Ādas sausums un nieze: kā atpazīt atopisko dermatītu bērnam

Vecāku atbalsta skolas "Vecāki–vecākiem/ Atopiskais dermatīts" rīkotajā izglītojošajā pasākumā Bērnu slimnīcā ārste -dermateooģe Lāsma Kalnbērza stāstīja par atopisko dermatītu, tā simptomiem un ārstēšanu.

Lai informētu, atbalstītu un izglītotu vecākus, kuru bērni slimo ar atopisko dermatītu "Facebook" ir izveidota grupa "Vecāki-vecākiem/ Atopiskais dermatīts", kur iespējams iegūt teorētiskas un praktiskas zināšanas par slimību, tās ārstēšanu, kā arī uzklausīt citu vecāku pieredzi. Iniciatīvas "Vecāki – vecākiem" misija ir uzlabot atopiskā dermatīta skarto bērnu veselību un visas ģimenes dzīves kvalitāti ar atbalsta pasākumu, kvalitatīvas informācijas un izglītības palīdzību.
Iniciatīva tapusi ciešā sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem.

Nereti vecāki nonāk situācijā, kad, balstoties uz simptomiem, katrs ārsts ir uzstādījis citu diagnozi – viens uzskata, ka tas ir atopiskais dermatīts, bet otrs, ka tā ir atopiskā ekzēma. Kalnbēza atklāj, ka abas diagnozes norāda uz vienu un to pašu saslimšanu. "Pacientiem var likties mulsinoši, ka ārsti viņiem nevar noteikt diagnozi, tāpēc to ir svarīgi pieminēt," viņa skaidro.

Atopiskais dermatīts ir ģenētiski iedzimta jutīga, sausa āda. Dažādi kairinātāji var izraisīt stipru niezei, kas var novest līdz sakasījumiem. Savukārt ilgstošas kasīšanās rezultātā āda kļūst sarkana, raupja un sabiezēta. "Ja āda niez, tad bērnam gribas to kasīt, līdz ar to tā ir iespēja dziļākos ādas slāņos iekļūt gan mikrobiem, gan alergēniem, izraisot sekundāru infekciju," skaidro Kalnbērza. Atopiskā dermatīta pacientu āda ir ļoti uzņēmīga pret dažādām mikrobiem – baktērijām, sēnītēm un vīrusiem, un kasīšanās ir veids, kādā tie piekļūst ādai. Dermatoloģe skaidro, ka vecāki visbiežāk dodas pēc palīdzības pie dermatologa tad, kad jau ir pievienojusies infekcija, taču šādos gadījumos ārstēšanas process ir sarežģītāks, tāpēc pēc palīdzības pie profesionāļa vajadzētu doties jau tad, kad ir novērotas pirmās pazīmes:

Atopiskā dermatīta izraisītais iekaisums var būt dažādās smaguma pakāpēs – no pavisam vieglas līdz smagai, kurai ir raksturīga mitrojoši iekaisušas ādas laukumi un kreveles.

Gandrīz 90 procentos gadījumu atopiskais dermatīts sākas jau agrīnā bērnībā – pirmajā dzīves gadā, parasti ap sesto mēnesi. Šajā laikā tas uz brīdi var pierimt, taču vēlākos dzīves gados atkal atkārtoties. Kalnbērza atklāj, ka dažāda vecuma cilvēkiem šī slimība izpaužas dažādās vietās: "Zīdaiņiem parasti ir skarta seja un vaigi. Vecākiem bērniem – divu līdz 12 gadu vecumā – slimībai ir raksturīgi izpausties ceļgalu un elkoņu ieloku virsmās. Savukārt pieaugušajiem pēc 20 gadu vecuma galvenokārt izpaužas uz rokām un plaukstām, bet var būt redzami iekaisuma laukumiņi pa visu ķermeni."

Daļai pacientu atopisko dermatītu var saasināt pārtikas alerģija. Šādā gadījumā ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību bērna uzturam. Ja nav skaidrs, kurš pārtikas produkts vai tā elements izraisa alerģisku reakciju, ieteicams veidot uztura dienasgrāmatu, kurā tiek pierakstīti dienas laikā uzņemtie produkti. Pēcāk arī ārstam, vadoties pēc sūdzībām un dienasgrāmatā pierakstītā, būs vieglāk noteikt iespējamo alergēnu. Vairāk par pārtikas nepanesamību lasi šajā rakstā, kur uz vecāku populārākajiem jautājumiem atbild pediatre-alergoloģe Dace Kārkliņa.

Tāpat atopisko dermatītu var saasināt arī aeroalergēni – ziedputekšņi, mājas putekļu ērces, kaķu alergēni un pelējums. "Alerģijas dēļ neveidojas atopiskais dermatīts jeb alerģija nav pie tā vainīga," raidījumā "Ģimenes studija" skaidro alergoloģe.

Āda reaģē ne tikai uz ārējiem kairinātājiem, bet arī bērna satraukumu un stresu. Dermatoloģe stāsta, ka to ir novērojuši arī vecāki. Stresa situācijās sevišķi pieaug bērna vēlme kasīties.

Kaut šī ir ģenētiski iedzimta un hroniska slimība, kas nozīmē, ka ir sagaidāmi saasinājumi, dermatoloģe uzsver – ja izdodas aptvert visus veicinošos faktorus, sakārtot dzīves veidu un ikdienas ādas kopšanu, tad var izvairīties no slimības uzliesmojumiem. "Pareizi kopjot ādu un izvairoties no alergēniem, atopisko dermatītu ir iespējams kontrolēt un uzturēt ādu veselu. Tas nav viegli, bet ir iespējams," iedrošina ārste.

Ja ir novērojams ādas iekaisums, bet to vēl nav sasniegusi infekcija, dermatologi bieži vien iesaka lietot dažādus kortikosteroīdu līdzekļus iekaisuma likvidēšanai, piemēram, losjonus, pieniņus, krēmus un ziedes. Kuru no iepriekš minētajiem līdzekļiem izvēlēties, ir atkarīgs no slimības stadijas un lokalizācijas un ādas. "Vienmēr tiek uzsvērts, ka šie līdzekļi ir piemēroti īslaicīgai lietošanai – seku likvidēšanai, ja iekaisumu nav izdevies profilaktiski novērst," viņa skaidro.

Nereti ir nepieciešami arī iekšķīgi lietojami medikamenti, kas noņem alerģisko reakciju un niezi. Tāpat stadijā, kad āda ir sausa, niezoša un kairināta, taču to vēl nav skārusi infekcija, var tikt izrakstīti lokāli uz ādas lietojami imūnmodulatori – preparāti, kas izraisa ādas imūno reakciju. Atšķirībā no kortikosteroīdiem, tos var lietot ilgāk un tie neizraisa ādas atrofiju – āda nepaliek plānāka. Taču Kalnbērza uzsver, ka arī šie līdzekļi nav uzskatāmi par risinājumu. Tos lietojot, ir jāturpina izvairīties no alergēniem un infekcijas riska. Šos preparātus ir aizliegts lietot, ja ir parādījušās kādas infekcijas pazīmes. "Es negribu biedēt no šiem līdzekļiem, bet negribētu arī teikt, ka tie atrisinās situāciju," viņa skaidro.

Savukārt, ja ādai jau ir manāmas infekcijas pazīmes, tad pacientam tiek izrakstīti antibakteriālie, pretvīrusu vai pretsēnīšu līdzekļi.

Dermatoloģe uzsver, ka, lai nenonāktu līdz slimības saasinājumiem, ļoti svarīga ir profilakse.
Atopiskā dermatīta pacientiem ir svarīgi izvairīties no ādas sausumu veicinošiem faktoriem. Tie ir:

Vides faktori, kas izraisa ādas sausumu:

Atopiskā dermatīta pacientiem liela uzmanība ir jāpievērš ādas kopšanai ikdienā. Dermatoloģe uzsver, ka atopiskais dermatīts ir ilgstoša slimība, tāpēc tā prasa regulāru un īpašu ādas gan ķermeņa, gan sejas ādas kopšanu.

Atopiskā dermatīta pacientiem vajadzētu mazgāties ar mazgāšanās līdzekļiem, kas domāti sausai un jutīgai ādai, ir mitrinoši un mīkstinoši un nesausina ādu. Pēc mazgāšanās ļoti svarīgi ir mazgājamo līdzekli kārtīgi noskalot. Kalnbērza uzsver, ka ziepes vai jebkurš cits mazgāšanās līdzeklis no ādas ir jānoskalo divreiz ilgāk, nekā tas tiek uzklāts.

Liela nozīme ir arī mazgāšanās ilgumam, biežumam, kā arī ūdens cietībai un temperatūrai. Viņa stāsta, ka atopiskā dermatīta gadījumā ir ieteicams pēc iespējas samazināt kontaktu ar ūdeni, tāpēc bērnu vēlams biežāk mazgāt dušā nevis vannā. Būtu jāsamazina arī mazgāšanās ilgums. Tam optimāli vajadzētu būt piecas līdz 10 minūtes.

Arī ūdens temperatūrai ir nozīme. Ārste iesaka labāk skaloties ar vēsu ūdeni, kura temperatūra nepārsniedz 35 grādus pēc Celsija, jo pēc mazgāšanās ar karstu ūdeni var pastiprināties nieze, kas ne tikai bērnam rada diskomfortu, bet palielina arī infekcijas risku. Savukārt pēc mazgāšanās bērna āda ir uzmanīgi jānosusina nevis jāberzē ar dvieli, kā mēs mēdzam to darīt.

Kaut, liekot bērnu vannā, ūdens nereti tiek papildināts ar vannas putām, Kalnbērza uzsver, ka tās nebūtu ieteicams lietot, jo putas ļoti bieži sausina ādu. To vietā var izvēlēties dažādās ārstnieciskās vannas eļļas. "Tās, atšķirībā no putām, nāks par labu, jo eļļas uz ādas izveido tauku aizsargslāni, kas palīdz mitrumam neiztvaikot," viņa skaidro. Dermatoloģe stāsta, ka var izvēlēties gandrīz jebkuru dabīgo augu eļļu, taču viņa saviem pacientiem iesaka naktssveces eļļu. "Katram ir jāatrod, kas viņa ādai ir piemērotākais," viņa piebilst.

Tāpat atopiskā dermatīta pacientiem būtu vēlams katru dienu, parasti divas reizes dienā – no rīta un vakarā vai pēc mazgāšanās – lietot dažādus speciālus mīkstinošus un aizsargājošus krēmus. Taču, ja āda ir kļuvusi manāmi sausāka, tad mitrinošie krēmi jālieto vēl biežāk.

Izvēloties krēmus, vajadzētu pievērst uzmanību tā sastāvam. Dermatoloģe uzsver, ka nevajadzētu izvēlēties tos, kuru sastāvā ir sintētiskās smaržvielas un krāsvielas. Ir vecāki, kas dod priekšroku dabiskas izcelsmes produktiem, taču arī no tiem bērnam var rasties alerģiskas reakcijas, tāpēc pirms jauna produkta lietošanas, dermatoloģe iesaka to pārbaudīt uz neliela ādas rajona. Tikai tad, ja pēc 15 minūtēm netiek novērota alerģiska reakcija – apsārtusi āda, dedzinoša sajūta, nieze –, to var turpināt lietot. Līdzekļi atopiskā dermatīta kopšanai ir pieejami aptiekās.

Uzmanība ir jāpievērš arī sejas higiēnai. Dermatoloģe atklāj, ka sausai ādai pietiek, ja seja vienreiz vakarā tiek attīrīta ar speciāli šim procesam paredzētu losjonu, pieniņu, krēmu vai eļļu. Noteikti būtu jāizvairās no spirtu saturošiem līdzekļiem.

Viena no lietām, ar ko jāsaskaras atopiskā dermatīta pacientiem, ir nieze. Tā kā bērni bieži vien kasās ne tikai pa dienu, bet arī naktī vecākiem ir jārūpējas par to, lai bērna nagi būtu īsi un gludi, tādā veidā samazinot iespēju, ka kasīšanās ievainos ādu. Tāpat naktī var lietot kokvilnas cimdus, kas palīdzēs izvairīties no sakasījumiem miega laikā. Dermatoloģe stāsta, ka veikalos ir nopērkami arī speciāli krekliņi, kuru piedurkņu galos ir piešūti cimdi. Tāpat ir pieejami speciāli uz ādas smērējami līdzekļi, kas mazina niezi.

Arī apģērba izvēlei ir liela nozīme, tāpēc Kalnbērza iesaka pēc iespējas vairāk izvēlēties organiskās kokvilnas apģērbu, kas nav balināts un apstrādāts ar kairinošām vielām. Sintētisks apģērbs nereti izraisa ādas kairinājumu un svīšanu, no kuras atopiskā dermatīta pacientiem ir jācenšas izvairīties. Tāpat kairinājumu var izraisīt arī vilnas apģērbs. Labāk dot priekšroku brīvam apģērbam, kas ļaus gaisam viegli cirkulēt.

Nevajadzētu piemirst arī par veļas mazgāšanas līdzekļiem. Ādas kairinājumu var pastiprināt arī ķīmiskas vielas, kas atrodamas daudzu pulveru, veļas mīkstinātāju un balinātāju sastāvā, tāpēc dermatoloģe iesaka izvēlēties tādus līdzekļus, kas paredzēti jutīgai ādai un ir bez smaržvielām. "To visu vajadzētu ieplānot un saprast, ka tagad tā būs katras dienas neatņemama sastāvdaļa," viņa piebilst. Īpaši vērīgam pret ādu jābūt ziemā un rudenī, kad ādai ir tendence kļūt sausākai un jutīgākai.

Lūcija ir mamma četrus gadus vecam zēnam, kura ceļš ar atopisko dermatītu sākās jau neilgi pēc piedzimšanas – viena mēneša vecumā. Viņa piekrita dalīties savos pārdzīvojumos, sajūtās, zaudējumos un uzvarās cīņā ar šo ādas alerģisko slimību arī ar portāla "Cālis" lasītājiem. Lūk, viņas stāsts!

"Mana iepazīšanās ar atopisko dermatītu sākās dēla viena mēneša vecumā. Sākotnēji bija sausi pleķi uz sejiņas. Devāmies pie ģimenes ārsta interesēties, kas tas ir un kāpēc tā ir, bet pretim saņēmām tikai noplātītas rokas un nekādu izskaidrojumu. Protams, vienīgais līdzeklis, ko toreiz lietojām, bija mitrinošie krēmi.

Vēlāk jau tas viss izpletās pa visu ķermeni. Skāra jau visas vietas, sākot no galvas ādas un beidzot ar potītēm. Vienīgā neskartā vieta bija dibena rajons. Pusgada vecumā braucām pie pirmā alergologa. Tur mazajam taisīja pilienu analīzes uz dibena, jo nekur citur to izdarīt nevarēja. Sākām dot maisījumu, mainīt maisījumu, piemeklēt labāko, bet bez sekmēm. Tāpat mūsu aptieciņā sāka parādīties "Suprastin", "Advantan Milk" un "Essex" krēmi.

Tajā laikā piedzīvojām gan kāpumus, gan kritumus. Un tad iesākās murgpilnais periods – ilgs posms, līdz krēmi iedarbojas, īss posms, līdz atkal izsitumi klāja visu ķermeni. Suloja viss, kā rezultātā cepure lipa pie galvas, bet zeķubikses un krekls pie ķermeņa. Bērns nelaimīgs, un es tāpat. Līdz bērna divu gadu vecumam mēs abi nezinājām, ko nozīmē pa nakti mierīgi gulēt.

Naktīs bieži vien raudāju līdzi bērnam, nezinot, kā varu viņam palīdzēt. Likās, ka nekas nevar palīdzēt. Viss gāja uz riņķi – kasīšanās, negulētas naktis, ārstu apmeklējumi un krēmu kaudzes. Pusgada vecumā mums noteica diagnozi – atopiskais dermatīts vidēji smagā stāvoklī. Savukārt divu gadu vecumā mēs uzzinājām, kas ir par vainu, – alerģija, kā rezultātā konstatēja produktus, no kuriem bija jāizvairās. Tie bija: piens, olas, soja, kvieši.

Kopš tā laika mūsu mājā parādījās dažādu augu piens – auzu, mandeļu un vēl visādi. Bērns ēda dārzeņus ar gaļu. Šad tad pieķēru mazo kopā ar māsas bērniem zem galda ēdam jogurtu. Bērnam tik ļoti gribējās, bet nedrīkstēja. Turpinājām ieturēt diētu, smērēt krēmus un visiem spēkiem censties sadzīvot ar atopisko dermatītu.

Sākās dārziņa periods. Arī tur tika ievērota diēta un smērēti krēmi. Pirmo atļauju kompleksai potei bērns saņēma tikai pusotra gada vecumā (parasti bērnus potē divu mēnešu vecumā), un tā pamazām viss sāka iet uz labo pusi.

Šobrīd dēlam ir četri gadi un viņš ēd visu. Arī dermatīts ir atkāpies, pat varētu teikt, izzudis. Bet ir viens "bet" – pavasarī un putekšņu laikā uz ķermeņa un sejas atkal parādās izsitumi, tāpēc šajā laikā bērnam ir jālieto antihistamīni (medikamentu grupa, kuru visbiežāk izmanto alerģijas simptomu ārstēšanai). Nu jau esmu gudrāka, tagad uz pavasara laiku jau laicīgi sāku dot pretalerģiskos līdzekļus.

Tagad, četru gadu vecumā, esam izpotējuši visas vajadzīgās potes, pa vidu bez potes vieglā formā tika izslimotas arī vējbakas."