Barošana ar krūti un sekss: kas zīdīšanas laikā māmiņas attur no gultas priekiem

"Es ļoti labi atceros to brīdi, kad man likās – barošana ar krūti ir sagandējusi manu intīmo dzīvi uz visiem laikiem," portālam "Parents" atklāj kāda jaunā māmiņa. "Bija vēls vakars, un mūsu četrus mēnešus vecais dēls bija gatavs savai pēdējai zīdīšanai. Pēkšņi istabā, kur es ar krūti baroju mazo, ienāca vīrs. "Ak, vai," viņš teica, skatoties uz manām krūtīm, "ceru, ka es esmu nākamais rindā." Es nedaudz ieķiķināju un atbildēju: "Ceri vien." Tas viņa sejai lika atplaukt vēl lielākā smaidā. Viņš piedāvāja mazo nolikt gulēt, lai mēs varam doties uz guļamistabu. Tajā brīdī es izplūdu asarās. Vīrs bija ļoti apmulsis un jautāja, kas man kaiš. Tas, kas lika man tajā brīdī izplūst asarās, bija fakts, ka "doties uz guļamistabu" nenozīmēja likties gulēt, bet gan nodarboties ar seksu, bet to es negribēju. Es pat nevēlējos, lai viņš man pieskaras. Un vēl jo vairāk man radās riebums pret to, ka mēs liekam mazuli gulēt tikai tāpēc, lai mans vīrs varētu iebāzt sev mutē manus krūtsgalus. Tajā brīdī es domāju – mana intīmā dzīve ir galā. Tas man lika vēl vairāk izplūst asarās."

Pēc bērna piedzimšanas krītas sievietes estrogēna līmenis, savukārt prolaktīna un oksitocīna līmenis ceļas. Šī hormonālā maiņa var ietekmēt tavu vēlmi pēc intimitātes dažādos veidos. Piemēram, tavas intīmās un emocionālās vajadzības var būt apmierinātas vien ar bērna zīdīšanu, tāpēc tev zūd vēlme pēc tā vērsties pie sava partnera. "Tā ir ļoti bieža parādība," portālā "The Bump" skaidro ginekoloģe Hetere Bartosa. "Daudzām sievietēm pazūd vēlme pēc seksa ne tikai pēc bērna piedzimšanas, bet arī zīdīšanas laikā. Un hormonu svārstības ir viens no iemesliem, kāpēc jaunās māmiņas bieži vien izvairās no intīmās tuvības."