Meklējot tēmas sarunām ar zīdaini – pedagoģes ieteikts špikeris vecākiem  (1)

To portālā "Parents" stāsta pedagoģe Jūlija Kasparova, uzsverot, cik svarīgas ir sarunas ar zīdaini gan viņa valodas stimulēšanai, gan mazuļa emocionālajai attīstībai. Tiesa, ir arī vecāki – tā dēvētie klusētāji, kuri nav pieraduši daudz runāties. Bet vairums mammu un tētu vienkārši nezina, kā un par ko runāt ar savu mazulīti. Patiesībā veidu un iespēju ir ļoti daudz.

Runāt ar mazuli var par visu. Sarīko zīdainim ikdienas "ekskursiju" pa mājokli. Paņem viņu rokās, turot vertikāli, un nēsā no istabas uz virtuvi, no virtuves uz koridoru, no tā uz vannas istabu... Un šīs pastaigas laikā nosauc visu, ko redzi apkārt: "Skaties, Jānīt, lūk, televizors, tas rāda multfilmas. Bet te dators! Šovakar mēs piezvanīsim vecmāmiņai "Skype" un pamāsim viņai ar rociņu. Bet, re, te pulkstentiņš. Kā dara pulkstenis: tik-tak, tik-tak. Lūk, slēdzis! Opā, tas ir ieslēgts. Un lampiņa iedegās. Oi, bet, re, te puķītes! Skaistas puķītes. Pasmaržosim tās: ak, kā tās smaržo! Bet te ūdentiņš tek. Slapjš ir ūdentiņš. Re, te ledusskapis, tagad mēs no tā Jānītim paņemsim ābolu...". Stāsti par visu un par visiem, nosauc vairāk skaņu salikumu, centies mazulī raisīt emocionālo atdevi saviem vārdiem. Nedaudz vecākus mazuļus jau var lūgt censties atdarināt tavas skaņas, un norādīt ar roku uz pazīstamiem priekšmetiem.

Tieši tāpat ar bērnu var runāties pastaigas laikā. Tikai objekti būs citi: mājas, soliņi, kaķīši, sunīši, koki, ziedi, mākoņi, saule, vējš, citi bērni, automašīnas...

Pamudini bērnu atkārtot tevis izrunātās skaņas – mjau, mjau, vau, vau, kar, kar. Protams, uzreiz bērnam tas neizdosies, bet, ja mazulis apzināti sāks izteikt kaut vai atsevišķas skaņas – tas būs lieliski. Skaņu atkārtošana ir pirmie soļi ceļā uz valodu, uzsver pedagoģe.

Ja bērns atrodas līdzās tev virtuvē, pastāsti viņam, kā un no kādām sastāvdaļām tu vāri zupu, kāpēc tīri dārzeņus, ko liec salātos... Ja gludini vai mazgā drēbes, pastāsti mazulim par tehnoloģisko procesu. Lai mazulis kļūst par tavu kompanjonu un ir lietas kursā par visiem mājas darbiem. Tas ne tikai attīstīs viņa runu, bet arī padarīs jūs par īstiem draugiem.

Ja tu nodarbojies ar kādām savām lietām, bet mazulis guļ savā gultiņā tajā pašā istabā vai sēž tev blakus krēslā, klusēšana nav obligāta. Tu vari runāt, pat īpaši nevēršoties pie bērna, lai viņš vienkārši klausās tavu balsi. Tu apsēdies palasīt žurnālu vai grāmatu? Pārskati ierakstus sociālajos tīklos? Komentē to visu skaļi! Šāda "fona" valoda būs labs atbalsts tava dēla vai meitas valodas spēju attīstībai.

Mājas darbu starplaikos noskaiti mazulim kādu dzejoli. Lieliski derēs ritmiski bērnu dzejolīši no klasiķu repertuāra.

Pastāstīt vai nolasīt zīdaiņa vecuma bērnam var jebkurus dzejolīšus. Pat ne pavisam bēriem domātus. Ja tev ir kādi iecienīti "pieaugušo" pantiņi, noteikti tos noskaiti bērnam. Nu un kas, ka tie ir par mīlestību? Galvenais, lai tev tie patīk. Tad arī tu tos skaitīsi īpaši, ieliekot rindiņās neatkārtojamu intonāciju un jūtas. Un tas noteikti atstās iespaidu arī uz mazuli. Bērnam par labu nāks arī visi iespējamie skaitāmpanti, kurus gan jau atceries vēl no savas bērnības.

Neaizmirsti par pirmajām pasakām. Tu domā, ka tavam mazulim vēl par agru tās lasīt? Lasīt priekšā varbūt arī ir par agru (lai gan bieži ir sastopami mazuļi, kuri jau četru piecu mēnešu vecumā ar prieku aplūko attēlus grāmatās), bet, lūk, pastāstīt gan būs tieši laikā! Stāsti mazajam pasakas, kad viņš ir nomodā un abi kaut ko darāt. Kad bērns nedaudz paaugsies, varēs jau stāstījumu pavadīt ar žestiem, rādot, kā "sunītis ar asti luncina", kā "vectētiņš raud" utt. Tad mazulis jau ap deviņu desmit mēnešu vecumu atcerēsies šos žestus un sāks "parādīt" pasaku ar rokām, tiklīdz būs izdzirdējis pazīstamas frāzes. Bet vēl nedaudz vēlāk parādīsies arī atsevišķi vārdiņi. Tādas spēles lieliski attīsta valodu un domāšanu.

Vēršoties pie mazuļa, uzdod viņam jautājumus un pats arī atbildi uz tiem: "Jānītis grib gulēt? Protams, ka grib! Tagad mēs iesim gultiņā..." Vai: "Jānītis grib, lai paauklē? Protams, ka grib! Tagad es dēliņu paņemšu rokās...". "Oi, kas tad pie mums atnācis? Re, tētis mājās!" Uzdodot jautājumu mazulim, pirms atbildes, ieturi nelielu pauzi. Ļauj bērnam kaut kā reaģēt uz taviem vārdiem: pasmaidīt, pamāt ar rociņu, pagriezt galvu... Tas būs kā īpašs dialogs starp jums abiem. Nu un kas, ka mazulis vēl neprot runāt? Toties, lūk, cik viņš aktīvi un priecīgi reaģē uz tevis sacīto. Vai tad tā nav īsta saruna starp diviem cilvēkiem, kuri viens otru ļoti mīl?

Nekad nekautrējies parādīt mazulim savu maigumu, rotaļāties ar viņu, sarunāties, dziedāt, pastāstīt par to, cik lieliska ir šī pasaule. Tu pretī saņemsi tādu gandarījumu, ko grūti ar ko citu salīdzināt. Turklāt tavu ieguldīto pūliņu rezultāts būs ne tikai tīra un gramatiski pareiza bērna valoda, bet ari patiesa un beznosacījumu mīlestība, uzsver pedagoģe.