tēvs, dēls, uzslavas, skolēns, mācīties
Foto: Shutterstock
Vēstī, ko nododam bērnam, bieži savijas uzslava un maigums. Tas nav viens un tas pats. Maigums un mīlestība nozīmē atzinību pašam bērnam, viņa iezīmēm un spējām, kas ir "indivīda absolūtā pakotne". Un pretstatījums: mēs izsakām uzslavu par bērna darbību, par sasniegumiem vai rīcību vai apzinātu izturēšanos. Vārda "uzslava" nozīme, kādu lietojam, saistīta ar kaut ko tādu, kas ir bērna kontroles lokā.

Kā savā grāmatā "5 mīlestības valodas bērniem" uzsver tās autori Gerijs Čepmens un Ross Kembels, tā kā uzslavā tu vēlies ielikt kaut ko bērnam patiesi nozīmīgu, tev jābūt vārdos uzmanīgam. Ja uzslavas izskanēs pārāk bieži, vārdu pozitīvā ietekme būs neliela. Piemēram, tu varētu teikt: "Laba meitene!" Brīnišķīgi vārdi, bet tie jāizsaka pārdomāti. Lietderīgāk tos izteikt brīdī, kad meita jūtas labi par kaut ko pašas paveiktu un varētu gaidīt komplimentu. Īpaši jāuzmanās ar tādiem konkrētiem komplimentiem kā "lieliska piespēle!", kad piespēle bijusi tik vien kā viduvēja. Bērni saprot, kad uzslavēti pamatotu iemeslu pēc un kad vienkārši tādēļ, lai viņi justos labi, un šīs otrās uzslavas viņi var iztulkot kā liekuļotas.

Bieža nejauša uzslavēšana ir riskanta vēl cita iemesla pēc. Daži bērni pie šādām uzslavām tiktāl pierod, ka uzskata tās par pienācīgo tiesu un gaida vēl. Nokļuvuši situācijā, kad viņus neviens neuzslavē, viņi nospriež, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā, un raizējas. Satiekoties ar citiem bērniem, kas šādu atbalstu nesaņem, viņi var brīnīties par savu ārkārtīgo vajadzību pēc uzslavām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!