Lietuvā augsts ar masalām saslimušo skaits; slimības pazīmes un profilakse

Saskaņā ar dzīvesvietu visvairāk saslimšanas gadījumi reģistrēti Kauņā (216) un Lietuvas galvaspilsētā Viļņā (60). Tikmēr Latvijā saslimšana ar masalām, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pēdējo reizi reģistrēta 2019. gadā – viens saslimušais.

Masalas ir ļoti lipīga akūta vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram cilvēkam, kurš nav pret tām vakcinēts vai nav izslimojis masalas un ir nonācis kontaktā ar saslimušo vai uzturējies telpās, kurās pēdējo divu stundu laikā atradies masalu slimnieks.

SPKC informē, ka slimības pazīmes parasti ir redzamas pēc 10–12 dienām. Masalu pazīmes sākotnēji atgādina saaukstēšanos ar iesnām, klepu un drudzi. Acis kļūst sarkanas un jutīgas pret gaismu. Slimībai progresējot temperatūra var sasniegt 39 vai pat 41 grādu pēc Celsija. Tāpat cilvēkam, kas ar to saslimis uz ādas ir novērojami sarkani izsitumi , kas izplatās virzienā no galvas uz ķermeni. Taču pēc 4. dienas izsitumi parasti sāk bālēt un izzūd nedēļas laikā, atstājot pastiprinātu pigmentāciju un ādas lobīšanos.

Masalas var norisēt ar smagām komplikācijām. Visbiežākās tās ir vidusauss iekaisums, caureja un pneimonija. Apmēram vienam no 1000 masalu pacientiem rodas arī iekaisums smadzeņu audos (encefalīts). Masalas bieži norit smagi un lielāks komplikāciju attīstības risks ir bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušiem virs 20 gadiem, personām ar imūndeficītu, piemēram, leikēmiju, HIV/AIDS, kā arī grūtniecēm, jo var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības.

Masalu vīruss izplatās no personas uz personu ar gaisa pilieniem, inficētajai personai runājot, klepojot vai šķaudot. Vīrusus saturoši pilieni var palikt iekštelpu gaisā un līdz divām stundām, kā arī tikpat ilgi vīruss izdzīvo uz virsmām. Saslimušais ir bīstams apkārtējiem četras dienas pirms izsitumu vai slimības pirmo pazīmju (drudzis, iesnas, klepus) parādīšanās līdz ceturtajai dienai pēc izsitumu parādīšanās. Ir aprēķināts, ka viens saslimušais var inficēt astoņas līdz 15 personas, kuras nav imūnas pret masalām.

Zāles pret masalu vīrusu nav, tāpēc tiek izmantoti līdzekļi, kas mazina slimības simptomu smagumu. Ja drudzis ilgst vairāk par divām dienām pēc izsitumu parādīšanās, tas var liecināt par sarežģījumiem un paaugstinātu komplikāciju risku. Antibiotikas nav efektīvas pret masalu vīrusu, bet tās izmanto komplikāciju gadījumā, lai ārstētu sarežģītas sekundārās bakteriālās infekcijas, kā pneimoniju un vidusauss iekaisumu.

Vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, ka novērst saslimšanu ar masalām. Vakcinācijas nolūkā izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MPR vakcīnu). Maksimālai aizsardzībai ir nepieciešamas divas potes, līdz ar to Latvijā un citās valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas potes ar MPR vakcīnu. Pirmo poti bērns saņem 12–15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā. Vakcīna ir droša un efektīva.