Kad draugs netur solījumu: nepatīkamas situācijas un iespējamie risinājumi  (1)

Ir pilnībā iespējams, ka kādā dzīves periodā tev ir sajūta – atklāj draugam visu, bet pretī saņem ļoti aptuvenus un informācijā skopus stāstus. Tiek vēstīts, ka ir pilnībā normāli, ka konkrētā dzīves posmā kāds no draugiem nevēlas runāt par noteiktām tēmām, tādējādi draudzībā radot disbalansa sajūtu. Iespējams, draugs cenšas tikt galā ar pārdzīvojumiem, piemēram, šķiršanās sāpēm, un šādu noslēgšanos uzskata par izcilu veidu, kā sevi pasargāt. Laba drauga uzdevums šādos brīžos ir vēl pastiprinātāk interesēties par viņa dzīvi, to arī skaļi pasakot. Šeit nav vajadzīgs runāt aplinkus, bet likt noprast, ka dalīta sāpe kļūst vieglāka.

Nevienam nepatīk būt tam, kas tiek atstāts aiz borta, tāpēc viena no nepatīkamākajām sajūtām ir, kad cilvēks, kuru sauc par draugu, aizbrauc/aiziet ar citiem uz kādu pasākumu, bet tevi nepaaicina līdzi. Šajā situācijā svarīgi uzreiz neizdarīt secinājumus, jo tu nezini, kāpēc tā radusies. Ieteicams parunāt ar citiem draugiem, ģimenes locekļiem, paziņām, kuri var sniegt kādu labu padomu. Ja atbildi rast neizdodas, tikai tad runāt ar konkrēto cilvēku. Iespējams, draugs bija izdarījis secinājumus no iepriekšējiem aicinājumiem, ka tev šādi pasākumi nepatīk, tādēļ arī šoreiz pieņēma, ka nav nemaz vērts jautāt.

Mūsdienu steidzīgajā laikmetā, kad starp visiem darba pienākumiem jāvelta laiks ģimenei, mīļotajam cilvēkam, bērniem un arī pašam sev, nereti tikšanās ar draugiem var tikt nemitīgi atliktas. Šķiet – draugs taču tāpat nekur nepazudīs, tomēr regulāra randiņu atlikšana var negatīvi ietekmēt attiecības un pamazām attālināt vienu no otra. Šādās situācijās ieteicams ņemt grožus savās rokās un skaidri norādīt, ka ļoti gribi tikties un tas patiešām ir vajadzīgs. Iespējams, tā savā veidā ir "spēlēšana uz jūtām", kas tevi arī nostāda ievainojamā pozīcijā, taču tieša komunikācija ir labākais veids, kā saglabāt labas attiecības.

Draudzība nesastāv tikai no piekrītošas galvas māšanas un būšanas klāt katrā mirklī, kad draugs to prasa. Neviens neparaksta formālus līgumus, kuri paredz, ka nekad nevar draugam atteikt. Tieši šī fantāzija par to, ka draugi vienmēr ir klāt, neskatoties ne uz ko, ir tā, kas rada sāpīgas situācijas. Iespējams, draugs nevarēja doties uz kādu pasākumu ar tevi tāpēc, ka tas liek ataust nepatīkamām atmiņām. Cilvēks nedrīkst būt savtīgs un uzskatīt, ka solījumu nevar lauzt arī tad, ja tam ir loģisks un pamatots izskaidrojums.

Ne vienmēr, taču ir saprotams, ka savus draugus par dažām lietām apskaud. Tas nav domāts sliktā nozīmē, tu cieni savus draugus un vēli viņiem laimi, tomēr šāda skaudība norāda uz tavām slēptajām vēlmēm. Iespējams, draudzene ceļo pa pasauli, bet tev tam šobrīd līdzekļu nav. Iespējams, draugs dabūjis paaugstinājumu, kamēr tu vēl tikai ceri uz to. Šo skaudību ātri vien var pārvērst motivācijā, jo acu priekšā tev ir piemērs, kuram gribi līdzināties. Tāpat nevar izslēgt iespējamību, ka arī draugs tevi kādā mērā apskauž, jo pašam no malas uz sevi ir gūti paskatīties. Atceries, ka skaudība ir pārējoša sajūta.

Šo procesu nereti var novērot konkrētos dzīves posmos, piemēram, kad no ballīšu un pasākumu ēras pārej ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā. Šādos brīžos cilvēki bieži vien izjūt vainas sajūtu par to, ka attiecības dabiskā veidā izirst, taču svarīgi ļaut draugiem spēlēt noteiktas lomas tavā dzīvē. Tas, ka tava dzīve mainās, nenozīmē, ka arī otram ir pienācis laiks atvērt jaunas durvis. Šim kontaktam nav jāizzūd pa visam, jo arī ģimenes dzīvē ierautie labprāt reizēm iziet sabiedrībā un satiek paziņas. Šis draugs tad noteikti būs īstā kompānija.