Noslēdzies Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rīkotais eseju konkurss skolēniem "Ko es vēlētos pateikt saviem vecākiem". Tajā piedalījās vairāk nekā 200 skolēnu no visas Latvijas. Piedāvājam fragmentus no skolēnu esejām, kas vienaldzīgu neatstās nevienu vecāku.
Vārdi, kuri tēti, visticamāk, sāpinātu
"Es varu būt priecīgs un droši teikt, ka man ir tētis. Vislabākais tētis, kādu vien varētu vēlēties. Un es mīlu viņu ļoti un lepojos ar viņu, un nemainītu ne pret vienu citu tēti pasaulē. Tomēr ir vārdi, kurus es vēlētos pateikt viņam, vārdi, kuri viņu, visticamāk, sāpinātu. Es gribētu pateikt, ka viņa aiziešana mani ļoti sāpināja un ka es ļoti dusmojos uz viņu par to, ka mēs bijām spiesti pārcelties. Un vēl es gribētu viņam pateikt, cik ļoti viņa man ir trūcis un cik ļoti man sāp sirds, kad viņš brauc prom pēc katras mūsu tikšanās. Savai mammai es gribētu pateikt, ka saprotu, cik viņai vienai ir grūti mani audzināt, un zinu, ka viņa dara visu iespējamo, lai dotu man labāko, ko vien spēj. Es redzu, ka viņai reti kad atliek laiks sev un visa esošā dzīves situācija uzdzen viņai grūtsirdību. Es saprotu, ka mamma ir vientuļa un nelaimīga. Es gribētu viņai pateikt, ka es arī reizēm uz viņu dusmojos, kad viņa dusmojas uz mani un pārmet man par to, ko es neesmu izdarījis vai ievērojis. Es gribētu, lai viņa zina, ka man ir skumji redzēt viņu bēdīgu.