Portālā tiek aprakstīta šķietami normāla situācija darbā – kāds darbinieks reiz bija devies pie savas priekšniecības, lai runātu par algas pielikumu, bet uz savu jautājumu, vai to būtu iespējams realizēt, saņēma vien klusumu. Šāda situācija esot atkārtojusies no reizes uz reizi, un beigās kolēģu vidē jau bija ieskaņojies joks, ka pēc sarunas tu drīzāk esi gatavs turpināt strādāt par mazāku naudu, nevis vēl prasīt lielāku, jo klusums šķietot teju nāvējošs.
Ir cilvēki, kuriem ļoti grūti pārvarētu nokaitēto gaisotni, kuru ienes šķietami neveikli klusuma brīži. Šajā pētījumā tiek vēstīts, ka saruna sāk kļūt neizturama, kad klusums ilgs aptuveni četras sekundes. Pāris klusuma sekundēs cilvēka galvā sāk raisīties desmitiem jautājumu, piemēram, "Vai es izdarīju kaut ko nepareizi?", "Ko viņš tagad domā par mani?", "Vai mani tagad atlaidīs no darba?" un tamlīdzīgi.