Grūtnieču un pēcdzemdību jostas – speciālisti iesaka, kad lietot un kad nē

Grūtnieču jostas topošās māmiņas valkā grūtniecības otrajā periodā, kad vēders, kurā mājo mazulis, sācis strauji augt. Šajā laikā ķermenim jāiztur lielāka slodze, tāpēc grūtnieču josta var palīdzēt, ja jūtams spiediens un nelielas sāpes, ko sagādā fiziskas aktivitātes, piemēram, bieža staigāšana. Josta piepaceļ un pietur vēdera sieniņas muskuļus, tādējādi pasargājot tos no sastiepumiem. Josta var atvieglot arī bērna iznēsāšanu un samazināt slodzi, kas rada diskomfortu jostasvietas daļā.

Rīgas Dzemdību nama Uzņemšanas nodaļas vadītāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Agnese Stūrmane sarunā ar portālu "Cālis" norāda, ka grūtnieču jostas sievietei jālieto situācijās, ja velk vēderu un ir subjektīvs diskomforts. Josta var būt kā atbalsts mugurai sāpju gadījumā. "Ikdienā, ja sieviete labi jūtas, viņai ir fizioloģiski labi noritoša grūtniecība, tad grūtnieču josta nemaz nav nepieciešama. Josta nav izrakstīta kā zāles, kas tagad obligāti jāvalkā," stāsta dzemdību speciāliste un piekodina, ka jostai ir jābūt ērtai. Ja josta nav ērta un kaut kādā veidā rīvē un spiež vai rada diskomfortu, tad to nemaz nav vērts nēsāt un nav vajadzības sevi mocīt, jo īpaši karstā laikā.

"Man ir nācies saskarties, ka sieviete ambulatorās konsultācijas laikā atnāk ar grūtnieču jostu. Kad jautāju, kāpēc viņa to nēsā un vai ar jostu ir vieglāk, atbilde ir nē, ka daktere vienkārši ir ieteikusi, jo ir 20. grūtniecības nedēļa un vajadzētu," savos novērojumos dalās dzemdību speciāliste.

Josta nekādā gadījumā nemazina striju veidošanos, tas nav brīnumlīdzeklis, un jostas lietošana ir katras pašas grūtnieces izvēle. "Tikai tāpēc, ka sieviete ir grūtniece, nenozīmē, ka viņai uzreiz vajadzētu likt jostu," norāda Stūrmane. Viņa arī pēc saviem novērojumiem atzīst, ka lielākoties tās grūtnieces, kas jostas lieto, dara to pareizi un bieži vien apzinās ieguvumus.

Grūtnieču jostas nepieciešamību pie lielākas slodzes apstiprina arī "Fizio māja" fizioterapeite Sandra Maļinovska: "Kā fizioterapeite iesaku jostas lietot tad, kad ir garas pastaigas vai tajās situācijās, kad grūtniece zina, ka viņai būs ilgāk jāatrodas stāvus pozīcijā. Tādās situācijās josta arī palīdzēs un mugurai būs vieglāk."

Lielākoties tieši fiziski josta spiež un traucē tad, kad grūtniece sēž, jo josta nav paredzēta ikdienas lietošanai no rīta līdz vakaram. Tāpat fizioterapeite iesaka jostu lietot tikai tad, ja pati grūtniece jūt, ka josta palīdz: "Likt tikai tāpēc, ka jāliek, jo to ieteicis ārsts vai fizioterapeits, bet sieviete pati nejūt nekādu labumu vai atšķirību, ja josta nav uzlikta – tam nav nekādas jēgas."

Grūtnieču jostu drīkst lietot līdz pat grūtniecības noslēdzošajām nedēļām, apstiprina dzemdību speciāliste Agnese Stūrmane. Josta nekādā veidā netraucē, neaizkavē dzemdību sākumu, neko nenovilcina un nepadara sarežģītāku dzemdību sākumu. "Jostu drīkst nēsāt līdz pašām beigām, ja vien tas sievietei atvieglo grūtniecību," tā Stūrmane.

Arī fizioterapeite Sandra Maļinovska apstiprina, ka grūtnieču jostu var lietot līdz pat grūtniecības beigām, ja vien tas netraucē. "Ērtuma ziņā grūtniecei pēdējās grūtniecības nedēļās josta var spiest, viņa var justies neērti, tāpēc tas ir atkarīgs no katras sievietes subjektīvajām sajūtām." Fizioterapeite arī norāda, ka mīkstākā materiāla jostas noturēs vairāk vēderu, bet stingrāka materiāla jostas parasti vairāk balsta tieši muguras lejasdaļu, līdz ar to stingrās jostas ērtāk būs lietot tikai garās pastaigās, nevis sēžot.

Tāpat fizioterapeite arī norāda, ka nekādā gadījumā grūtnieču vai pēcdzemdību jostu nelieto vingrošanas laikā – ne nodarbībās, ne mājās. Tas tāpēc, ka vingrošanas laikā ir vajadzība pēc muskuļu darba un josta to tikai aizkavēs.

Bet dzemdību speciāliste un ginekoloģe Agnese Stūrmane iesaka jostu izvēlēties rūpīgi: "Jāiet uz veikalu, josta obligāti jāuzlaiko. Pareizi jostu uzliek guļus stāvoklī un tieši tāpat jostu arī noņem. Turpat veikalā uzlaikojot, jāpastaigā un jāsaprot, vai josta ir pietiekami ērta un vai ar to grūtniece jūtas labi. Jostas ir ļoti dažādas un katra ražotāja josta atšķiras ar saviem knifiņiem." Pirms jostas iegādes dzemdību speciāliste iesaka aizlienēt jostu no kādas draudzenes, lai pamērītu un saprastu, vai tā vispār ir vajadzīga un lai pirkums neizvērstos lieks.

Nereti pēc dzemdībām sievietes aizraujas arī ar pēcdzemdību jostu lietošanu. Daļa sieviešu, kuru bērniņi pasaulē nākuši ar ķeizargrieziena palīdzību, pēc tam lieto speciālas pēcoperācijas jostas. "Ja runājam par pēcdzemdību jostām, tad arī tā ir paredzēta tīri subjektīvā komforta nodrošināšanai, lai sievietei būtu ērtāk, jo īpaši pēc atkārtotām dzemdībām, kad sievietei ir izteiktākas atsāpes, vēderiņš. Josta tādā gadījumā palīdz mazināt sāpes. Tieši tas pats ir pēc operācijām, t.sk. ķeizragrieziena operācijas – pēcoperācijas josta paredzēta tam, ka, drusku saturot vēderu, ir mazākas sāpes. Pēc operācijas gan ir jāpalūdz, lai kāds no medicīnas personāla, vecmāte vai dūla palīdz pareizi jostu uzlikt. Josta ir jāliek diezgan zemu, lai vēders būtu vislabāk saturēts. Tā vienkārši nēsāt pēcdzemdību jostu nav nepieciešams," norāda dzemdību speciāliste. Stūrmane arī atzīst, ka viņa kā ārste iesaka tieši pēcoperācijas jostas tām jaunajām mammām, kurām bijis ķeizars, jo tas atvieglo pēcoperācijas periodu. Par pēcdzemdību jostām, kas paredzētas vēdera saturēšanai, lielākoties nav jādomā, jo tas ir sievietes pašas ziņā, likt vai nē. Speciāliste norāda, ka viņa tās obligāti nerekomendē, jo tā nav pamatvajadzība.

"Iedomājamies, muskuļi ķeizargrieziena laikā tiek brutāli pāršķelti, tā ir nopietna un smaga operācija. Tāpēc pēc ķeizargrieziena ir jāliek pēcoperācijas josta, kas atbalstīs muskuļus," pastāsta fizioterapeite Sandra Maļinovska. Viņa gan iesaka nekrist galējībās un nelietot pēcdzemdību un pēcoperāciju jostas visu laiku, ja vien to nav norādījis ārsts. "Lietojot jostu pēc dzemdībām, tas nozīmē, ka vēdera muskuļu darbu kāds paveic viņu vietā. Attiecīgi josta pārņem muskuļu darbu un muskuļiem nav iemesla "strādāt". Līdz ar to – nevis josta atgriezīs plakano vēderu, bet tas, ka muskuļi atkal atjaunos funkciju." Tā vietā, lai mājas solī pēc dzemdībām lietotu jostu, fizioterapeite iesaka pēcdzemdību jostas lietot garākās pastaigās un reizēs, kad daudz jāuzturas kājās stāvot, lai balstītu muguru un tā nesāpētu.

Šobrīd aizvien vairāk topošo un jauno māmiņu grūtniecības un pēcdzemdību periodā izvēlas muguras lejasdaļu un vēderus nolīmēt ar teipiem. Tas ir ne tikai ērtāk, jo atšķirībā no jostas, teips turas ilgāk un nav jāuzliek un jānoņem, bet arī piemērotāk vasaras periodam, kad grūtniecei ar jostu sadzīvot ir grūtāk karstuma dēļ. Lai gan teips nav absolūts brīnumlīdzeklis, speciālisti šo metodi nenopeļ, jo teipa funkcija ir līdzīga, kā jostām.

Dzemdību speciāliste Agnese Stūrmane teipošanu dēvē par fizioterapijas procedūru un atklāj, ka tā noteikti nekaitē. Ārste arī pati teipo grūtnieces un sievietes pēcdzemdību laikā un pastāsta, ka atsauksmes ir pozitīvas, sievietes stāstot, ka viņām tas palīdz. "Darīt to drīkst, ja vien sievietei pašai tas ir patīkami," norāda Stūrmane un uzsver, ka par teipošanas indikācijām gan ir jāvēršas pie fizioterapeita, kas grūtnieču teipošanā specializējies.

"Tas ir arī tas, ko es pati daru un iesaku – teips var atbalstīt līdzīgā veidā, kā josta. Īpaši karstajā laikā teipošana ir loģiskāka izvēle, jo, pirmkārt, teips nekarsē tik daudz, kā josta un grūtniecēm tas ir svarīgi, jo viņām jau tā ir karsti. Otrkārt, ar teipu ir ērtāk, jo tas nespiež," par teipošanu grūtniecības laikā stāsta fizioterapeite Maļinovska.

"Vienīgā lieta, no kā grūtniecēm jāuzmanās, līmējot teipu uz vēdera, ir tas, ka teips var kairināt ādu, kas tā jau grūtniecības laikā pastiepjas izmērā, pielāgojoties tam, ka mazulis mammas vēderā vēl aug," norāda fizioterapeite un iesaka – ja mēģināt grūtniecības laikā teipot vēderu, tad sākt ar plānāku teipu, lai redzētu, cik ērti ir ar to.