Septiņas pazīmes, kas liecina – tu savu bērnu audzini pareizi

Apkopojot savus novērojumus praksē, klīniskā psiholoģe Nadīna van der Lindena portālā "Parent" ir sagatavojusi sarakstu ar tām pazīmēm, pēc kurām var pateikt, ka bērnam ar vecākiem ir paveicies.

Dažreiz sastapšanās ar sava bērna spēcīgām emocijām var būt gana grūta pieredze. Mēs nevēlamies, lai tās būtu tik daudz, tomēr bērna spēja izteikt savas dusmas, skumjas vai bailes tavā klātbūtnē nozīmē, ka viņš tev blakus jūtas drošībā.

"Kā reiz, mani kā psihologu uztrauc situācijas, kad bērni slēpj savas jūtas no vecākiem. Dažreiz tas ir signāls par problēmām viņu attiecībās. Tāpēc neaizliedz bērnam izteikt jebkādas jūtas un nepārslēdz viņa uzmanību uz kaut ko citu, lai tikai viņu novirzītu. Labāk velti viņam savu uzmanību un parādi, ka atzīsti un saproti viņa jūtas," iesaka psiholoģe,

"Pēc tā, kā tu ar kulaku sit pa sienu, es redzu, ka tu ļoti stipri dusmojies. Un viss tāpēc, ka tava māsa tev neiedeva parotaļāties ar viņas mantām." Tas bērnam parāda, ka tu vari izturēt viņa jūtas un redzi to iemeslu.

Ja bērns kādā grūtākā situācijā visupirms atnāk pie tevis, tas nozīmē, ka tu esi ieguldījis lielu darbu. Tu esi nodrošinājis drošu vidi, kurā tavs bērns var atnākt, kad viņam nepieciešama palīdzība.

Labs veids, kā bērnu uz to virzīt – katru šādu reizi viņu sagaidīt ar atplestām rokām un būt gatavam uzklausīt viņa problēmas, pat ja tev šķiet, ka tās ir vien sīkums. Tas mazajam cilvēkam palīdz "atvērties" un pastāstīt tev par visām savas dzīves grūtībām.

Tā ir svarīga zīme par to, ka jums abiem ir atklātas attiecības, kurās pastāv pieņemšana un dziļums.

Daži vecāki negribīgi sašaurina savas atklātības līmeni attiecībās ar bērnu, pārmērīgi asi reaģē uz viņa domām vai jūtām, kuras viņiem nepatīk, vai tām, kuras rada šaubas par viņu kā vecāku autoritāti.

Atklātību bērnā tu vari veicināt, pieņemot viņa domas un jūtas un vienlaikus nešausminoties, ka esi slikts vecāks. Un ja tev ir nepieciešams papildu atbalsts, lai tiktu galā ar paša jūtām, kas rodas sarunā ar bērnu, labāk vērsties pēc tā pie kāda pieaugušā, bet nevis uzvelt to visu bērnam.

Labs vecāks nekaunina bērnu ar šādu vārdu palīdzību – "slikts", "kaprīzs", "skops", "slinks".

Ja tavs bērns mājās apēd visus šokolādes cepumus, nepadaloties ar tiem ne ar vienu citu, gudrs vecāks pateiks: "Tu apēdi visus cepumus, nepadaloties. Mūsu gimenē ir pieņemts, ka brāļi un māsas viens ar otru dalās. Kā tu domā, kā tu varētu kompensēt to, ka tavs brālis un māsa nepagarošoja nevienu cepumiņu?"

Tas ļoti stipri atšķiras no frāzes: "Marš, savā istabā, skopulis".

Prasme aizstāvēt savas intereses un drosme savu talantu atklāšanā bērnā veido jūtas, ka viņš ir spējīgs kaut ko apgūt un sasniegt. Tas viņā trenē neatlaidību un noturību, veido aizraušanās, kas viņam palīdz dzīvot piesātinātu un interesantu dzīvi pusaudžu gados un arī vēlāk, un ir kā profilakse pret destruktīvu uzvedības formu. Galu galā, ir taču tik lieliski darīt to, kas sagādā prieku!

Dažreiz vecāki tik ļoti virza bērna intereses, lai piepildītu paša nerealizētās vajadzības un sapņus. Bet dažreiz tu pārāk uzstājīgi mudini bērnu sasniegt kaut kādā jomā panākumus, balstoties uz personīgiem motīviem. Viss rit ne tā, kā vajadzētu, pat ja tev ārēji šķiet, ka viss ir it kā kārtībā. Šāda audzināšanas stratēģija bērnā veido tāda nespējnieka jūtas, kā arī sajūtu, ka viņu ļoti stipri kontrolē un piespiež.

Turklāt, ja bērnu piemeklē neveiksme, kad viņa ambiciozais un narcistiskais vecāks gaidījis viņa panākumus, tad neizbēgami ir vilšanās. Bērns ir spiests sevī piedzīvot šo vilšanos sava vecāka dēļ.

Labi vecāki nosaka precīzas un saprotamas pieļaujamās uzvedības robežas. Bērni, kuriem robežu nepastāv, nereti iekuļas nepatikšanās vai jūtas tādi kā pazaudējušies. Robežas bērniem palīdz justies mīlētiem un vērtīgiem, pat ja ne vienmēr viņiem patīk noteiktie ierobežojumi.

Lūk, piemēri labu robežu tipiem: nosaki laiku, kad jādodas gulēt, ievēro cieņpilnu toni attiecībā pret visiem ģimenes locekļiem, pusaudžiem – aizliegums apmeklēt ballītes, kurās tiek lietoti alkoholiskie dzērieni.

Prasme atjaunot attiecības pēc konflikta ar bērnu ir gudra vecāka pazīme. Ja tu neesi spējis novaldīties un uzkliedzis bērnam, ir svarīgi nogludināt sarauto saikni starp jums.

Te palīdzēs saruna ar bērnu par to, kā tu gribēji risināt šo situāciju citādāk. Tāpat palīdzēs skaidrojumi par to, ka pār tevi valdošās spēcīgās emocijas tev patraucējušas noreaģēt tā, kā vajadzētu.

Un, lai gan ir ļoti aizraujoši meklēt "veiksmīgas" audzināšanas kritērijus, piemēram, cik labi tavs bērns lasa, vai viņš ēd "pareizo" ēdienu un uzvar futbola mačos, veiksmīgs vecāks ir kaut kas cits. Tas nozīmē, ka esi radījis savam bērnam drošu vidi, kurā viņš var augt un attīstīties. Un šajās jūsu attiecībās, kas ilgs visu mūžu, ir nozīme nevis ārējiem panākumiem, bet gan mīlestībai, cieņai un viena otra pieņemšanai.