijuši velti. "Nevajadzētu dzīvot pēc principa – kā būt, tā būs. Ir svarīgi saprast, ko bērni jūt, ko viņi domā un cik komfortabli jūtas kopā ar šo cilvēku," skaidro psiholoģe.

Arī bērni jāmotivē veidot kontaktu ar vecāka jauno mīļoto cilvēku, jo, kā jau iepriekš vairākkārt tika minēts, attiecības starp diviem cilvēkiem var būt veiksmīgas tikai tad, ja abas iesaistītās puses pieliek pūliņus, lai to īstenotu.

Psiholoģe skaidro, ka visgrūtāk ir izveidot attiecības ar pusaudžiem, kuriem bieži vien trūkst vēlmes veidot šīs attiecības ar vecāka jauno partneri. Savukārt vieglāk ir ar mazākiem bērniem. "Jo mazāks bērns, jo vieglāk ir izveidot attiecības," piebilst Jurisa.

Jāņem arī vērā, ka bērns vairākus gadus ir dzīvojis kopā tikai ar vienu no vecākiem, tādēļ tik pēkšņas pārmaiņas var uztvert skeptiski. "Bērns vienu dienu tiek nolikts fakta priekšā, ka tagad viņa ģimenei pievienosies vēl kāds, un viņa reakcija uz šīm pārmaiņām var būt dažāda," stāsta psihoterapeite. "Visbiežāk bērni jebkurā vecumā ir piesardzīgi pret jaunpienācēju, tāpēc attiecību veidošana prasa īpašu piepūli."

Ja attiecības neizdodas atrisināt pašu spēkiem, tad pēc palīdzības var vērsties arī pie speciālistiem, kas detalizētāk izvērtēs jūsu ģimenes situāciju un sniegs tieši jums domātus ieteikumus. Uz sesijām pie speciālistiem var doties gan ar, gan bez bērna.