Narkoloģe: lai atbrīvotos no smēķēšanas, pusaudzim nepieciešams ģimenes atbalsts

Savu pieredzi apraksta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas narkoloģe Maija Jēkabsone.

"Pusaudža vecumā jaunietis ir tendēts uz riskantām darbībām, noteikumu neievērošanu. Turklāt mazinās vecāku viedokļa nozīmīgums. Daudz svarīgāks kļūst vienaudžu viedoklis, bet vecākiem ir grūti pieņemt šādas pārmaiņas, tāpēc rodas problēmas, runājot ar savu bērnu. Jo, lai ko vecāki teiktu, iespējams, lielai daļai pusaudžu viss tik un tā būs slikti. Un pusaudzis ir pārliecināts, ka viņu saprot tikai vienaudži. Tāpēc ļoti liela loma ir tam, kā vecāki izprot šo vecumposmu.

Vecākiem, kuri uz konsultāciju saistībā ar smēķēšanu vai citu atkarību izraisošo vielu lietošanu atveduši savu bērnu, iesaku apmeklēt kursus vecākiem, lai gūtu zināšanas par pusaudžu vecumposmu un tā īpatnībām. Ir svarīgi izglītot sevi par to, kā komunicēt ar pusaudžiem, kā saprast viņu vajadzības.

Liela nozīme situācijā, kad jaunietis vēlas atbrīvoties no kāda kaitīgā ieraduma kā, piemēram, smēķēšana, ir tieši ģimenes atbalstam. Tāpat svarīgi apzināties, kādas psiholoģiskās problēmas jau no paša sākuma izraisījušas atkarību izraisošo vielu lietošanu, ko ar to pusaudzis grib mainīt vai panākt.

Var būt arī tā, ka vecākiem šķiet – viss ir ideāli, nekādu problēmu nav. Taču viņi pat nenojauš, ka bērni jau ir pamēģinājuši, piemēram, cigaretes. Situācijas ir daudzas un dažādas, taču es gribu vēlreiz uzsvērt to, ka vecākiem ir jāizglīto sevi un jāsaprot, ko tieši gaidīt no pusaudža vecuma.

Vēl viena būtiska lieta, ar ko saskaros savā darbā, ir tas, ka bieži vien vecāki, kuri pie manis atved pusaudzi, paši smēķē vai lieto alkoholu. Turklāt viņi arī atzīst, ka ir atkarīgi, piemēram, no smēķēšanas, bet negrasās neko darīt lietas labā. Vecāki, protams, cenšas mīkstināt savu atkarību, skaidrot, ka viņi, piemēram, nesmēķē katru dienu. Taču var redzēt, ka šādos brīžos pusaudzis velta saviem vecākiem pārmetošus skatienus. Jo kāpēc gan viņš nedrīkst smēķēt vai lietot alkoholu, ja viņa vecāki to dara?

Parasti vecāki, vēršoties pēc palīdzības saistībā ar savu bērnu, grib, lai speciālisti ar bērnu kaut ko dara. Lai stāsta, cik atkarība ir bīstama, cik visas šīs vielas ir kaitīgas, vai vienkārši nosūta ārstēties. Taču liela daļa vecāku paši nevēlas mainīties. Viņi nevēlas iet ne pie narkologa, ne pie psihologa, lai strādātu ar savām atkarībām. Ļoti daudziem vecākiem ir noliedzoša nostāja. Viņi uzskata, ka ar viņiem viss ir kārtībā un nopietni jāārstē tikai bērns. Mēdz būt arī otra pozīcija. Vecāki atzīst, ka viņiem psihologa vai psihoterapeita apmeklēšana varētu būt pārāk smaga vai sāpīga, tāpēc uzreiz kategoriski atsakās, aizbildinoties, ka pašlaik jau problēmas ir tikai ar bērnu. Taču šādos gadījumos ir ļoti grūti strādāt, un viss rezultāts kļūst atkarīgs no paša jaunieša. Ja jaunietis pats ir gatavs strādāt un šis darbs ar speciālistu norit regulāri, tad ir redzami arī rezultāti.

Runājot ar jaunieti par atkarību izraisošo vielu lietošanu, ir svarīgi uzsvērt to, ka tā ir viņa izvēle. Ikviens, protams, var taisnoties un aizbildināties, ka visi viņa draugi smēķē, līdz ar to arī viņš nolēma smēķēt, bet izvēles iespējas ir vienmēr. Arī tad, ja jaunietis jau kādu laika posmu ir smēķējis, viņam tik un tā ir šī iespēja pateikt "nē".

Domāju, ka iespējams palīdzēt arī jaunietim, kuram jau ir sācis veidoties šis kaitīgais ieradums - smēķēšana. Svarīgi ir sniegt informāciju par kaitīgajām vielām, kas ir cigaretēs un to dūmos, kāpēc tabakas izstrādājumi ir tik plaši pieejami un kā smēķēšana ietekmē veselību. Ir vērts arī uzdot jautājumu – vai jaunietis ir gatavs visu dzīvi sadzīvot ar atkarību un regulāri noteiktu naudas summu veltīt tikai tam, lai iegādātos cigaretes? Domāju, ka ar jauniešiem jāveido līdzvērtīga komunikācija. Nav vērts jaunieti nosodīt.

Jauniešos, kas nāk pie manis, redzu, ka viņiem ir interese arī par citām aktivitātēm. Kāds skaisti zīmē, kādu citu aizrauj komandas sporta spēlēs. Taču šie jaunieši šajās aktivitātēs varbūt nav izpaudušies. Tāpēc mums viņiem ir jāpalīdz un jāatgādina par to, ka ir citas izvēles iespējas. Jo kaut kas jau smēķēšanas vietā jāliek. Ja pusaudzis ir pieradis pavadīt nedēļas nogales smēķējot, tad mūsu – gan vecāku, gan speciālistu uzdevums ir palīdzēt un iedrošināt mainīt šos ieradumus. Kopā ar pusaudzi mēs varam meklēt iespējas šos destruktīvos ieradumus mainīt uz alternatīvām, attīstošām un jaunietim saistošām brīvā laika pavadīšanas iespējām."

Savukārt, ja jaunietis cīnās ar alkohola atkarību un tu vēlies viņam palīdzēt ar to tikt galā, šajā rakstā atradīsi Jēkabsones ieteikumus, kā to visveiksmīgāk izdarīt.