Kritizēšana un salīdzināšana: pazīmes, kas liecina – tu esi vecāks-perfekcionists

Daži vecāki ir perfekcionisti ne tikai bērnu audzināšanā, bet arī citos dzīves aspektos – karjeras dzīvē, attiecībās, draudzībā u.c. Taču, lai sasniegtu savu izvirzīto mērķi un iecerēto paveiktu uz visiem 100 procentiem, viņiem bieži vien nākas ļoti daudz upurēt. Bet perfekcionisti ir ļoti mērķtiecīgi, līdz ar to laika, līdzekļu vai citu lietu upurēšana viņiem nesagādā grūtības.

Lielākoties perfekcionisti ir cilvēki, uz kuriem citi skatās ar apbrīnu, un viņu darbs vienmēr tiek novērtēts. Savu lielo pūļu dēļ viņi tiek uzskatīti par veiksmīgiem cilvēkiem, taču, neskatoties uz to, viņi nekad līdz galam nejūtas labi.

Kamēr vieni ir perfekcionisti visās dzīves sfērās, tikmēr citi sev šādu titulu ir piešķīruši tikai jautājumos, kas saistīti ar bērnu audzināšanu. Viena daļa no šiem vecākiem ir izvēlējušies šādu ceļu, jo baidās "sačakarēt" savus bērnus. Savukārt otri uzskata, ka, ja viņu bērns nesasniegs labākos rezultātus skolā, darbā un citās dzīves sfērās, tad viņi nebūs pienācīgi izpildījuši savu vecāku lomu.

Ir vecāki-perfekcionisti, kas sagaida perfekciju no sevis, bet ir tādi, kas to sagaida no savām atvasēm. Viņi uzskata, ka augstas prasības novedīs pie labiem rezultātiem, taču gala iznākums ne vienmēr ir tāds, kā tika cerēts.

Lūk, vēl dažas portāla "Very well family" piedāvātās pazīmes, kas liecina, ka sagaidi perfekciju no sevis:

Pazīmes, kas liecina, ka tu sagaidi, lai tavs bērns būtu perfekts:

Neviens nav imūns pret vēlmi kļūt par perfektu vecāku, bet ir cilvēku grupa, kurai ir lielāks risks izvēlēties šādu bērnu audzināšanas stilu. Tās visbiežāk ir strādājošās māmiņas. Kāpēc tieši viņas? Portāls min divus iespējamos iemeslus.

Pirmkārt, visi – gan sievietes, gan vīrieši –, kuri ir veiksmīgi profesionālajā dzīvē, vēlas sasniegt tikpat augstus rezultātus arī citās dzīves sfērās. Diemžēl, atšķirībā no profesionālās dzīves, bērnu audzināšanā nav izstrādāti skaidri mērķi, kurus sasniedzot, tu vari kļūt par perfektu vecāku.

Otrkārt, strādājošās mātes bieži cīnās ar vairāk stresa, cenšoties vienlaicīgi sasniegt labākos rezultātus gan darbā, gan privātajā dzīvē. Portālā "Care" publicētā aptauja liecina, ka 80 procenti aptaujāto sieviešu nemitīgi satraucas par to, lai paspētu visu izdarīt, 78 procenti māmiņu stresu izjūt, domājot, vai viņas neatpaliek no plānotā grafika, un 50 procenti uztraucas, ka palaidīs garām nozīmīgus brīžus savas ģimenes dzīvē.

Taču arī tēvi nereti izjūt vainas apziņu. "Pew Research Center" 2015. gadā veica aptauju, kuras laikā atklājās, ka 50 procenti vīriešu uzskata sevi par labiem vai lieliskiem tēviem. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka mūsdienās tēvi kopā ar atvasēm pavada aptuveni trīs reizes vairāk laika nekā 1965. gadā, otra puse "Pew Research Center " aptaujāto vīriešu savu darbu bērnu audzināšanā nevērtē īpaši pozitīvi un apgalvo, ka nevelta pietiekoši daudz laika savai atvasei.

Vecāku perfekcionisms neietekmē tikai viņus pašus, bet arī viņu atvases. Taču ir atšķirība starp vecākiem, kuri izvirza augstas prasības, un vecākiem-perfekcionistiem. Augstu prasību izvirzīšana ir uzteicama lieta bērnu audzināšanā, jo tā bieži vien motivē bērnu uzrādīt savu labāko rezultātu un būt veiksmīgam. Savukārt vecāki-prefekcionisti liek savai atvasei noticēt – ja viņš nesasniegs augstākos iespējamos rezultātus, tad viņš būs neveiksminieks.

Pārāk liels spiediens no vecākiem bērnam nodod nepareizo vēsti. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, bērns var krāpties kontroldarbos, jo, viņaprāt, rezultātam ir lielāka nozīme nekā veidam, kādā tu līdz tam nonāc.

Bērni, kuri izjūt vecāku spiedienu būt perfektiem, ir pakļauti lielākam riskam saskarties ar dažādām garīgās veselības problēmām, piemēram, depresiju un ēšanas traucējumiem. Taču arī tad, ja bērns saskaras ar kādu no šīm slimībām, viņš ļoti labi spēj to noslēpt no vecākiem, līdz ar to bieži vien šīs garīgās veselības problēmas paliek neizārstētas un vēl vairāk iedragā bērna dzīvi.

Portālā tiek uzsvērts, ka perfekcionisms neiedrošina bērnus sasniegt labākos rezultātus, bet gluži otrādi palielina iespēju, ka bērns nesasniegt vecāku ekspektācijas. Kad latiņa ir uzlikta pārāk augstu, bērns, visticamāk, padosies. Ja viņš zina, ka par konkrēto mājasdarbu nevarēs saņemt 10, tad viņš atteiksies to pildīt. Vai, ja bērns apzinās, ka nekad nebūs izcils basketbolists, viņš pārstās iet uz treniņiem.

Atradināties no vēlmes būt perfekcionistam nav viegli, taču nav arī neiespējami. Atbrīvošanās no nemitīgā spiediena palīdzēs tev vairāk atslābināties un uzlabos attiecības ar atvasi.

Neatkarīgi no tā, vai tu sagaidi, ka būsi perfekta mamma vai tētis, vai vēlies savu bērnu padarīt par perfekcionistu, šīs metodes tev palīdzēs no tā izvairīties.

Pārdomā savu sakāmo. Neatkarīgi no tā, vai tavs bērns izcīnīja pirmo vietu matemātikas olimpiādē vai zaudēja futbola spēlē, atturies komentēt viņa sniegumu. Tā vietā uzdod bērnam jautājumus, kas viņam pašam ļaus izvērtēt, ko viņš paveica labi, bet pie kā vēl būtu jāpiestrādā.

Savaldi savas emocijas. Ja pieķer sevi, bļaujot uz bērnu, jo viņš nekārtīgi saklājis gultu vai pieļāvis neuzmanības kļūdu matemātikas kontroldarbā, tad ievelc dziļi elpu. Atceries, bērniem ir jāpieļauj kļūdas, jo katra kļūda ir iespēja mācīties.

Nesalīdzini. Salīdzināšana nekad ne pie kā laba nenoved. Tu lielākoties ieraugi tikai pozitīvās lietas no citu cilvēku dzīves, tāpēc nav korekti pielīdzināt sevi vai savu bērnu kādam, kura dzīves kopaina tev ir nezināma.

Koncentrējies uz saviem panākumiem bērnu audzināšanā. Tu pārāk daudz uzmanības pievērs savām neveiksmēm. Taču noteikti ir lietas, ka tev padodas ļoti labi, piemēram, tu lieliski gatavo vai tev ir labākās idejas Helovīna kostīmiem. Apzinies savas stiprās puses un brīžos, kad neesi perfektā mamma vai tētis, iemācies ar to samierināties.

Izskaidro kļūdu pozitīvo pusi. Ļauj bērnam ik pa laikam kļūdīties un parādi šīs šķietami negatīvās lietas pozitīvo pusi – ik viena kļūda kalpo kā lieliska mācībstunda.

Pievērs vairāk uzmanības bērna pūlēm nevis iznākumam. Tā vietā, lai slavētu bērnu par to, ka viņš kontroldarbā ir ieguvis izcilu vērtējumu, izsaki viņam atzinību par cītīgo mācīšanos. Novirzot savu fokusu uz pūlēm nevis iznākumu, tu arī bērnam palīdzēsi vairāk koncentrēties uz to, ka parādīt savu labāko sniegumu ir svarīgāk par izciliem rezultātiem.

Šīs ir tikai dažas no metodēm, kas tev palīdzēs atgūt prieku par bērnu audzināšanu un ievilkt elpu jau tā saspringtajā ikdienā.