Dubļu krāsas, dabas žurnāls un barības ķēde – radošas aktivitātes mazajiem dabas pētniekiem

Dubļu krāsas patiks kā mazākiem, tā lielākiem bērniem. Bet dabas žurnālu varēs iekārtot bērns, kas prot lasīt un rakstīt. Savukārt barības ķēdi salikt varēs bērnudārza vecāko grupiņu bērni vai sākumskolēni. Bez šīm aktivitātēm, kurā palīdzīga roka jāpieliek būs arī vecākiem, Silva iesaka dabas pētniecības nolūkos, ejot ārā, ņemt līdzi arī mērlenti – tā var sastaptajiem kokiem mērīt apkārtmērus un kas zina, varbūt netīšām atrast arī kādu dižkoku.

Bērniem vēl patīk spēlēt novērotājus, ja viņi ir pietiekami pacietīgi, savā pieredzē dalās Silva. Viņa iesaka kopā ar bērniem novērot putnus, atpazīt tos, piefiksēt, ko katrs dara, cik resnu žagariņu pacēlis, kurp lidos utt. Vai, sauļojoties pludmalē, var ķert kukaiņus – skudras, vabolītes un citus. Vēl labāk, ja no mājām paķerts līdzi palielināmais stikliņš, lai bērns kukaini var izpētīt tuvāk.

Kāpēc izmantot parastas krāsas, ja var krāsot ar dubļiem? Turklāt neatstājot neko kaitīgu dabā.

Lai pagatavotu dubļu krāsas, nepieciešams:

Dubļus saliek pa porcijām vairākos trauciņos. Katrā iepilina dažus pilienus atšķirīgas pārtikas krāsvielas, kārtīgi samaisa. Atkarībā no dubļu brūnuma intensitātes un dubļu daudzuma – var pietikt ar dažām pilītēm pārtikas krāsvielas, bet var gadīties arī, ka vajadzēs krietni vairāk. Pēc tam ļauj bērnam darboties, mērcot otu iekš dubļu krāsām un zīmējot uz papīra vai sausa koka dēlīša.

Uz gatavā mākslas darba varēsi kopā ar bērnu vērot, kā mainās dubļu krāsas. Turklāt nebūs jāuztraucas, ka kaut kas tiks arī uz zemes vai zālē, jo pārtikas krāsvielas nevienam nekaitēs.

Dabas grāmatas vai žurnāla princips ir pavisam vienkāršs – tā ir parasta burtnīca, kas veltīta dabas tēmai. Un pats jaukākais – nav kādu konkrētu noteikumu, kā dabas grāmatu veidot, jo bērns tajā var izpausties pats. Viss, kas bērnam šai nodarbei vecākiem jāsagatavo – burtnīca vai klade, kuru bērns veidos par savu dabas grāmatu. Galvenais dokumentēt visu pašam.

Ko burtnīcā darīt:

Lai dabas iegrāmatošanu izvērstu par foršu piedzīvojumu saviem bērniem, Silva rīkojās šādi: vispirms iepazīstināja bērnus ar šo ideju, pastāstīja, ko dabas žurnālā varētu darīt (skaitīt augstāk minētos ierosinājumus), un pavēroja bērnu reakciju – ja tā būtu bijusi negatīva, tad dabas žurnāls tiktu ieviests vēlāk. Svarīgākais, lai mazie darbotos ar prieku un pašiniciatīvu. Dabas burtnīcu un tās lielumu Silva ļāva izvēlēties pēc katra gaumes, vienīgais noteikums bija – lai burtnīcai/kladei ir cieti vāki, jo tā brīvā dabā ir ērtāk zīmēt; pirms pastaigas viņa vienmēr piedāvāja ņemt līdzi arī dabas žurnālus, un, protams, ļāva bērniem arī no dabas grāmatas atpūsties, lai tie ir kā svētki, nevis pienākums; Silva arī paslavēja un izrādīja interesi par visu, kas žurnālā iegrāmatots, pat ja tas bija, viņasprāt, neizprotams kleksis.

Kā norāda pati Silva, viņai šķiet, ka vairumu zināšanu un domāšanas pamatu jāieliek mazajā cilvēkā jau no bērnības. Tāpēc, skrienot laikam priekšā, Silva saviem bērniem – piecgadniekam un astoņgadniekam – izveidojusi barības ķēdes izzinošo rotaļu, ko iesaka arī citiem vecākiem.

Barības ķēdei nepieciešams:

Sagatavo trauciņus, no kuriem tiks celts tornītis dabas izzināšanas nolūkos. Izlem, kādu barības ķēdi veidosi – sākot ar augu un beidzot ar lielāku zvēru. Tad uzraksti katru barības ķēdes elementa nosaukumu uz trauciņa, kā arī pielīmē tam izdrukātu elementa attēlu. Un viss – ļauj bērnam celt tornītī barības ķēdi, atrodoties blakus un palīdzot ar pārbaudīšanu, vai viss ir pareizi.

Citas radošo darbiņu idejas vari smelties Silvas veidotajā "Facebook" lapā "Idejas bērniem" vai viņas "Instagram" kontā @idejas.bērniem, kur viņa dalās ar dažādām aktivitātēm un eksperimentiem.