Deviņi jautājumi par bērnu veselību, kas kutina nervus vecākiem  (1)

Portāls "Adme" piedāvā iepazīties ar deviņiem jautājumiem, kuri nomoka vecākus, piedāvājot arī uz pierādītiem faktiem balstītas atbildes.

"Nervozs ieradums" – tā nagu graušanu nosauc psihologi. Un vēl piemetinot, ka bērni šo ieradumu bieži paņem līdzi arī pieaugušo dzīvē. Tomēr ārsti steidz mūs mierināt: nagu graušana nekādi nav saistīta ar psihiskām saslimšanām.

Šis ieradums var rasties arī absolūti mierīgam bērnam vienkārši garlaicības dēļ. Bet, protams, ka ieradums var norādīt arī uz trauksmi, uzmanības deficītu vai citām nepatikšanām. Aptuveni puse pusaudžu kaut reizi ir pamēģinājuši grauzt nagus, turklāt meitenes to dara biežāk nekā zēni.

Kad jāceļ trauksme? Visa sāls slēpjas tajā, ka ārsti paši nav tikuši skaidrībā, kur ir robežas starp normu un to, kas jau vairs nav norma. Acīmredzot, ja ieradums rada traumas pirkstu spilventiņiem, tad problēmu ignorēt nedrīkst.

Urīna nesaturēšana naktīs ir viena no izplatītākajām problēmām pirmsskolas vecuma bērniem visā pasaulē, un šo bērnu vecāki visu laiku meklē izeju šai situācijai.

Mūsdienu pediatri ir pārliecināti, ka čurāšana gultā naktīs īsti nav uzskatāma par problēmu. Katrā ziņā līdz septiņu gadu vecumam. Enurēze nav slimība, bet traucējumi, ko radījuši fizioloģiski procesi (mazs urīnpūslis, impulsu nespēja nonākt no urīnpūšļa līdz smadzenēm utt). Vairumam bērnu enurēze pazūd, bet citiem nepieciešama ārsta palīdzība.

Kad jāsāk celt trauksme? Bērns gultā čurā septiņu gadu vecumā. Bērns atsācis čurāšanu gultā pēc vairāku mēnešu vai pat gadu "sausā perioda". Nakts enurēzi pavada sāpes, slāpes, mainās urīna krāsa vai bērns sācis krākt.

Kad pienācis laiks bērna vannošanai, tev mati ceļas stāvus? Vecāki bieži saskaras ar histērijām tieši matu mazgāšanas laikā. Taču šādu uzvedību var uzskatīt par vecumam atbilstošu normu. Bet tu mēģini aizdomāties, kādēļ bērns tā uzvedas?

Papildu plaši izplatītajām bērnu bailēm ("es noslīkšu", "mani nolaidīs izlietnē") pastāv vēl pāris iemeslu. Paaugstināta vestibulārā jutība: bērnam sākas histērija, kad tu atliec viņa galvu uz aizmuguri. Viņš zaudē līdzsvaru un krīt panikā. Paaugstināta taustes jutība: daži pieskārieni bērnam rada nepatīkamas sajūtas. Kaut kas līdzīgs sajūtai, kas pārņem tavu ķermeni, kad sadzirdi, kā kāds ar kādu priekšmetu skrāpēt stiklu.

Kad jāceļ trauksme? Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad uztraukumam nav nekāda pamata. Parasti šīs bailes pāriet pašas no sevis.

Bērni no gaļas var atteikties dažādu iemeslu dēļ: nepatīkama konsistence, grūtības sagremot (kad zobu ir maz, sakošļāt to ir visai grūti). Dažiem bērniem šī "nepanesamība" ir tik spēcīga, ka var pat izraisīt vemšanu.

Pediatri iesaka nekreņķēties. Jā, gaļa satur neaizstājamus vitamīnus un aminoskābes, taču tādēļ, ka bērns kādu laiku gaļu neēdīs, nekas briesmīgs nenotiks. Tiesa, vecākiem nāksies pie tā piestrādāt un izveidot ēdienkarti, kura aizstās iespējamo dzelzs, olbaltumvielu un B12 vitamīna deficītu.

Tomēr situāciju nevar palaist pašplūsmā. Pamēģini dažādot gaļas ēdienus un kombinēt tos ar dārzeņiem vai piedāvā citus gaļas veidus.

Kad jāceļ trauksme? Atteikšanās no gaļas un nesabalansēta diēta var izraisīt augšanas aizturi un anēmiju. Vislabākais tomēr būtu vērsties pie ārsta, lai lūgtu izveidot pareizu diētu.

Tas nenozīmē, ka piens būtu jāizslēdz no ēdienkartes – beigu beigās tas ir vispieejamākais kalcija un D vitamīna avots, bet arī īpaši uz to nevajadzētu ieciklēties. Pediatri iesaka dzert 200-400 mililitrus piena diennaktī, bet to var arī aizstāt. Siers, biezpiens, jogurts, un vēl zivs, brokoļi un pupas palīdzēs saņemt vajadzīgo.

Kad jāsāk uztraukties? Ja pēc piena lietošanas bērnam sāp vēders, sākas vemšana vai caureja. Tādi simptomi var vēstīt par laktozes nepanesamību.

Tātad, tavs bērns sūkā pirkstu. Šis ir kaitīgs ieradums vai vecumam atbilstoša norma? Mūsu vecmāmiņas teiktu viennozīmīgu "fū", bet mūsdienu pētnieki apgalvo, ka viss nav tik slikti. Mazulis sāk pirkstu sūkāt, vēl esot mātes dzemdē, tas viņu nomierina.

Ārsti no Jaunzēlandes saka, ka bērni, kuri sūkā īkšķi, ir mazāk tendēti alerģiskām saslimšanām. Uz mazuļa pirkstiem dzīvo daudz baktēriju, un ne visas no tām ir tā dēvētās labās, bet pastāvīgs kontakts ar mikroorganismiem trenē imūno sistēmu. Stomatologi no ASV šajā ieradumā neredz neko briesmīgu: pirksta sūkāšana nevar sabojāt sakodienu līdz tam laikam, kamēr bērnam neizaug pastāvīgie zobi.

Kad laiks uztraukties? Vecākiem ir jāsāk uztraukties, ja bērns pirkstu zīž pēc divu līdz četru gadu vecuma vai atgriežas pie šī ieraduma pēc kāda laika, kad jau bija to atmetis. Iespējams, bērns ir pārņemts ar kādām emocijām, ar kurām paša spēkiem netiek galā.

Neseni pētījumi parādījuši, ka bērna valodas attīstība ir atkarīga no viņa temperamenta. Aptuveni 15 procenti bērnu vecumā no gada līdz diviem vienkārši ir kautrīgi. Viņi nevar izteikt savas vajadzības ar vārdiem sava rakstura dēļ. Komunikabli bērni, tieši pretēji, sāk runāt nedaudz agrāk.

Kad jāsāk celt trauksme? Dažādās valstīs valodas attīstības prasības arī ir dažādas. Piemēram, ASV ārsti pret šo jautājumu izturas maigāk: bērnam teikumos jāsāk runāt, tuvojoties trīs gadu vecumam.

Jebkurā gadījumā valodas attīstības aizturi var diagnosticēt tikai kvalificēts ārsts, nevis tantiņa uz soliņa pie tavas mājas.

Bērns, kurš iet bērnudārzā, var slimot no astoņām līdz desmit reizēm (dažreiz pat vairāk) gadā. Tāpat tas attiecas uz bērniem, kuriem ir vecāki brāļi un māsas – viņi vīrusus atnes no skolas. Ja aizlikts deguns un klepus ilgst mazāk nekā divas nedēļas, bet pārtraukumos starp augšējo elpošanas ceļu slimībām bērns ir jautrs un možs, visticamāk, tev nav pamata uztraukumiem.

Kad jāceļ trauksme? Slimības regulāri noslēdzas ar bakteriālām komplikācijām (sinusīts, strutains vidusauss iekaisums). Bērnam regulāri uzbrūk vienas un tās pašas vainas – angīna, nepārejošs klepus. Šis ir iemesls vērsties pie imunologa.

Podiņmācības jautājums, pilnīgi iespējams, ir viens no sāpīgākajiem vecākiem. Un patiesi, viens bērns iemācās iet uz podiņa jau pusotra gada vecumā, bet citam pat trīs četru gadu vecumā gadās vēl pa ķibelei. Ko par to saka ārsti?

Vairums rietumu pediatru nav pretenziju par autiņbiksīšu lietošanu līdz trīs gadu vecumam. Bet nakts laikā pat līdz piecu gadu vecumam. Tiesa, ārstu rekomendācijas no dažādām valstīm ir atšķirīgas, un daļēji tās ietekmē arī kultūratšķirības: jo valsts ir labāk attīstīta ekonomiski, jo bērni ilgāk nēsā autiņbiksītes. Un otrādi.

Autiņbiksītēm ir viens liels mīnuss – tās ietekmē mācīšanos staigāt. Pamperi traucē mazuļa, kurš nule kā sācis staigāt, līdzsvara noturēšanai. Protams, ja bērns krīt, nekas briesmīgs nenotiks, bet motorās prasmes "pamperu bērniem" attīstās nedaudz sliktāk.

Kad jāsāk celt trauksme? Ja ap trīs gadu vecumu bērnam nav izdevies neviens veiksmīgs mēģinājums lietot podiņu.