Pieredzes stāsts: romantisks un negaidīts bildinājums mežā  (5)

"Sveiki. Mani sauc Lāsma, un vēlos jums pastāstīt par skaisto dienu, ko sarūpēja nu jau mans vīrs Kristaps. Esam kopā piecus gadus un piecus mēnešus. Bildinājums notika 9. septembrī, 2017. gadā. Tas bija laiks, kad klusībā jau cerēju, ka varētu notikt šis skaistais brīdis. Tikai nekad nebiju iedomājusies, ka tas patiešām būs tik skaisti," savu stāstu iesāk Lāsma.

Viņa lasītājus aicina ieslēgt dziesmu "Let it go", ko izpilda mūziķis Džeimss Bejs (James Bay), jo tieši šī dziesma skanēja fonā bildinājuma laikā. "Neskatoties uz to, ka šī dziesma ir par šķiršanos, mums tā ir ļoti īpaša. Kāzu dienā Kristaps mani sagaidīja pie altāra, spēlējot uz ģitāras šo dziesmu, un arī pirmā deja bija pie šīs dziesmas," atklāj stāsta varone.

Lūk, viņas bildinājuma stāsts: "Kristapa māsa Rūta kādu dienu man uzrakstīja un vaicāja, vai es viņai varu izpalīdzēt ar skolas darbiem. Viņai it kā vajadzēja kādu fotografēt un pēc tam apstrādāt bildes fotošopā. Izklausījās interesanti, un nedomājot piekritu. Tuvojoties fotosesijas dienai, viņa man palīdzēja piemeklēt apģērbu, kas vislabāk derēs fotosesijai.

Bija pienākusi sestdiena, fotosesijas diena. Sazinājāmies ar Rūtu, man bija jābrauc uz laukiem. Tad nu devos, neko nenojauzdama, jo mani mīļie bija padomājuši par katru sīkumu. Kristaps tajā dienā bija ļoti aizņemts strādājot. Aizbraucot uz laukiem, Rūta mani sagaidīja ar kameru, un devāmies uz mežu. Rūta stāstīja, ka esot nedaudz izdekorējusi vietu, kur notiks fotosesija. Nonākot tur, aizrāvās elpa, jo bija tik skaisti – visur svecītes, sūnas un tā burvīgā meža smarža...

Rūta teica, lai eju apsēsties uz soliņa un tad sāksim fotografēšanos. Ejot apsēsties, pamanīju, ka uz koka bija iegravēti burti "K+L", nodomāju, ka Kristaps atkal pajokojies, jo joki viņam patīk. Pat ieraugot gravējumu, vēl neko nenojautu.

Ieņēmu vietu uz soliņa. Tad izdzirdēju, ka sāk skanēt mūzika un kāds no mugurpuses man tuvojas… Tad pēkšņi sāku saprast, kas notiek, ka tas viss ir man no mana mīļā Kristapa. Ieraudzīju viņu uzvalkā ar rozi rokās, un man asaras sāka birt kā pupas. Viss apkārt notiekošais uz mirkli apstājās, bijām mēs divi vien. Kristaps šo brīdi bija padarījis tik īpašu, nekad pat sapņos neko tādu nebiju iedomājusies. Kristaps ar skaistiem vārdiem man pasniedza mazu burciņu, kas bija ar sūnām, brūklenājiem un čiekuriņu, zem tā bija paslēpies gredzens. Laimes asarām birstot teicu: "JĀ!". Vēl nekad nebiju tik pārliecināta par savu izvēli, kā tajā brīdī, jo vēlējos visu savu dzīvi kopā pavadīt ar šo cilvēku. Tas viss bija tik skaisti, mīļi un patiesi, pat sapņos neko tādu nebiju iedomājusies.

Kristaps šo dienu bija plānojis un gatavojies jau ilgu laiku. Viss, ko bildēs var redzēt, bija viņa ideja un darbs. Skaisti, ka no šī īpašā notikuma mums ir bildes. Jau sākot ar brīdi, kad apsēdos. Tāpat iemūžinātas arī emocijas, kad ieraudzīju Kristapu."

Lāsmas iesūtītais stāsts ir arī "Delfi Aculiecinieks" bildinājumu stāstu konkursa uzvarētājs. Par balvas saņemšanu ar Lāsmu sazināsimies personīgi.