Pazīmes, kas liecina – tu esi pārmērīgs kontrolētājs

Ja tev ikdienā nākas saskarties ar cilvēku, kuram ir tieksme visu kontrolēt, nepieciešams atcerēties, ka tas nav tāpēc, ka tu visu dari nepareizi. Bet gan tāpēc, ka šādiem cilvēkiem, ja viņi nebūs lietas kursā par visu notiekošo un nevarēs to ietekmēt, var rasties iekšējā panika un sajūta, ka viņu dzīve ir uz sabrukšanas sliekšņa. Tāpēc nepārsteidzies ar asiem vārdiem vai uzbraucieniem, bet gan centies šādu cilvēku saprast.

Ja iepriekš lasītais šķiet pazīstams, bet neliekas, ka tas atbilst kādam no taviem draugiem vai tuviniekiem, piedāvājam iepazīties ar ''Live Strong'' ekspertu iztrādātajām pazīmē, kas liecina, ka tu esi pārmērīgs kontrolētājs.

Vai katru reizi, kad kādam nepieciešama palīdzība, tu piesakies otram palīdzēt no tīras sirds vai tomēr uzskati, ka tikai tu spēj ietekmēt vislabāko iznākumu? Bieži vien kontrolētāji piesakās veicamajam uzdevumam, jo uzskata, ka tikai viņi zina, kā pareizi darbs paveicams. Eksperti skaidro, ka ļaušana kādam citam uzņemties atbildību pār paveicamo kontrolētājam var radīt trauksmes sajūtu. Taču ar laiku, atļaujot arī citiem būt izpalīdzīgiem, tā mazinās, un cilvēks saprot, ka viss izdodas arī bez viņa iejaukšanās.

Kontrolētājam šķiet, ka ir tikai viens pareizais veids, kā kaut kas ir paveicams, un to zina tikai viņš. Tāpēc brīžos, kad kāds cits piedāvā alternatīvu, viņš nespēj uz to paskatīties, kā reālu un iespējamu variantu, bet gan ar visām varītēm cenšas pierādīt savu par vienīgo pareizo. Iestājoties tikai par savu, iespējams netiek izmantots kāds ātrāks un efektīfāks situācijas risinājums.

Pārmērīgiem kontrolētājiem patīk visu izplānot līdz pēdējai niansei – dodoties ceļojumā pat laiks, kuru pavadi sabiedriskajā tualetē, tiks jau iepriekš ieplānots. Ja rēķinies ar konkrētu plānu, brīdī, kad notiek neparedzētais, piemēram, iekļūsti nelielā ceļu satiksmes negadījumā, nenozvana modinātājs vai aizkavējas lidmašīna, sākas panika. Kontrolētājs nesaprot, kā var būt tā, ka viss nenotiek pēc plāna, un nespēj loģiski spriest, lai ātri un bez sarežģījumiem atrisinātu situāciju, ja tas ir viņa spēkos. Eksperti skaidro, ka cenšoties izplānot visu, kas notiks un kas varētu notikt, tu pazūdi plānošanas procesā, nevis izbaudi un paņem visu, ko no situācijas vari paņemt.

Ja kāds cits kaut ko nedara tāpat, kā to dari tu, tev šķiet, ka viņa variants ir nepareizs. Tāpat tu savas domas un viedokli neslēp – otram bezbailīgi saki, ka viņš nesaprot, ko dara. Šāda kritika var atstāt negatīvu ietekmi uz bērniem visas viņu dzīves garumā – ja vecāks bērnam neļauj pašam pieņemt lēmumus, iejaucas viņa privātajā dzīvē un neļauj kļūt patstāvīgam, bērns jūtas nelaimīgs un zaudē iespēju kļūt pašpietiekams un pašapzinīgs.

Nav iespējams paredzēt iznākumu kaut kam, ko dari pirmo reizi. Tāpēc, protams, ir drošāk darīt to, ko jau desmitiem reižu esi darījusi, kas arī ir tas, ko dara cilvēks kontrolētājs. Viss ierastais un, iespējams, jau garlaicīgais, nespēs sniegt ieguvumus pašizaugsmei, taču tas ir veids, kā izvairīties no situācijas, kuru tu nespēsi ietekmēt. Ja tev ir bailes mēģināt kaut ko jaunu gandrīz katrā dzīves situācijā, tu visticamāk esi kontrolētājs.

Tieši tā iemesla dēļ, ka kontrolētājiem šķiet, ka tikai viņi visu dara pareizi, viņi nespēj izprast otra rīcību. Tā vietā, lai censtos izjust empātiju un saprastu, kāpēc kāds cits rīkojies tieši tā, kontrolētāji lieki par to neprāto un otru par viņa rīcību nosoda. Šāda vecāku rīcība, piemēram, var atstāt negatīvu ietekmi uz bērniem – tie neiemācīsies empātiju un nepratīs būt cilvēcīgi un saprotoši.