Gribētos, lai būtu vairāk laika: mammas atklāti par mātes lomu un svētku nozīmi

Piecas mammas – Signe, Jolanta, Ketija, Sanda un Līga portālam "Cālis" atklāj savas pārdomas par Mātes dienu un mammas lomu ikdienā.

Signei šī būs pirmā Mātes diena, tāpēc līdz šim tā iepriekš asociējusies ar viņas mammu, kura vienmēr tiekot apsveikta Mātes diena. "Esmu no tiem cilvēkiem, kuram svētki nav kā nasta. Es priecājos un izbaudu svētku dienas. Ir jauki, ka ir diena gadā, kad varam savām mammām pateikt paldies, varam viņām likt justies īpašāk," viņa stāsta.

Arī Ketija atklāj, ka Mātes dienu sākusi novērtēt tikai tad, kad pati kļuvusi par mammu savai meitiņai. "Tā ir pavisam cita, pacilājoša sajūta – gaidīt Mātes dienu un apzināties, ka es pati taču esmu mamma, kas devusi dzīvību savai atvasei," viņa skaidro.

Savukārt divu bērnu māmiņa Līga uzsver, ka Mātes diena viņai ir vieni no īpašākajiem svētkiem. Viņa uzsver, ka būt par mammu nav viegli un šī ir lieliska diena, lai nosvinētu pārvarētos šķēršļus un grūtības. "Būt par mammu ir manas dzīves svarīgākā profesija un to ir vērts svinēt," piebilst Līga.

"Es vispār esmu par svētkiem – man šķiet, ka to gluži vienkārši nevar būt par daudz un kopā būšanai ar ģimeni labs ir jebkurš iemesls," savās domās par svētku svinēšanu dalās trīs bērnu māmiņa Jolanta. Šajā dienā viņas ģimenē ir izveidojusies tradīcija – meitas no rīta mammai pasniedz brokastis gultā. "Pat ja esmu pamodusies, ieritinos zem segas un izbaudu no virtuves dvesmojošo kafijas aromātu, trauku džinkstoņu, cenšoties nenokavēt brīdi, kad, durvīm veroties, jāver acis ciet un jāizliekas par dusošo skaistuli," sirsnīgi stāsta Jolanta.

Arī divu meitiņu mamma Sanda ar prieku gaida Mātes dienu: "Man ļoti patīk Mātes diena, jo es uzskatu, ka svētku nevar būt par daudz! Protams, var jau teikt, ka katra diena var būt svētki, bet, būsim reāli, ikdiena ir tāda, kāda tā ir, it sevišķi mammām – ar rītiem, kas sākas agrāk nekā to gribētos, ar kafiju, kuru vēlētos izdzert nesteidzīgā garā, ar mantām, kuras vāc nepārtraukti, taču māja nekad nav pietiekami tīra. Tāpat arī mums katram ir sava mamma, par kuru ikdienas skrējienā gadās aizmirst. Tāpēc nav nekā patīkamāka par dienu, kurā varam pateikties viens otram un pavadīt dienu īpaši."

Atbildot uz jautājumu, kas tev kā mammai liek justies īpašai, Signe atklāj, ka viņai šādi liek justies vīra uzslavas, par to, ka viņa ir laba māte savai meitiņai. Arī brīžos, kad mazā smaida, Signe zina – mazulīte ir laimīga, kas arī viņai liek justies labi: "Grieta pati savas emocijas un domas vēl izsaka ar žestiem un savā valodiņā. Viņas smaids atsver visu, tad zinu, ka viņa ir laimīga."

Līga stāsta, ka viņa jūtas īpaša brīžos, kad bērni izsaka šos trīs mīlestības pilnos vārdus – "Es tevi mīlu." "Es zinu, ka neesmu ideāla mamma (manuprāt, ideālu mammu vispār nav), bet viņiem tas nerūp, jo viņi mani mīl tik un tā un tas ir pats īpašākais, kas var būt," viņa piebilst.

"Īpaša jūtos brīžos, kad meita pasaka: "Mīlu tevi!"," Līgai piekrīt Sanda. "Kad atskrien nakts vidū un pieglaužas, kad skatos uz to, cik gudra viņa aug, cik rūpīga un gādīga ir pret māsu. Kā arī tad, kad ar vīru runājam, cik forši ir būt vecākiem, un kad pavadām laiku visi kopā."

Savukārt Ketijai īpaši liek justies mātes loma kopumā: "Tas vien, ka varu teikt: "Hei, es esmu mamma! Man ir burvīgs bērns!", man liek justies īpašai." Taču visīpašākā viņai šķiet iespēja redzēt, kā mazais aug un lepoties par savu bērnu. "Vaicājošais "mamma", ko dzirdu ik dienas, dikti strāvo pakrūtē," atklāj Ketija.

Arī Jolanta uzskata līdzīgi. "Skaidri atceros to īpašo brīdi pirms nu jau vairāk nekā 18 gadiem, kad nakti pēc dzemdībām nespēju ne uz mirkli aizmigt un pavadīju nomodā, skatoties uz savu nule kā dzimušo meitiņu. Tā bija nakts, kad es piedzimu kā mamma – sajūtu gamma, apjaušot, ka šī mazā, trauslā būtne manās rokās ir pilnīgi atkarīga no manis un man būs jābūt par viņu atbildīgai visa mūža garumā, bija sirreāla – pilnīgs kosmoss!" viņa atminas.

Arī Ketijai ikdienā pietrūkst vairāk atpūtas brīžu, kuros varētu veltīt laiku sev pašai: "Ģimenē iekārtots tā, ka katram ir savi darbiņi un pienākumi, taču lielākā tiesa bērna aprūpes tāpat ir uz mammas pleciem, un ar to roku rokā iet nemitīgas raizes, vai viss ir paspēts un izdarīts, un mazāk laika sev. "

Savukārt Jolanta vēlētos, lai viņai būtu iespēja pavadīt vairāk laika kopā ar meitām: "Atsaucot atmiņā savu bērnību, man prātā nav palikušas ne dārgas dāvanas, ne modīgas drēbes, bet gan kopā ar vecākiem pavadītie brīži – novusa mači, braucieni uz kapusvētkiem pie radiem Latgalē, siena talkas, sēņošana utt. Bērnība paiet tik ātri, tādēļ reizēm gribētos, lai ir vairāk laika, ko veltīt meitām, jo tā ir labākā investīcija."

Arī Sanda vēlētos, kaut dienā būtu vairāk stundu, lai pietiktu laika visam – mājas tīrīšanai, nedalītam laikam kopā ar meitām un mācībām.

Taču Līga atklāj, ka ikdienā pietrūkst novērtējuma: "Gribētos, lai mans kā mammas ieguldījums tiktu atzīts par nozīmīgu, lai tas netiktu uztverts kā kaut kas pašsaprotams."

Arī Ketija piekrīt Līgas viedoklim. Viņa uzsver, ka bieži vien tieši vīrieši neapzinās, cik tas ir grūti. "Jo biežāk vienkāršā bērna audzināšanā un aprūpē iesaistās tēti, jo vairāk viņi saprot, cik tad daudz dažu stundu laikā mammām jāspēj izdarīt, lai mazais cilvēks būtu apmierināts ar dzīvi," viņa atklāj. "Atliek mammai atstāt pusotrgadnieku ar tēti uz visu dienu, un viņš vakarā noelsīsies un teiks: "Tagad es saprotu, kāpēc tu nogursti!""

Savukārt Sanda un Signe uzsver, ka viņas savās ģimenēs kā mātes tiek novērtētas. Turpretim Jolanta atklāj, ka viņai nav nepieciešams, lai mātes loma tiktu kā īpaši novērtēta vai izcelta, jo bērni ir viņas lielā dāvana. Taču ir brīži, kad viņa jūtas īpaši novērtēta tieši no bērnu puses: "Jūtos novērtēta, kad mana vecākā – Lūcija piezvana, lai pajautātu padomu, ko pagatavot vakariņās, kad astoņgadniece Letīcija, nākot mājās no skolas autobusa, pa ceļam man par prieku saplūkusi pirmos zilos zvaniņus, kad pastarīte Lapsiņa ierāpjas klēpī, lai iedotu bučiņu. Piekrītu Ziedonim, ka "tādas lielas laimes nemaz nav. Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki. Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki." Novēlu katrai mamma tos sīkos prieciņus pamanīt un kopā ar bērniem izdzīvot ne tikai svētkos, bet arī ikdienā!"