Saņemt atalgojumu par mazbērnu pieskatīšanu: vecvecāku loma Āzijā

Vecvecāki visbiežāk ir tie, kuri ļauj bērniem ēst saldējumu pirms pusdienām un kuri nereti nokritizēs katru tavu soli atvases audzināšanā. Tāpat viņi lepni dalās ar ieteikumiem un padomiem, jo viņi taču zina labāk, tomēr ne vienmēr tā ir. Šajā rakstā lasi astoņus vecmāmiņu padomus, kurus jaunajiem vecākiem vajadzētu ignorēt.

Taču ir valstis, kurās vecvecāku loma krasi atšķiras no mums ierastās. Iedvesmojoties no portāla "Fatherly", atklāsim, kāda ir viņu loma un pienākumi bērnu audzināšanā Ķīnā, Indijā, Filipīnās un Korejā.

Savukārt te lasi, kā bērnus audzina japāņi, bet šajā rakstī vari iepazīties ar pirmās dzimšanas dienas svinību tradīcijām Āzijā.

Ķīna ir viena no lielākajām valstīm Āzijā. Tur dzīvo 1,415 miljardi cilvēku. Šī valsts ir pasaulē pazīstama ne tikai ar daudziem pārsteidzošiem izgudrojumiem, bet arī tās pārapdzīvotību. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc Ķīnā lielākā daļa ģimeņu trīs paaudzēs dzīvo zem viena jumta. Tas nozīmē, ka jaunie vecāki un viņu bērni mitinās kopā ar vecvecākiem, kuri arī ir ģimenes galvenie apgādātāji. "International Journal of Behavioral Nutrition and Physical Activity" publicēja pētījumu, kurā tika konstatēts, ka Ķīnā vecvecākiem ir tieksme pārbarot savus mazbērnus. Iemesli, kāpēc viņi šādi rīkojas, nav zināmi, taču ir skaidrs, ka viņi ignorē to, kādus kaitējumus šādi ēšanas paradumi var nodarīt bērna veselībai. Ja arī jūs ģimenē cīnaties ar bērna aptaukošanos, tad vērts ieskatīties šajā rakstā, kurā uztura speciāliste Olga Ļubina dalās padomos, kā šādās situācijās rīkoties.

Ķīnā lielāko daļu bērnu ir uzaudzinājuši tieši vecvecāki, jo daudzi vecāki izmisīgi vēlas sasniegt karjeras virsotnes, tāpēc atgriežas darbā neilgi pēc mazuļa nākšanas pasaulē. Šajā valstī valda uzskats, ka vecāki var nopelnīt daudz vairāk iztikas līdzekļu nekā vecvecāki, tāpēc ir jāļauj viņiem to darīt.

Indijas kultūras dažādība ir plaša. Tas attiecas arī uz vecvecāku lomu jaunās ģimenes dzīvē. Tā, piemēram, Bengālijas un Kašī reģionos pēc precībām jaunajam pārim ir jāpārvācas uz dzīvi vecāku mājās. Bengālijā jaunā sieva pārceļas uz dzīvi vīra ģimenē, bet Kašī jaunais vīrs dzīvo pie sievas vecākiem. Kāpēc tā? Abu šo reģionu kultūrās tiek uzskatīts, ka dzīve kopā ar vecākiem uzlabo jaunās sievas auglību.

Tā kā viņi visu dzīvo zem viena jumta, tad vecvecāku iesaiste mazuļa audzināšanā ir neizbēgama. Kad bērns ir piedzimis, vecvecāki ir tie, kuri iemāca viņam novērtēt tradīcijas un ticību. Taču Indijā viņu loma nav tik izteikta kā Korejā vai Ķīna. Tas, kādi ir vecvecāku pienākumi un cik aktīvi viņi iesaistās bērna ikdienā, ir atkarīgs no katrā ģimenē piekoptajām tradīcijām.

Arī Korejā valda līdzīga situācija, un vecvecāki ir tie, kas ikdienā uzņemas rūpes par mazbērniem. Taču lielākā atšķirība ir tāda, ka šajā valstī viņi par to saņem atalgojumu. Kā vēsta "Reuters", šāda situācija Korejā nav retums, un aptuveni 80 procenti no vecvecākiem, kas ikdienā rūpējas par mazbērniem, saņem par to atalgojumu. Daži jaunie vecāki savām mātēm maksā pat vairāk nekā 800 ASV dolārus (aptuveni 700 eiro) mēnesī. "Agrāk Ziemeļkorejā bija pieņemts vecvecākiem maksāt vienu trešdaļu no naudas summas, kuru viņi maksātu par auklītes pakalpojumiem, bet tagad tas ir mainījies, un vecvecākiem tiek maksāta pilna alga," portālam atklāj Šuha Moona-hee, kura arī no saviem bērniem saņem atalgojumu par mazbērnu pieskatīšanu.

Vecāki var būt pārliecināti, ka viņu bērni ir drošās rokās, jo vecvecāki bieži vien izvēlas iziet speciālus apmācības kursus, kuros viņiem tiek atgādināts, kā nepieciešamības gadījumā sniegt bērnam pirmo palīdzību, tiek sniegta informācija, kā pareizi masēt mazuli, kā ar viņu rotaļāties un barot.

Taču "Korean Women's Development Institute" aptaujas dati liecina, ka, neskatoties uz iespēju par mazbērnu pieskatīšanu saņemt atalgojumu, 73,8 procenti no 500 aptaujātajām vecmāmiņām labprāt atteiktos no pienākuma pieskatīt mazbērnus, ja viņām būtu šāda iespēja. Viņas uzsver, ka tas ir nogurdinošs uz fiziski grūts darbs. Dažas no viņam pieminēja arī faktu, ka mazbērnu audzināšana nozīmē atteikšanos no savas sociālās dzīves.

Filipīnās vecvecāki ir vieni no cienījamākajiem cilvēkiem sabiedrība. Filipīniešiem patīk piekopt senās tradīcijas, līdz ar to respektēt vecākus cilvēkus ir neizmērojami svarīgi. Tas, protams, tiek iemācīts arī mazbērniem. Viņi cieņu pret vecvecākiem var izrādīt dažādi, piemēram, sasveicinoties nokrist viņu priekšā un piespiest viņu roku savai pierei. Šo cieņu pret vecvecākiem filipīnieši savām atvasēm māca jau no bērna kājas.