Mazuļa veselībai bīstama situācija: kad saukt 'ātro palīdzību'

"Pieaugušajiem jābūt vērīgiem un atbildīgiem par bērna drošību. Mazulis pats sevi nespēs pasargāt no traumām un nepateiks, ka jūtas slikti. Ja bērnam gadās piedzīvot kādu no šīm situācijām, jāziņo neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai," atgādina pediatre. Lūk, dažas no situācijām, kurās pēc palīdzības ir jāvēršas pie “ātrās palīdzības” mediķiem.

Vemšana un caureja ir īpaši bīstama jaundzimušajiem. Tāpēc, ja tā piemeklē mazuli, kas jaunāks par trim mēnešiem, ir jāzvana neatliekamai palīdzībai. Ja bērns ir vecāks, palīdzība jāmeklē, ja vemšana vai caureja nerimstas, mazais atsakās no zīšanas, nedzer un ir novērojami tādi simptomi kā sagurums, apātija, miegainumus. Tāpat par organisma atūdeņošanos liecina mazuļa raudāšana bez asarām, sausa mute un ja pēdējo sešu stundu laikā nav bijusi urinācija. Ilgstoša caureja un vemšana ir sevišķi bīstama tiem bērniem, kuriem ir hroniskas slimības, piemēram, cukura diabēts.

Reizēm arī ausu un kakla sāpes var būt tādas, ka labāk zvanīt ātrajai palīdzībai un nav laika gaidīt iespēju doties pie ģimenes ārsta. Kā noteikt, ka zīdainim sāp kakls? Viņam ir apsārtusi rīkle, mazulis atsakās no zīšanas, iespējams, papildus tam ir arī rejošs klepus. Pēc palīdzības pie “ātrās palīdzības” mediķiem jāvēršas, ja kakla sāpes pavada netipiska siekalošanās, ir augsta temperatūra, kas nekrītas, bērns nevar atvērt muti vai ja trīs dienu laikā nav mazinājies drudzis. Tāpat neatliekamai palīdzībai jāzvana, ja sāpes nepāriet pēc atkārtotas pretsāpju medikamentu lietošanas vai rajonā aiz auss parādās pietūkums, mazulim ir augsta temperatūra un zudusi apetīte.

Augsta temperatūra (mērīta padusē) zīdainim var būt bīstama. Tāpēc, ja termometra stabiņš sniedzas pāri 38 grādiem, nepieciešams slimniekam iedot viņa vecumam un svaram atbilstošu devu temperatūru mazinošu medikamentu. Bērnam var dot tikai tos temperatūru mazinošos medikamentus, kuri satur paracetamolu vai ibuprofēnu. Savukārt, ja temperatūra pēc zāļu lietošanas nemazinās vai tām ir tikai īslaicīgs efekts, labāk sazināties ar neatliekamo palīdzību. Tā jāmeklē arī gadījumā, ja vienlaikus ar temperatūru ir drudzis un ja mazulis atsakās uzņemt šķidrumu.

Tā var būt iemesls zīdaiņa pēkšņās nāves sindromam, tāpēc jaundzimušā vecākiem jābūt īpaši vērīgiem, lai uzmanītu mazo no pārkaršanas. Ratiņus, kuros bērns guļ, neatstājiet tiešos saules staros, turiet tos ēnā. Pārkaršanas pazīmes ir miegainība, apātija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, nevēlēšanās ne ēst, ne dzert vai gluži pretēji – lielas slāpes. Bērns var kļūt arī niķīgs un raudulīgs. Smagākos pārkaršanas gadījumos var būt krampji un samaņas zudums.

Jaunajiem vecākiem tiek stāstīts un vēlreiz atgādināts, cik ļoti bīstami ir mazuli atstāt uz paaugstinātas virsmas nepieskatītu. Pat ja šķiet, ka viņš vēl neprot velties, diemžēl ir daudz gadījumu, kad zīdainis tomēr noveļas – vai tā ir gulta, dīvāns, vai virsma pārtīšanai. Kritiena sekas var būt gan galvas trauma, gan kaulu lūzums. Pat ja mazais pēc kritiena jūtas tāpat kā iepriekš, drošības labad būtu ieteicams doties pie ārsta un pārbaudīt, vai nav smadzeņu satricinājuma. Taču, ja mazais kļūst apātisks, miegains vai zaudē samaņu, tūliņ jāsazinās ar neatliekamo palīdzību.

Cilvēka organisma reakcija uz bites kodumu var būt dažāda. Vieniem var parādīties tikai tūska koduma vietā, bet citiem pietūkt, piemēram, visa roka. Jo mazāks cilvēciņš, jo lielāka iespēja, ka bites inde var izraisīt alerģisku reakciju. Ja pēc bites koduma bērnam sāk pietūkt ne tikai koduma vieta, ir jāvēršas pie ārsta. Tāpat neatliekamā palīdzība jāizsauc, ja mazulim ir apgrūtināta elpošana un arī ja bite iedzēlusi galvas rajonā.

Neatliekamā palīdzība kā zīdaiņiem, tā lielākiem bērniem jāmeklē, ja gūts termisks apdegums, kas lielāks par cietušā plaukstu, vai apdegums ir sejas un elpceļu rajonā, kā arī ja gūta elektrotrauma vai bērna gremošanas traktā vai uz ādas nonākusi kāda ķīmiska viela. Kādos vēl gadījumos vecākiem būtu jāvēršas pie Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, lasi šajā rakstā.