Vērā ņemamas pazīmes, kas liecina – tavs bērns atrodas stresa ietekmē

Vārds "stress" ir angļu izcelsmes, kas tulkojumā nozīmē "spiediens, slodze, spriedze". Tas rodas intelektuālas un emocionālas pārslodzes rezultātā. Pētījumi apliecina, ka distress bērnībā automātiski nozīmē, ka, būdams pieaudzis, bērns vairāk slimos ar dažādām mentālām un fiziskām saslimšanām.

Ja pieaugušais pats sevī spēj atpazīt stresa simptomus un lūgt kādam palīdzību, tad bērniem šajā ziņā klājas daudz grūtāk. Bērns nesaprot, kas tieši ar viņu notiek un kā atbrīvoties no sliktā noskaņojuma. Tādēļ vecākiem jāprot saskatīt stresa pazīmes un palīdzēt mazajam justies labāk.

Izplatītākās pazīmes, ka liecina – bērns ir pakļauts nemitīgam stresam:

Vecāku šķiršanās, kāda ģimenes locekļa nāve, pārvākšanās, kā arī māsas vai brāļa nākšana pasaulē vai cita veida pārmaiņas ģimenē var pakļaut bērnu stresam. Kaut pieaugušajiem kāda no šīm pārmaiņām šķiet maznozīmīga, tā var mainīt bērna dzīvi par 180 grādiem. Lielas pārmaiņas var ietekmēt bērna drošības sajūtu, aizstājot to ar neziņu, jauniem izaicinājumiem un satraukumu. Piemēram, brāļa vai māsas piedzimšana ģimenes pirmdzimtajam var likt justies apdraudētam, kā rezultātā viņš kļūst greizsirdīgs. Savukārt kāda ģimenes locekļa nāve var mīties ar skumjām par aizgājēju un bailēm no nāves un dzīves beigām.

Ja arī tavā ģimenē ir gaidāmas lielas pārmaiņas, piemēram, otrā bērniņa piedzimšana, tad izlasi šo rakstu, kurā atradīsi ieteikumus, kā pirmdzimto sagatavot lielajām pārmaiņām un kā dzimšanas secība ietekmē bērna raksturu. Savukārt, ja ģimeni ir piemeklējusi kāda tuvinieka nāve, iesakām izlasīt šo rakstu, kurā atradīsi psiholoģe Laila Kalniņa iesaka, kā ar bērnu runāt par nāvi.

Ir lieliski, ja bērns papildus skolai nodarbojas ar kādu sporta veidu, dodas uz mākslas pulciņu, dejo vai dara ko citu. Tas ne tikai palīdz viņam attīstīt jaunas iemaņas, bet arī rada prieku. Taču dažkārt vecāki vēlas, lai viņu bērns būtu tik daudzpusīgs, ka ik dienu pēc skolas viņam ir jāiet uz vairākiem pulciņiem. Šāds grafiks bērnam liedz iespēju atpūsties un rada pārslodzi, kā rezultātā viņš ne tikai atrodas nemitīgā stresa ietekmē, jo cenšas paveikt visu vienlaicīgi, bet arī zaudē koncentrēšanās spējas.

Ja novēro kādu no iepriekš minētajām stresa pazīmēm, padomā – varbūt ir vērts atteikties no kāda, tavuprāt, noderīga pulciņa, lai bērnam ir laiks atvilkt elpu.

Var būt arī tā, ka bērns pats ar laiku atsakās apmeklēt pulciņu. Kā šādā situācijā rīkoties vecākiem? Ļauj bērnam pamest iesākto vai tomēr piespiest palikt? Atbildi meklē šajā rakstā.

Lai cik ļoti tu censtos no bērniem noslēpt finansiālās problēmas, nesaskaņas ar mīļoto vai grūtības darbā, agrāk vai vēlāk bērns pamanīs – kaut kas nav kārtībā. Šo negatīvo notikumu iespaidā mainās tava uzvedība un izturēšanās, kas atvasei ātri vien liek noprast, ka tu piedzīvo kāda veida grūtības. Atklājot, ka mammai vai tētim ir kādas problēmas, bērnam automātiski rodas vēlme palīdzēt, taču lielākoties viņš to nespēj, līdz ar to vecāku problēmas pakļauj stresam arī viņu.

Apsmiešanā skolā mūsdienās ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kurai aizvien vairāk uzmanības pievērš gan mediji, gan vecāki, gan bērnu aizsardzības institūcijas. Ņirgāšanās par bērnu skolā var izpausties gan emocionāli, gan fiziski.

Ņirgāšanās bērnu un pusaudžu vidū ir aktuāla problēma arī Latvijā. Par to liecina ne tikai pedagogu ikdienas darbā novērotais, bet arī Latvijā veiktu pētījumu rezultāti. Kopumā gandrīz 37 procenti Latvijas skolēnu ir klasificējami kādā no ņirgāšanās grupām (cietēji, pāridarītāji, cietēji/pāridarītāji).

Dati liecina, ka gandrīz 14 procenti Latvijas 11, 13 un 15 gadus veco skolēnu vismaz 2-3 reizes pēdējo mēnešu laikā ir cietuši no ņirgāšanās.

Kaut lielākoties bērni, kurus skolā apsmej, to cenšas no saviem vecākiem slēpt, ir pazīmes, kas palīdzēs mammai un tētim saprast – par manu bērnu skolā ņirgājas. Tās atradīsi te. Savukārt šeit iepazīsties ar rīcības plānu, kas var palīdzēt tev atrisināt šo nelāgo situāciju un uzlabot bērna ikdienu.

Lielākā daļa bērnu atrodas stresa ietekmē, jo izjūt spiedienu sasniegt augstus rezultātus skolā. Kamēr viena daļa šo spiedienu jūt no vecākiem vai skolotājiem, otra daļa to rada paši. Šāda veida spriedzi visbiežāk ir grūti panest bērniem, kuriem ir bail pieļaut kļūdas vai kuri savu vērtību vecāku acīs iegūst ar atzīmju palīdzību.

Nereti šādi bērni ir vecākiem-perfekcionistiem, kuri vēlas, lai viņu mazie eņģelīši būtu labākie jebkurā dzīves jomā. Kā zināt, vai arī tu neesi vecāks-perfekcionists, uzzini te.

Sasniedzot pusaudžu vecumu, jauniešiem ļoti svarīgi ir iekļauties vienaudžu vidū. Dažkārt, lai iegūtu draugu atzinību, viņi ir gatavi darīt pat visneiedomājamākās lietas. Popularitāte skolā vai citā vienaudžu pulkā jauniešiem nozīmē daudz, līdz ar to, ja iekļaušanās neizdodas kā cerēts, tava atvase var atrasties stresa ietekmē.

Jūtīgākus bērnus manāmi ietekmē arī ar viņiem tieši nesaistīti notikumi, piemēram, dabas katastrofas vai militārs konflikts kādā citā valstī. Kad bērns redz vai dzird, ka tādas lietas kā terorisms, pedofilija un slepkavības notiek citviet pasaulē, viņš var sākt satraukties, ka kas līdzīgs atgadīsies arī ar viņu vai kādu viņam tuvu cilvēku.

Bērna fantāziju pasaule ir daudz krāšņāka nekā pieaugušo. Viņi grāmatā izlasīto vai filmā redzēto var pielīdzināt realitātei arī tad, ja viss redzētais vai lasītais ir autora izdomājums un ir tālu to īstenības. Lai nepieļautu situācijas, kad bērns iedomājas, ka raganas, burvji, dēmoni vai citas pārdabiskas būtnes ir realitāte, vecākiem būtu jāzina, kas bērnu biedē. Tas palīdzēs izvairīties no šāda veida satura un mazināt bērna stresu, ko izraisījusi redzētā filma vai lasītā grāmata.

Ja gaidāmas kādas pārmaiņas, piemēram, dzīves vietas maiņa, vecākiem jau laikus bērnu tam ir jāsagatavo. Atvasei ir jāizstāsta, kā mainīsies viņa dzīve pēc šī notikuma, cenšoties izcelt pārmaiņu pozitīvos aspektus.

Mazināt stresu un atbrīvoties no ikdienā sakrātajām emocijām bērnam palīdzēs arī iesaistīšanās kādā pulciņā. Ja tavas atvase jau brīvajā laikā nedodas uz sporta nodarbībām, mākslas pulciņiem un citām pēcskolas aktivitātēm, tad ir vērts apdomāties par viņa iesaisti kādā interešu izglītības pulciņā.

Ja vecāki jūt, ka paši nespēj mazināt stresa ietekmi uz bērnu vai atrast stresa cēloni, portāls iesaka vērsties pēc palīdzības pie speciālista.