"Esmu mamma bērnam ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS). Tas ir tas pats sindroms, ar kuru sirgstošie bērni bieži tiek saukti par izlaistiem un neaudzinātiem, tādiem, kuriem trūkst vecāku stingrās rokas un kārtīga pēriena. Bērniem, kas sirgst ar šo sindromu, ir nepietiekama smadzeņu pieres daivas darbība. Pieres daiva atbild par impulsu kontroli, līdz ar to šiem bērniem impulsu kontrole ir ļoti vāja, tāpēc viņi ir nesavākti, nedisciplinēti, bieži vien skaļi un agresīvi.
Impulsu daudzums, kas nonāk līdz viņu smadzeņu garozai, ir milzīgs. Lai kaut nedaudz izprastu, kā jūtas šie bērni, mēs varam iedomāties, ka mums jāsagatavojas grūtam eksāmenam, vienlaicīgi lēkājot rokkoncertā tuvu skaņas pastiprinātājiem, turklāt ar pārāk šaurām biksēm un pārāk mazām kurpēm kājās. Tas ir sindroms, par kuru Latvijā daudzi, tai skaitā profesionāļi, nezina un negrib zināt neko un nemaz nekautrējas savu nezināšanu paust skaļi. Tas pats sindroms, par kura esamību lielākajā daļā pasaules valstu nešaubās ne medicīnas, nedz arī izglītības jomas speciālisti un kurš dažādās smaguma pakāpēs sastopams 5-11 procentiem no visiem skolas vecuma bērniem. Tas pats sindroms, kura "vadīšanā" izstrādātas daudzas starpdisciplināras vadlīnijas. Starp citu, arī Latvijā (kas patiesībā ir retums, jo Latvija kopumā nav valsts, kas varētu lepoties ar lielu vietējo vadlīniju skaitu). Tas pats sindroms, kurš joprojām tiek aktīvi pētīts, lai pēc iespējas labāk palīdzētu cilvēkiem, kuriem nepalaimējies piedzimt ar šāda veida smadzeņu darbību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
