Piecas lietas, ko vecākiem savām atvasēm būtu jāizstāsta par laulību

Kā viņi izskatīsies? Kas viņiem patiks? Ar ko viņi nodarbosies? Ir tikai dažas no lietām, par ko brīvajos brīžos domā vecāki. Bērna nākotne šobrīd ir viņu rokās, taču pienāks brīdis, kad tas mainīsies, un pagaidām vēl mazais ķipars pieņems daudz svarīgākus lēmums par to, ko šodien vilkt mugurā vai ar kuru rotaļlietu spēlēties. Viens no dzīves svarīgākajiem lēmumiem būs saistīts ar laulībām un ģimenes veidošanu.

Gadiem ejot, mainās cilvēki un arī viņu attieksme pret laulību. Agrāk precinieku meklēja vecāki, un jaunajai dāmai vai puisim šajā lauciņā nebija teikšanas. Taču mūsdienās lielākajā daļā valstu viss ir citādi – tu pats esi savas dzīves noteicējs, līdz ar to tev ir tiesības izlemt, ar ko tu gribi veidot ģimeni.

Teicienu "Cik cilvēku, tik viedokļu" var attiecināt arī uz laulību. Kamēr vieni uzskata, ka ilgstošas attiecības nav iedomājama bez savienības Dieva, ģimenes un draugu priekšā, tikmēr citiem šķiet, ka tā ir ikviena cilvēka brīva izvēle – gribi precies, negribi – neprecies. Arī bērni dzirdēs dažādus viedokļus un pieredzes stāstu par laulību un dzīvi pēc kāzām.

Liela daļa meiteņu sapņo par dienu, kad varēs piedzīvot savas kāzas, redzēt savas acis dzirkstam aiz laimes un kopā ar draugiem un ģimeni svinēt mīlestību, kas cerams ilgs līdz mūža galam. Taču pāri visiem skaistajiem stāstiem par kazām un mūžīgu laimi bērniem ir jāzina arī rūgtā patiesība – laulība ir smags darbs, bet tas noteikti ir tā vērts. Piedāvājam iepazīties ar vēl citām portālā "Marriage" publicētajām lietām par laulību, kas vecākiem būtu jāizstāsta savām atvasēm.

Sieva gatavo ēst un tīra māju, bet vīrs smagi strādā līdz vēlai nakts stundai. Šie ir stereotipi, kurus mēs gribam dabūt ārā no bērnu galvām, jo veselīgās attiecībās arī vīrs dažreiz nomazgā traukus vai pagatavo vakariņas, bet sievai nākas palikt ofisā arī pēc darba laika beigām.

Laulībā ir jāvalda vienlīdzībai un tai ir jābūt komandas darbam – ja vīrs gatavo vakariņas, tad sieva var piedāvāt nomazgāt traukus vai otrādi. Ja sieva vienmēr ir tā, kas naktī ceļas, kad bērni ir pamodušies no slikta sapnīša, tad viņas mīļotajam vīrietim jāļauj viņai no rīta ilgāk pagulēt un jābūt tam, kurš pamodina bērnus un sagatavo viņus skolai. Neatkarīgi no tā, kāds ir pienākumu sadalījums ģimenē, bērniem jāzina, ka vīrs un sieva ir komanda, kas darbojas viens otra labā, lai kopā sasniegtu izvirzītos mērķus.

Ja kāds apprecas tikai pēc 40 gadiem, būs cilvēki, kas viņus nosodīs, taču, ja laulības ostā iestūrēs pirms 25 vai pat 20 gadiem, tad arī kritizētāju netrūkst. Bērniem ir svarīgi iemācīt, ka viņiem nav jāpieņem nozīmīgi lēmumi, balstoties uz sabiedrības viedokli. Jā, lielākā daļa cilvēku vēlas aprecēties un dzemdēt bērnus pirms 30, taču tikpat daudz ir tādu, kuri ar to nesteidzas. Kāzu dienai nav derīguma termiņa. Ja tu neapprecēsies līdz 30, tas nenozīmē, ka visu mūžu paliksi bez gredzena pirkstā, un tas ir jāpaskaidro arī bērniem. Viņiem ir jāzina, ka svarīgus lēmumus nevajag sasteigt. Nenāks par ļaunu arī atgādināt mūžseno teicienu - "Labāk septiņreiz nomērīt pirms griezt".

Neatkarīgi no tā, cik ilgi tu esi precējies, iespējams, šobrīd piekrītoši māj ar galvu apgalvojumam, ka laulība ir smags darbs. Tā prasa pacietību, mērķtiecību, spēju nepadoties, vēlmi atrisināt problēmas, prasmi piekāpties un vēl, un vēl. Bet veselīgas un laimīgas attiecības ir šī smagā darba vērtas. Stipra laulība ir gluži kā prieka, komforta, atbalsta un mīlestības avots. Taču, lai šis avots dotu tev visu, ko tas spēj, attiecību veidošanā un saglabāšanā jāiesaistās abiem.

Dažkārt tev nāksies "norīt" savu ego un piekāpties partnerim, un viņam nāksies darīt to pašu. Būs brīži, kad tas liksies neiespējami, taču dienas beigās tas būs tā vērts.

Izstāstot un izskaidrojot bērniem, ka laulība ir smags darbs, mēs palīdzam viņiem noņem rozā brilles, caur kurām viņi dzīvi pēc kāzām redz līdzīgu "Disney" multfilmām, un palīdzam viņiem saskatīt realitāti, sagatavojot viņus gaidāmajam.

Cieņa pret citiem ir vitāli svarīga ne tikai laulībā, bet arī attiecību veidošanā ar citiem cilvēkiem – kolēģiem darbā, draugiem, vecākiem un ģimeni. Cieņpilna komunikācija nereti prasa daudz darba, jo tā ietver citu cilvēku viedokļa uzklausīšanu, pieņemšanu un nenosodīšanu. Tāpat cieņpilna izturēšanās ir balstīta uz mīlestību, nevis agresiju vai dusmām. Kaut būs brīži, kad negatīvās emocijas sprauksies ārā pa visām malām un tā vien gribēsies otram uzkliegt, minūte ieelpas un izelpas var palīdzēt atgūt mieru un turpināt sarunu ar mīlestību.

Bērniem ir jāzina, kā rīkoties dusmu uzplūdumos un ka emocijās izteiktas frāzes var sāpināt otro līdz sirds dziļumiem, ietekmēt turpmākās attiecības vai pat novest līdz to galam. Tāpēc cieņas un mīlestības pilna komunikācija ir viena no veiksmīgas laulības atslēgām.

Nekas vairs nebūs kā agrāk. Arī divu gadu ilgās attiecībās nekas vairs nav tā, kā bija pirmajos mēnešos. Šo gadu laikā daudz kas ir mainījies, taču pārmaiņas ne vienmēr nozīmē sliktāk vai labāk, drīzāk - citādāk. Nav vērts sapņaini atskatīties atpakaļ un prātuļot par to, cik daudz ziedu pušķu vīrs dāvināja pirmajos randiņos, bet tagad sieva tos saņem tikai svētku dienās. Ne tikai tava otrā puse, bet arī tu mainīsies, un tas ir tikai normāli. Skatīšanās atpakaļ palīdzēs tev saredzēt tikai negatīvās pārmaiņas. Tā vietā jādomā par to, kas pozitīvs ir mainījies. Iespējams, gadu laikā jūs esat spējīgi atklāti runāt par tēmām, par kurām iepriekš nerunājāt, vai tikt galā ar vēl nebijušām problēmām. Galvenais ir jāapzinās, ka pārmaiņas būs un no tām nav jābaidās.