Bērns vecāku gultā: četri izplatīti mīti, kurus vecākiem vajadzētu ignorēt

Daudzi pediatri un krūtsbarošanas speciālisti iesaka pirmajos dzīves mēnešos mazuli ņemt sev gultā blakus. Tādā veidā tiek stiprināta gan emocionālā saikne, gan arī atvieglota māmiņas dzīve – viņai nav nepieciešams naktīs celties no gultas, lai pabarotu mazuli vai vienkārši paskatītos, vai bērna miegs ir pietiekami cieš, vai sedziņa nav nospārdīta un mazais nav nosalis.

Tomēr, ja pēc dažiem mēnešiem vecāki saprot, ka šis tomēr nav ērtākais gulēšanas veids, dabūt bērnu ārā no vecāku gultas vairs nav viegls uzdevums. Iespējams, tieši tāpēc daudzi vecāki arī pēcāk nolemj ļaut savām atvasēm snauduļot viņu mīlas ligzdā.

Gulēšana vienā gultā ar bērnu ir apvīta mītiem un stereotipiem. Lai palīdzētu jaunajām mammām un tētiem pieņemt lēmumus, kas vērsti uz pēc iespējas veselīgāku un drošāku bērnu audzināšanu, portāls "Fatherly" kliedē četrus izplatītākos mītus par gulēšanu kopā ar bērnu.

Vecāki, kuri ir nolēmuši gulēt kopā ar bērnu, savu rīcību visbiežāk pamato ar to, ka tā viņi spēj būt bērnam blakus un izpildīt visas viņa vajadzības. Tāpat bērna atrašanās viņiem blakus samazina vecāku stresu un nemiera sajūtu, jo nemitīgi nav jādomā par to, kā mazulim sokas gultiņā, vai viņam nav auksti, karsti, vai viņš nav izsalcis vai izslāpis.

Nereti šie vecāki pauž viedokli, ka gulēšana ar bērnu ir pilnīgi droša un jaunajām māmiņām un tētiem nevajadzētu par to satraukties. Taču tā gluži nav. Bērnu psihoterapeits Donalds Vuds Vinnikots norāda, ka psihiski vesela māte, kas nav alkohola vai miega zāļu ietekmē, nevar nospiest savu bērnu, jo sievietes smadzeņu darbība šajā dzīves periodā ir noregulēta tā, lai zīdainis netiktu apdraudēts. Toties tētim galvas smadzenes pēc dzemdībām nav noregulējušās savādāk, tāpēc likt zīdaini starp abiem vecākiem varētu būt riskanti. Nosmakt mazulis var arī tad, ja nakts vidū siltā vecāku sega kādu iemeslu dēļ pārklājas pāri viņa galviņai.

Labākais veids, kā izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem, ir negulēt kopā ar mazuli, taču, ja vecāki no sirds vēlas savu mazo brīnumiņu ik nakti guldīt starp viņiem, tad arī miegā jācenšas būt īpaši vērīgiem. Viens no galvenajiem nosacījumiem – negulēt kopā ar bērnu, ja viens no vecākiem ir alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti atgādina, ka gultā blakus bērnam nevajadzētu turēt mīkstās mantiņas, lupatiņas, dvieļus, pudelītes un citus priekšmetus, jo mazulis sev tās var uzraut virsū un nosmakt. Tāpat jāraugās, lai vecāku gultā matracis un sega būtu atbilstoši bērna drošībai. Nav ieteicams iekārtot mazulim guļvietu dīvānos ar roku balstiem un mīkstajiem spilveniem, lai mazulis nepaveltos zem spilveniem un netiktu apgrūtināta viņa elpošana. SPKC vēlreiz uzver, ka nedrīkst bērnu apsegt ar māmiņas segu, jo tā ir pārāk smaga un silta, līdz ar to var mazuli saspiest un apgrūtināt viņa elpošanu.

Neatkarīgi no tā, vai bērns ir gulējis kopā ar vecākiem vai nav, jebkāda veida pārmaiņas, kas saistītas ar ieradumu maiņu, viņam sagādās problēmas. Mazajiem ir daudz grūtāk adaptēties pārmaiņām, līdz ar to nav svarīgi, vai vecāki viņam māca gulēt pašam savā istabā vai vienkārši pāriet no vecāku gultas uz savējo. Neviens no šiem pārmaiņu procesiem nebūs viegls.

Lai mazuļa apmācība notiktu veiksmīgi, sevišķi liela nozīme ir laikam, kad tā notiek. Klīniskā psihoterapeite un piecu bērnu māmiņa Diāna Zande atklāj, ka noteikti neieteiktu bērnam mācīt iemigt pašam savā gultiņā laikā, kad viņam aug zobi – astoņu, deviņu, desmit mēnešu vecumā. Vislabāk ir izvēlēties laiku, kad bērns ir vecumā no četriem līdz sešiem mēnešiem. Tāpat labs laiks būs tad, kad mazais būs sasniedzis gada, gada un trīs mēnešu robežu, jo tas ir brīdis, kad bērniņam nav tik daudz fizioloģisko kairinājumu, kas varētu pasliktināt viņa garastāvokli. Piemērots laiks jaunajām pārmaiņām mazuļa dzīvē būs arī brīdis, kad vecākiem ir vairāk brīva laika – tētim nav komandējumi vai lieli projekti un arī mammai nav padomā lieli plāni. Vēl citus Zandes padomus par to, kā iemācīt bērnam pašam iemigt un gulēt savā gultiņā, atradīsi te. Savukārt šeit meklē citu vecāku padomus un pieredzes stāstus, par to, kā viņiem izdevies veiksmīgi iemācīt mazulim pāriet no gulēšanas vecāku migā uz iemigšanu pašam savā gultiņā.

Visticamāk, ka brīdī, kad mazulis atradīsies cieši aizmidzis starp mammu un tēti, vecākiem nebūs iespēja nodoties mīlas priekiem, taču tas nenozīmē, ka viņiem no tiem jāatvadās pavisam. Jā, iespējams, naktis vairs nebūs tas laiks, kad varēsiet vienoties intīmā tuvībā, taču diennaktī ir 24 stundas un arī rīti un pēcpusdienas ir ideāls laiks, lai iepriecinātu gan sevi, gan partneri.

Sekss ir svarīga attiecību sastāvdaļa, to ir atzinušas gan sievietes, gan vīrieši. Arī tava pieredze noteikti ir parādījusi, ka ilgāks laika periods bez intimitātes ir pasliktinājis tavas un partnera attiecības – pēkšņi parādījusies nebijusi spriedze un šķiet, ka strīdu varētu uzsākt pat par mazāko sīkumu, kas iepriekš licies nenozīmīgs.

Darba dienās, kad mamma rušinās pa māju ar mazo, bet tētis strādā, pusdienlaiks tiek izmantots trauku mazgāšanai, mājas tīrīšanai vai veļas gludināšanai, taču brīvdienās, kad tētis ir mājās, šo laiku var izmantot citādi. Ja naktī bērns guļ jūsu guļamistabā, tad pa dienu viņš nereti aizmieg kur pagadās – tavās rokās, uz paklāja, uz dīvāna vai kur citur. Tas dod jums abiem iespēju atkal iekarot savu guļamistabu un veltīt mirkli, lai apmierinātu ne tikai savas, bet arī partnera seksuālās vēlmes.

Pusdienlaiks ir gluži piemērots kopīgām izklaidēm zem palagiem arī tāpēc, ka bieži vien vakaros jūs abi esat pārguruši, un šo laiku labprātāk izmantotu miega rezervju uzkrāšanai, kas, kā visiem jaunajiem vecākiem ir zināms, tiek izsmeltas ļoti ātri. "Mazuļa pusdienlaika miedziņš izglāba mūsu intīmo dzīvi," portālam "Baby Center" atklāj tā lasītāja Liza. "Vakaros, kad dodamies pie miera, esmu pārāk nogurusi, lai nodarbotos ar seksu, taču sestdienu vai svētdienu pēcpusdienās vēl aizvien esmu pilna enerģijas." Vēl citus ieteikumus, kā atjaunot kaisli guļamistabā pēc bērna piedzimšanas, atradīsi šajā rakstā. Bet te lasi, kādi ir izplatītāko problēmu risinājumi, kas saistīti ar intīmo dzīvi un komfortu pēc dzemdībām.

Ja zīdainītis radināts gulēt savā gultiņā kopš dzimšanas, tad līdz 1,5 gadam viņš guļ labi, bet tad ir nākamais kritiskais moments – bailes no tumsas. Tas var izpausties kā bailes aizmigt vienam, bailes gulēt tumsā. Taču bērni, kas gulējuši ar vecākiem, ar nakts bailēm tiek galā vieglāk.

Tāpat gulēšana blakus mammai un tētim bērnu satuvina ar vecākiem, stiprinot viņu emocionālo saikni. Māmiņas sirdspuksti, smarža un maigie pieskārieni nomierina mazuli un liek viņam justies drošībā. Līdzīgas sajūtas piedzīvo arī jaunā māmiņa, kura, guļot blakus mazulim, ir mierīgāka, jo viņai nemitīgi nav jāsatraucas par to, kā mazulim sokas pašam savā gultiņā. Arī vajadzības gadījumā viņa vienmēr ir blakus un var atvasei palīdzēt.

Kā jau iepriekš tika minēts, guļot vienā gultā ar bērnu, ieguvējs ir ne tikai mazulis, bet arī māmiņa. Viņai ir daudz ērtāk un parocīgāk nakts laikā, kad mazulis ir jābaro ik pēc dažām stundām, pabarot viņu ar krūti. Kā atklāj Bērnu Klīniskā Universitātes slimnīcas ārste – pediatre Diāna Fridrihsone, ar krūti barotiem bērniem nav nekas neparasts ēst bieži. Taču, ja mazulis daudz biežāk ēd naktī nekā pa dienu, tad tas varētu norādīt uz to, ka bērna organisms ir pieradis saņemt glikozi nakts laikā, tādēļ bērns mostas un jūt izsalkuma sajūtu. Vēl citas pediatres atbildes uz māmiņu izplatītākajiem jautājumiem par bērna barošanu ar krūti līdz gada vecumam, atradīsi te.

Tagad tu zini, kādi ir izplatītākie mīti par gulēšanu kopā ar savu atvasi, un tas, vai arī jūsu ģimenē gulta tiks dalīta arī ar bērnu, ir atkarīgs tikai no tevis un tava partnera. Noteikti nepieņem šo lēmumu vienpersoniski, jo tas var ne tikai aizskart mīļoto cilvēku, bet arī radīt ilgstošas nesaskaņas. Jūs abi audzināt šo mazuli un veidojat šo ģimeni, tāpēc lēmums arī būtu jāpieņem abām iesaistītajām pusēm.