Dzemdes mioma kā iespējamais neauglības iemesls. Ārstēšanās iespējas un mīti

Kaut arī mioma skar katru otro sievieti, joprojām nav izdevies noskaidrot, kas tieši to izraisa. Ir zināms vien fakts, ka miomas veidošanās ir atkarīga gan no estrogēnu, gan progesterona ietekmes. Taču diemžēl mioma var attīstīties arī sievietēm ar līdzsvarotu hormonu līmeni. Viens no riska faktoriem varētu būt liekais svars, jo tauku šūnas satur ļoti daudz estrogēna receptoru. Tomēr nav pētījumu, kas šo faktu viennozīmīgi apstiprinātu, jo ne visām sievietēm ar lieko svaru veidojas miomas.

Pastāv arī versija, ka mioma var tikt pārmantota ģenētiski, tomēr arī šis riska faktors pētījumos nav pierādīts kā noteicošais miomas attīstībā. Visbiežāk sievietēm miomas veidojas vecumā no 35 līdz 55 gadiem, taču laiku pa laikam tiek atklātas arī gados jaunām sievietēm. Pēc menopauzes iestāšanās miomas mezgli parasti samazinās.

Aptuveni pusē gadījumu mioma norit bez simptomiem. To, kādi un cik izteikti būs simptomi, nosaka gan miomas lielums, gan atrašanās vieta. Ja miomas mezgls aug virzienā uz dzemdes dobumu, sievietes cieš no sāpēm un pārmērīgas asiņošanas menstruāciju laikā, kas var izraisīt dzelzs deficīta anēmiju. Ja miomas mezgls nospiež kādu dzemdei blakus esošu orgānu, rodas sāpes dažādos vēdera rajonos, var būt apgrūtināta vai ir biežāka urinācija, aizcietējumi vai nieru darbības traucējumi. Ja mioma ir ļoti liela, notiek arī vēdera apjoma palielināšanās.

Tā kā miomas rašanās iemesli nav skaidri zināmi, nav arī profilakses, lai sevi pasargātu. Vienīgais, ko sieviete var darīt – regulāri apmeklēt ginekologu. Lielas miomas ginekologs var sataustīt, veicot vaginālo apskati, taču, ja mioma ir maza, ginekologs to var nepamanīt, tāpēc drošākais veids, kā pārbaudīt savu veselību – reizi gadā veikt ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Tā kā ultrasonogrāfijas aparāti kļūst aizvien precīzāki, mūsdienās miomas iespējams atklāt ļoti agrīni.

Mioma var būt viens no iemesliem, kāpēc kavējas grūtniecības iestāšanās. Ja miomas mezgls aug uz olvadu pusi, tas var nospiest olvadus, tā rezultātā apaugļotā olšūna netiek līdz dzemdes dobumam. Savukārt, ja miomas mezgls aug uz dzemdes dobumu, tas rada deformāciju dzemdes dobumā, tā rezultātā tiek traucēta apaugļotās olšūnas piestiprināšanās dzemdes sieniņām.

Atklājot miomu, nevajadzētu krist panikā – visbiežāk tā ir veiksmīgi risināma problēma. Ne vienmēr mioma nozīmē to, ka sieviete nevarēs ieņemt bērniņu. Tomēr sakarā ar iespējamajiem riskiem, piemēram, spontānā aborta vai priekšlaicīgu dzemdību risku, pirms grūtniecības plānošanas būtu ieteicams veikt ultrasonogrāfiju un pārbaudīt veselību.

Salīdzinot miomas ārstēšanu agrāk un tagad, var teikt, ka tā kļuvusi daudz saudzējošāka un katrai sievietei ir piemeklējams individuāls risinājums. Daudz retāki ir gadījumi, kad vajag izņemt visu dzemdi. Viena no neķirurģiskām operācijām, kas tiek izmantota miomas ārstēšanā, ir dzemdes artēriju embolizācija, kad dzemdes asinsvados tiek ievadītas nelielas daļiņas, bloķējot asins plūsmu un izraisot miomas mezgla samazināšanos. Tiek izmantota arī miomektomija. Šādā gadījumā tiek izņemti tikai dzemdes miomas mezgli, saglabājot dzemdi. Reizēm tiek lietota arī magnētiskās rezonanses – ultrasonogrāfijas kontrolēta manipulācija. Ar fokusētu ultraskaņas staru miomas mezglu uzkarsē līdz 60–80°C un termiski apstrādā. Procedūru kontrolē ar magnētiskās rezonanses attēla palīdzību.

Vēl pirms vairākiem gadiem miomas galvenokārt ārstēja ķirurģiski. Mūsdienās ir pieejams jaunākās paaudzes medikaments, kas nomāc hormonu pievienošanos progesterona receptoriem, tādējādi samazinot miomu apjomu un ievērojami samazinot vai apturot asiņošanu. Kaut arī jaunā terapijas metode ir pieejama tikai vairākus gadus, tā ir pierādījusi savu efektivitāti gan Latvijā, gan pasaulē.

Latvijā vien ir dzimuši jau vairāki desmiti bērniņu sievietēm, kurām tika medikamentozi ārstēta miomas izraisīta neauglība.

Neauglības iemesls galvenokārt ir miomas mezgli, kas aug virzienā uz dzemdes dobumu, kas, saņemot jaunākās paaudzes medikamentozo terapiju, mēdz sarauties un mazāk deformēt dzemdes dobumu. Miomas izmēram nav izšķirošas nozīmes, un ir iespējams samazināt arī lielas miomas. Bieži dzemdes miomas terapijā var izmantot tikai medikamentozu terapiju, izvairoties no operācijas vai to atliekot. Ja operācija tomēr ir nepieciešama, pēc medikamentozās terapijas tā ir daudz mazāk traumatiska, jo mioma ir mazāka.

Mīts: Ja man atklās miomu, tad izoperēs dzemdi, un man nevarēs būt bērni.

Atbilde: Dzemdes izņemšana notiek tikai smagas norises gadījumos. Ja pacientei ir vēlama grūtniecības iestāšanās, miomas ārstēšanas metodes mūsdienās (arī ķirurģiskās) ir ļoti saudzējošas, ar mērķi saglabāt dzemdi. Ja neauglības iemesls bijusi mioma, lielākoties pēc ārstēšanas procesa sievietēm var iestāties grūtniecība.

Mīts: Izmēros lielu miomu ar medikamentiem nav iespējams izārstēt.

Atbilde: Ar jaunākās paaudzes medikamentiem iespējams samazināt arī lielus miomas mezglus.

Mīts: Ja man ir sāpīgas un stipras mēnešreizes, tur neko nevar darīt.

Atbilde: Stipras mēnešreizes var būt miomas simptoms. Sievietes nereti nevēršas pie ārsta, jo uzskata, ka ar stiprām mēnešreizēm ir jāsamierinās. Taču lielā daļā gadījumu problēmas ir novēršamas – galvenais – doties pie ginekologa!

Mīts: Ja man reiz ir izoperēta mioma, nepastāv risks, ka tā veidosies atkārtoti.

Atbilde: Tas, ka mioma ir izoperēta, nedod garantiju, ka kādreiz tā nevarētu atjaunoties. Ja reiz miomas gēns ir organismā, tas kādā jaunā dzemdes sienas punktā kādreiz atkal var aktivizēties, veidot jaunus perēkļus un augt.

Mīts: Ja reizi gadā apmeklēju ginekologu, viņš noteikti atklās miomu, ja man tāda būs.

Atbilde: Tā kā miomām ir dažādi izmēri un lokalizācija, ne vienmēr miomu iespējams pamanīt ginekoloģiskās apskates laikā, tāpēc sievietēm pēc 35 gadu vecuma būtu ieteicams reizi gadā veikt dzemdes ultrasonogrāfiju.

Raksts tapis, turpinot Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas un "Tikaisievietem.lv" rakstu sēriju "Sievietes veselības problēmas jeb kāpēc tas notiek ar mani?".