Par to skaļi nerunā: ginekoloģe par maksts atslābumu pēc grūtniecības

Dakterei Intai Dinsbergai ir vairāk nekā 25 gadu pieredze ginekoloģijā. Viņa atklāj, ka maksts atslābums ir viena no tām retajām problēmām, par kurām sabiedrībā plaši nerunā un par ko ikgadējā vizītē pie ginekologa kautrējas runāt arī pašas sievietes.

Kaut oficiālu statistikas datu par to, cik daudz sieviešu saskaras ar šo problēmu, nav, ginekoloģe atklāj, ka praksē ar šādiem gadījumiem nākas saskarties bieži.

Maksts atslābums rodas pēc grūtniecības, dzemdībām vai līdz ar vecuma radītajām izmaiņām. "Grūtniecības un dzemdību laikā tiek traumētas kolagēna šķiedras – kolagēns ir tas "ķieģelītis", kas notur mūsu audus stingrā, tvirtā stāvoklī. Grūtniecības un dzemdību laikā audiem jāiztur liela slodze, kuras rezultātā kolagēna šķiedras tiek traumētas un zaudē savu elasticitāti un spēju sarauties jeb savilkties. Tas noved pie maksts gļotādas tvirtuma zuduma jeb maksts atslābuma," skaidro ginekoloģe.

Sieviete maksts atslābumu sajūt kā vaļīgumu ap maksts ieeju, kā arī urīna nesaturēšanu pie nelielas slodzes – dejojot, lecot, skrienot, klepojot vai šķaudot. Tāpat sieviete var novērot pastiprinātus izdalījumus un maksts priekšējās un mugurējās sienas izslīdēšanu dzimumspraugā – maksts sienas it kā slīd ārā no dzimumorgāna, pilnībā noslēdzot maksts ieeju.

Visu šo simptomu rezultātā nopietni tiek ietekmēta sievietes dzīves kvalitāte, pašpārliecība un dzimumdzīve, kas maksts sienu atslābuma rezultātā var kļūt neapmierinoša. Tas savukārt var apdraudēt partnerattiecības. Dinsberga uzsver, ka sievietes dzīves kvalitāti būtiski ietekmē slodzes urīna nesaturēšana – pat nelielas patvaļīgas urīna noplūdes var ietekmēt sievietes ikdienas aktivitātes – sportošanu, nodarbības kopā ar bērniem, piemēram, lēkāšanu uz batuta, skriešanu, dejošanu u.c. Tāpat maksts atslābuma rezultātā priekšējo un mugurējo sieniņu izslīdēšana rada lielāku risku saskarties ar dažādām infekcijas slimībām, rada diskomfortu un maina sievietes intīmās zonas izskatu. Šīs problēmas nereti atstāj uz sievieti arī psiholoģisku iespaidu.

Maksts atslābumam ir liela saistība ar kolagēnu, ko sieviete ar gadiem zaudē grūtniecības, dzemdību un bioloģiskās novecošanās procesu dēļ. Dinsberga atklāj, ka pirmajā gadā pēc menopauzes iestāšanās sievietei zūd aptuveni 30 procenti kolagēna, kas ir viens no iemesliem arī maksts atslābumam. Taču nozīme ir arī gēniem – dažkārt pēc vienām dabiskām dzemdībām vai viena ķeizargrieziena sieviete piedzīvo smagāku maksts atslābumu nekā pēc trīs bērnu laišanas pasaulē.

Neatkarīgi no tā, kāpēc šī problēma radusies, svarīgākais ir efektīvi to risināt. Ar maksts atslābumu var cīnīties dažādos veidos. Kuru izvēlēties, atkarīgs no sievietes vēlmēm, vecuma, ginekoloģiskās veselības un laika.

Tām, kuras ir pacietīgākas, ginekoloģe iesaka iegurņa pamatnes muskulatūras stiprināšanas vingrinājumus. Dinsberga tos īpaši iesaka jaunajām māmiņām, kurām vingrojumus vajadzētu uzsākt jau uzreiz pēc grūtniecības. "Jo ātrāk jaunās māmiņas sākt veikt šos vingrojumus, jo būs labāki rezultāti," viņa piebilst. Sākumā, tūlīt pēc dzemdībām, tie var būt pavisam vienkārši vingrinājumi, ka palīdzēs atjaunot urīnizvadkanāla slēdzējmuskuļa aktivitāti un mazināt urīna nesaturēšanu pēc dzemdībām, bet pēcāk jau vingrinājumi var kļūt sarežģītāki.

Nepieciešamības gadījumā ginekoloģe iesaka konsultēties ar fizioterapeitu, kas ieteiks visatbilstošākos vingrinājumus. Viņa piebilst, ka ir svarīgi tos izpildīt pareizi, citādi tie nepalīdzēs. "Ar vingrojumu pareizu izpildi var panākt ļoti daudz, bet tas, protams, prasa regulāru darbošanos, un rezultāts nāks lēni," Dinsberga skaidro.

Aptuveni trīs mēnešu laikā pēc dzemdībām situācijai vajadzētu normalizēties. Taču, ja tomēr pēc šī laikposma sievietei vēl aizvien ir sūdzības par urīna nesaturēšanu vai arī viņa sajūt kādu no citiem iepriekš minētajiem simptomiem, vai vienkārši nav skaidrs – situācija ir normalizējusies vai nav, Dinsberga iesaka vērsties pēc palīdzības pie ginekologa vai vecmātes.

Taču, ja problēma ir izteikta, iespējams, vingrojumi vairs nespēs sniegt vēlamo rezultātu, jo neatgriezeniski ir samazinājies kolagēna līmenis sievietes organismā. Dinsberga stāsta, ka šādā gadījumā ir iespējams ievadīt augstas koncentrācijas hialuronskābes pildvielu maksts priekšējā un mugurējā sienā. Šīs procedūras efekts saglabājas līdz diviem gadiem.

Procedūra ilgst aptuveni 30 līdz 60 minūtes, un tās laikā tiek izmantota anestēzija, kuras ietekmē sieviete neizjūt sāpes. Dažkārt pēc procedūras viņa gan var sajust nelielu diskomfortu, kā arī var būt asiņošana injekciju vietās. Ir ginekologi, kas spēj atjaunot maksti pat vienas vai divu procedūru laikā.

Tā kā maksts atslābuma problēmu ir iespējams risināt, ginekoloģe iesaka sievietēm nekautrēties un runāt ar savu ārstu, ja parādās kāds no maksts atslābuma simptomiem, jo nerisināta šī problēma ar gadiem tikai progresē. "Jo ātrāk tiks apzināta problēma un uzsākta tās mērķtiecīga risināšana, jo labāks un noturīgāks būs rezultāts," piebilst Dinsberga.