Divu bērnu mamma Lorena portālam "Today's Parent" izklāsta situāciju par savu pusotru gadu veco dēlēnu Koenu: "Šajā vecumposmā Koens ir priecīgs atkal un atkal darīt to pašu lietu – lai ar ko spēlētos – neatkarīgi no tā, vai sēžu viņam blakus vai nē." Tās varot būt riņķu piramīdas vai klucīši, kā arī "palīdzēšana" mammai virtuvē. "Ja es gatavoju ēst, es ļauju viņam ieiet pieliekamajā skapī un spēlēties ar plastmasas trauciņiem, kas salikti zemākajā atvilktnē – Koens tos izņem ārā un saliek atpakaļ," stāsta mamma.
Kopīga rotaļāšanās ar mazuli, protams, ir svarīga, jo stiprina mammas vai tēta saikni ar bērnu. Taču saprast, kad bērnam nepieciešama patstāvīga rotaļāšanās, ir tikpat nozīmīga. "Rotaļāšanās ir vitāla bērna attīstībai. Tā stimulē bērnu dažādos līmeņos – fiziski, kognitīvi, sociāli, emocionāli un garīgi," atbild Stefānija Gilingama, agrīnās bērnu izglītības pasniedzēja no Šeridanas koledžas Ontario štatā, ASV. "Tas, ko mazuļi iegūst, kad spēlējas patstāvīgi, ir zinātkāre, autonomija, iniciatīvas apguve un problēmu risināšana."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
