Psiholoģe: kopīgas ģimenes aktivitātes saliedē, stiprina un dara bērnus laimīgus

Cik daudz sava laika vecāki velta bērniem? Būšana kopā vienā telpā vēl negarantē, ka bērns patiešām jūt vecāku klātbūtni, skaidro Aunīte. Viņa norāda – bērnam emocionālu piepildījumu un apziņu, ka viņu mīl, sagādā laiks, kad vecāki ir blakus ne tikai fiziski, bet arī sarunājas, veic kopīgas aktivitātes un piedzīvo emocijas, veidojot ģimenes atmiņas. "Tās ir izjūtas, kas bagātina gan bērnus, gan vecākus un saliedē ģimeni. Neviens bērns nevar saņemt par daudz beznosacījuma mīlestības. Kad bērns jūtas mīlēts, viņu ir daudz vieglāk disciplinēt un mācīt nekā tad, kad viņa emocijas ir tuvu izsīkumam. Mīlēti bērni spēj gāzt kalnus, viņi jūtas drošībā un pasargāti, ir cerību un entuziasma pilni," par ģimenes aktivitāšu plusiem stāsta emocionālās labsajūtas eksperte.

"Bērni reaģē uz darbību. Līdz pusaudžu vecumam viņi jūtas mīlēti, pavadot laiku kopā ar pieaugušajiem un gūstot no viņiem enerģiju," uzsver psiholoģe. Tas nozīmē, ka mazajam nepietiek tikai ar vārdiem: "Es tevi mīlu." Protams, arī tas ir svarīgi, taču būtiski, lai no vecāku puses sekotu arī kopīga rotaļāšanās un dauzīšanās, dažādi pasākumi, kur piedalās visa ģimene, ekskursijas un pārgājieni, galda spēļu spēlēšana, riteņbraukšana, grāmatu lasīšana, zīmēšana, kopīgas sporta aktivitātes un regulāra gatavošanās tiem, trenējoties kopā ar bērnu. Spēles palīdz iepazīt vienam otru, izprast, kā katrs ģimenē izturas, kad kaut kas izdodas vai, tieši pretēji, neizdodas. Atbalsts un uzmundrinājums, ja neveicas, uzslavas, kad viss izdodas – šāda vecāku iesaiste bērniem ir ļoti vajadzīga. Jo vairāk kopā piedzīvotu mirkļu, jo vairāk emociju gūst bērni.

"Ja dzirdam: "Mammu, mammu, paspēlēsimies!" vai "Tēti, tēti, iziesim ārā uzspēlēt bumbu!", tad šiem aicinājumiem ne tikai jāpievērš uzmanība, bet arī jārīkojas," mudina psiholoģe. "Ir vērts atlikt rēķinu samaksu vai sarunas ar pieaugušajiem, lai pavadītu laiku ar saviem bērniem. Gribēdami rotaļāties un nesaņemdami uzmanību, viņi var ķerties pie galējiem līdzekļiem, lai saņemtu vajadzīgo, un tas var nebūt pats iepriecinošākais veids. Esiet atsaucīgi!"
Daudziem vecākiem nepatīk rāpot pa grīdu, imitēt spēļu mašīnas bremzēšanas skaņas, runāt ar lellēm, ilgi mētāt bumbu, paklausīgi un pacietīgi ļauties procedūrām, spēlējot "ārstus", un darīt pieaugušo izpratnē tik daudz bērnišķīgu lietu. Taču bērniem ir ļoti svarīgas kaut vai desmit minūtes, kad vecāki atrod sevī bērnu un paspēlējas ar mazajiem tā, kā viņi to vēlas.

Sportojot un spēlējot spēlēs, kur nepieciešams sacensties, jāatceras, ka parasti bērniem sacensības patīk tikai tik ilgi, kamēr viņi ir uzvarētāji. Ja bērns nejūtas motivēts turpināt, jo redz, ka nebūs uzvarētājs, nepieciešams skaidrot, ka svarīgāks par rezultātu ir process. Bērnam (un arī vecākiem) jāsaprot, ka vienīgais, ar ko it vērts sacensties, ir pats bērns, tādējādi mērot savu progresu. Motivācijai kopā ar bērnu var izveidot viņa personīgo sasniegumu dienasgrāmatu, kā arī svinēt sasniegtos rekordus. Savukārt piedzīvojot zaudējumus, bērnam paskaidrojam, ka zaudējumi ir dzīves sastāvdaļa un mācām paspiest uzvarētājam roku. Atrodam atbalstošus mierinājuma vārdus un ar personīgo piemēru rādām, kā paši tiekam galā ar zaudējumu.

Sportošana kopā ar ģimeni uzlabo ne vien fizisko, bet arī emocionālo labsajūtu, jo stiprina ģimenes kā vienotas komandas garu. Bērnus noteikti iepriecinās iespēja ar mammu un tēti doties kopīgā skrējienā un pat sarīkot sacensības – kurš ātrāk aizskries līdz izvēlētam mērķim. Šādi varēsiet ne vien piepildīt bērna gaidas pēc rotaļām, bet arī attīstīsiet bērnā cīņassparu.