Viena un bez bērniem. Pieredzes stāsti un ko atbildēt pēlējiem

Tāda gudra un skaista meitene, bet vēl nav precējusies – kā tas iespējams? Ar šādu jautājumu saskārusies ne viena vien sieviete, kas pārsniegusi 25 gadu vecumu. Slinkums, izvēlība, pašpietiekamība vai vienkārši neveiksme tiek piedāvāti kā skaidrojumi, bet ko par to saka pašas neprecētās bezbērnu sievietes? Vai tiešām viņas jūtas nelaimīgas un nekam nederīgas?

Tāpat atceries, ka, ļoti iespējams, sieviete, ar ko runā, patiesībā ļoti vēlas ģimeni un bērnus, bet šo ieceri viņai nekā neizdodas realizēt. Šādos gadījumos nemitīga taujāšana un pārmetumi par attiecību neesamību var būt ļoti sāpinoši.

Piedāvājam iepazīties ar vairākiem pieredzes stāstiem, kur sievietes dalās pārdomās par līdzcilvēku attieksmi par to, ka viņām nav attiecību. Stāstu varonēm vārdi ir mainīti.

Linda stāsta, ka ar jautājumu par neesošajiem bērniem vai attiecībām saskaras visai bieži. "Pēdējā laikā, iespējams, tas notiek retāk, bet varbūt es tam vienkārši vairs nepievēršu uzmanību," viņa stāsta, "bet tas vienmēr ir kaitinoši. Visgrūtāk laikam ir runāt ar cilvēkiem, kas man rūp, jo pret viņiem es negribu būt nejauka, bet ir reizes, kad citu skaidrojumi mani vienkārši šokē, piemēram, reiz man sacīja, ka neesmu attiecībās, jo esot pārāk gudra. Man nevajadzētu tik daudz mācīties, jo tas mani padarot pārāk izvēlīgu. Var jau būt, ka tā arī ir."

Viņa stāsta, ka laiku pa laikam rodoties entuziasms veidot attiecības, bet līdz šim nekas nopietns nav izveidojies, jo katru reizi nonākot pie viena un tā paša secinājuma – zaudējumu būs vairāk nekā ieguvumu. "Varbūt vienkārši neesmu satikusi cilvēku, kura dēļ es būtu gatava kaut daļēji atteikties no savas neatkarības. Man ļoti patīk mana dzīve, un tur jābūt kādam satricinājumam, lai es to gribētu mainīt."

Amizantākais, ko Linda līdz šim esot dzirdējusi par savu "situāciju", ir pārmetumi mammai par to, ka meita neradot pēcnācējus un tas nozīmē, ka Linda esot slinka un viņai trūkstot patriotisma. "Otra lieta, ar ko vienreiz saskāros – man esot labi gēni un tas esot ļoti savtīgi, ka es tos nenododu tālāk."

Linda atklāj, ka cilvēkiem, kuru jūtas viņai nav būtiskas, uz jautājumiem par bērnu attiecību neesamību mēdzot atbildēt arī ļoti nejauki, piemēram, norādot, ka pasaulē ir ļoti daudz ciešanu un šī vieta galīgi nav piemērota bērniem. Tas ir nežēlīgi pret vēl nedzimušu mazuli – likt viņam dzīvot šai drausmīgajā pasaulē tikai tāpēc, lai paša dzīve būtu piepildīta. "Par attiecībām mēdzu atbildēt, ka esmu neglīta dumiķe ar pretīgu raksturu. Ko tad es varu izdarīt, ka tādu neviens negrib? Tomēr visbiežāk es atbildu, ka vienkārši negribu par to runāt. Šķiet, esmu izmēģinājusi visas iespējamās atbildes – par to, ka man vienkārši neiet, ka man riebjas attiecības, ka vīrieši, ko man nācies satikt, vienkārši ir muļķi, ka neesmu sastapusi īsto, un tā tālāk. Diezgan muļķīgi, ka cilvēki izturas tā, it kā es būtu nepilnvērtīga, jo labi un priecīgi spēju iztikt bez citiem."

"Nupat Līgo brīvdienās ar mammu, pastaigājoties pa mazpilsētu, satikām viņas paziņu, kuru es nekad dzīvē nebiju redzējusi. Man nepazīstamā dāma uzsāka gremdēšanos atmiņās: "Vai, Elziņ, atceros tevi vēl šitik maziņu, kad vēl skolā negāji!" Uz to atbildēju vien ar smaidu. Protams, tam sekoja jautājums "Nu, vīrs jau tev ir?" Sacepos ne pa jokam, ka viss, kas cilvēkus interesē, ir mans attiecību stāvoklis, tādēļ, neko neatbildot, apcirtos un aizgāju prom, atstājot mammu ar šo sievieti."

Elza neslēpj, ka viņu kaitina, ja cilvēki interesējas tikai par to, vai viņai ir draugs, vai ir jau precējusies un kad tiks izsūtīti ielūgumi uz kāzām. Par to, kā viņai klājas, kā viņa jūtas un kā veicas darbā, cilvēki jautājot reti. Elza ir neizpratnē: "Liekas, ka citu acīs veiksmīga sieviete es varu būt tikai tad, ja pie sāniem būs vīrs."

Nora ir pārliecināta, ka tie paši cilvēki, kas brīnās, ka viņa ir neprecēta, vienmēr atrastu kaut ko, kā dēļ raukt pieri: "Protams, ka man sen nesatikti paziņas jautā, kā tik smuka meitene vēl nav precējusies. Bet man ir skaidrs – ja es būtu precējusies, tad jautātu ko citu: "Kur tad bērniņi, kāpēc nav?" Ja būtu viens bērns, noteikti jautātu, kad būs otrs. Ja būtu 10 bērni, gan jau prasītu, kāpēc tik daudz!"

Viņa norāda, ka viens no risinājumiem šādās situācijās ir tik ļoti šokēt jautātāju, ka viņš vienkārši nav spējīgs runāt un arī nākotnē negribētu vairs jautāt: "Piemēram, uz jautājumu, kāpēc tev nav drauga, pateikt, ka ir veseli trīs mīļākie un tā ir baigi forši. Kāpēc gan aprobežoties tikai ar vienu? Gan jau paliktu uz mutes un vairs neko nejautātu".

Kāpēc esi viena? Šis jautājums rada iespaidu, ka ar cilvēku, kam nav attiecību, kaut kas nav kārtībā. Vai tiešām būt sliktās attiecībās ir labāk nekā būt vienam? Ja cilvēks vēlēsies pārrunāt savu attiecību statusu, viņš pats uzņemsies iniciatīvu.

Tu kādu satiksi tad, kad to vismazāk gaidīsi. Lai arī parasti tas ir labi domāts, arī šis apgalvojums rada iespaidu, ka cilvēkam kaut kā trūkst, nav kārtībā. Un vai tu tiešām vari garantēt, ka tā notiks?

Es tiešām nepazīstu nevienu vientuļu vīrieti. Piedod. Šis izteikums var radīt iespaidu, ka tu vienkārši nevēlies iepazīstināt, nevis, ka nezini, ar ko. Labāk neko šādu neteikt. Ja gribi un vari piedāvāt kādu, ar ko iepazīstināt, piedāvā, bet nemēģini taisnoties, ja neviens tev nejautā.

Tu esi viena? Kas ar tevi nav kārtībā? Šī pat nav neuzkrītoša formā, kā norādīt, ka cilvēks ir nepilnvērtīgs tikai sava attiecību statusa dēļ.

Es arī gribētu būt viena. Un kas tev traucē izšķirties? Noteiktās situācijās tas patiešām var šķist aizraujoši, bet, ja tu šo frāzi mēģini izteikt kā mierinājumu, tu dari tieši pretējo – parādi, ka tev ir kaut kas, pēc kā otrs ļoti ilgojas, bet to vispār nenovērtē.

Neuztraucies! Tu nebūsi viena mūžīgi. Vai tiešām tu vari paredzēt nākotni, ka tā apgalvo? Ja cilvēks nepārdzīvo par savu attiecību statusu, šī frāze var radīt stresu un satraukumu par to, ka tā nekad arī neizdosies izveidot attiecības.

Vai tu neesi vientuļa? Tas, ja kādam nav romantisku attiecību, nenozīmē, ka viņš ir vientuļš un nelaimīgs, ka viņa dzīve ir nepiepildīta. Tomēr, ja kāds tā jūtas, šis jautājums tikai lieku reizi to atgādina.

Tu esi pārāk izvēlīga. Ja cilvēkam ir augsti standarti, izvēloties partneri, tas ir labi. Šāda frāze var radīt iespaidu, ka uzskati – cilvēks nav pelnījis sev blakus tādu cilvēku, kādu viņš vēlas.

Tu esi pārāk smuka, lai būtu viena. Šāds apgalvojums pauž viedokli, ka attiecībās būtisks ir tikai otra cilvēka izskats. Realitātē smuka seja negarantē partnerattiecības, un tas, ka cilvēks labi izskatās, nenozīmē, ka ar viņu būs patīkami veidot attiecības.

Vispirms tev jāiemācās mīlēt sevi. Šāds apgalvojums var būt aizskarošs, jo pauž ziņu, ka cilvēks ir viens, pārāk zema pašvērtējuma dēļ. Turklāt nav nekādu pierādījumu tam, ka augsts pašvērtējums nozīmē veiksmi attiecību veidošanā.