Slims bērns un pastaiga – vai tas ir apvienojams?

Ar pastaigu šajā gadījumā ir domāta iešana ārā no telpām un tiešs kontakts ar dabiskajiem vides faktoriem – sauli, svaigu gaisu, vēju, lietu vai sniegu. Pirms došanās ārā ir svarīgi saprast, kādas tieši veselības problēmas ir bērnam, un izvērtēt kopainu – slimība, bērna vispārējais stāvoklis, vecums un laikapstākļi ārā.

Sezonālas vai ārēju apstākļu rosinātas alerģijas var labi ārstēt ar vides maiņu. Piemēram, ja elpceļu alerģija ar klepu un iesnām ir radusies no tā, ka mājās ir sākušies remontdarbi un ķīmiskās vielas kairina imūnsistēmu, tad tieši iešana ārpus telpām uzskatāma par efektīvu ārstēšanas metodi.
Sagaidot karsto vasaras laiku, pastaiga ārā var būt glābiņš no pārkarsuša dzīvokļa, kurā temperatūras stabiņš tuvojas +35 grādiem pēc Celsija, bet ārā koku ēnā ir +25 grādi pēc Celsija.

Turpretim, ja elpceļu alerģijas iemesli ir kāds ārā ziedošs koks vai augs, tad šajā laika posmā ārā iet nevajadzētu. Tieši pretēji – labāk turēt logus ciet un gaidīt, kad alerģisko putekšņu periods beigsies.

Akūtu vīrusu izraisītu vai bakteriālu elpceļu infekciju gadījumā slims bērns epidemioloģiski var būt apdraudējums citiem. Vienkāršāk sakot – viņš ir lipīgs!

Pirms došanās pastaigās ar ģimenes ārstu ir jāizrunā, cik lipīga ir slimība un vai akūtā periodā iet ārā un kontaktēties ar citiem cilvēkiem būtu ieteicams. Ja slimība ir lipīga, apmeklēt rotaļlaukumus un publiskas vietas nedrīkst.

Ja bērns ir saslimis ar kādu no vēdera vīrusiem, ko pavada vemšana vai caureja vairākas reizes dienā, tad, protams, pastaigas svaigā gaisā jāatceļ. Šie vīrusi ir ļoti lipīgi. Šajā periodā nedrīkst aizmirst par telpu regulāru vēdināšanu un grīdu mitro uzkopšanu.

Pastaigas palīdz atveseļoties un atjaunoties organismam! Labos laikapstākļos 24 stundas pēc temperatūras izzušanas var domāt par mierīgām āra aktivitātēm.

Sagaidot karsto vasaras laiku, pastaiga ārā var būt glābiņš no pārkarsuša dzīvokļa, kurā temperatūras stabiņš tuvojas +35 grādiem pēc Celsija, bet ārā koku ēnā ir +25 grādiem pēc Celsija. Tādā gadījumā labāk doties ārā. Taču, ja ārā ir auksta ziema, sals vai arī drēgns rudens, tad šādi apstākļi atveseļošanos neveicina. Pat tad, ja paaugstinātas temperatūras vairs nav, iešana ārā ir jāizvērtē, ņemot vērā bērna pašsajūtu un uzvedību pastaigas laikā.

Protams, ja bērns jūtas slikti, pierunāt viņu iet ārā vai darīt to piespiedu kārtā nevajadzētu. Bet arī likt laiku pavadīt tikai gultā nav vajadzības. Ja bērns vēlas skriet pa peļķēm vai braukāt ar velosipēdu, kamēr vēl ir temperatūra, tad gan labāk ir nogaidīt un palikt mājās.

Savukārt augšējo elpceļu slimību gadījumā svaigs gaiss ir nepieciešams. Ieelpojot vēsu gaisu, asins pieplūde bronhu gļotādai ievērojami uzlabojas, tiek aktivizēti sekrēcijas dziedzeri, kas mitrina krēpas. Ja pastaigas laikā bērnam ir mitrs klepus, tas norāda uz pozitīvu ārstēšanās gaitu. Mazajam jāļauj izklepoties, lai gļotas neuzkrātos elpceļos. Tāpat vēsa gaisa ieelpošana laringīta vai bronhu obstrukcijas laikā ir kā neatliekamā palīdzība.

Slimības akūtais periods beidzies, un mazais jūtas labi. Viņš grib iet ārā, skriet pa peļķēm un dauzīties? Labos laikapstākļos 24 stundas pēc temperatūras izzušanas var domāt par mierīgām āra aktivitātēm. Pastaigas palīdz atveseļoties un atjaunoties organismam. Svarīgi izvērtēt, vai skriešana neveicinās sasvīšanu un pēc tam pārāk strauju atdzišanu, kā arī – vai bērns pietiekami padzersies un nepārkarsīs.

Pastaiga ar zīdaini pēc slimošanas ir vienkāršāka – viņš guļ ratiņos un nav kontaktā ar citiem bērniem.

Atceries, ka, ejot ārā, jāievēro ārsta noteiktās ārstnieciskās procedūras! Piemēram, inhalācijas jāveic pēc ārsta norādījumiem, tāpēc pastaigas jāizvēlas pirms vai pēc tām. Deguna pilienus vai citas zāles var dot arī pastaigas laukā. Ņemot līdzi medikamentus, jāievēro uzglabāšanas nosacījumi.