Nav noslēpums, ka sarunu laikā nevajag teikt visu, kas ir uz mēles. Tas, protams, nenozīmē, ka jākļūst par meli vai liekuli, taču svarīgi ir nesteigties un mēģināt prātā modelēt to, kā tavu sacīto varētu uztvert apkārtējie. Nozīme ir tam, kā savu ideju pasniedz, jo pretējā gadījumā vari otru gan sāpināt, gan sadusmot – tas atkarīgs no tēmas.
- Vai zināji, ka arī klusuma pauzes, kas daudziem liek justies neērti, sarunu laikā vari izmantot savā labā? Kā tas veicams, uzzini šeit.
Taču turpinājumā aicinām iepazīties ar vairākām frāzēm, kuru lietošana var, nevis ievest sarunas pozitīvā gultnē, bet situāciju manāmi sarežģīt!
'Kas man par to būs?'
Nevienam nepatīk cilvēki, kuri regulāri uz katru lūguma palīdzēt atbild ar jautājumu - "Kāds labums man no tā būs?" Šī frāze neizceļ tavas labākās īpašības, gluži pretēji – tā tevi parāda kā slinku cilvēku, kuram nevar uzticēties un kurš vienmēr meklē labumu sev.
Protams, nedrīkst arī ļaut sev kāpt uz galvas un domāt tikai par citiem, taču nesavtīga palīdzība dzīvē pati laika gaitā atmaksājas. Ir svarīgi novilkt robežas, cik tālu esi gatava iet, lai palīdzētu citiem, tomēr vērts atcerēties, ka arī palīdzības process var būt interesants un sniegt gandarījumu.
Šo taktiku bieži vien sarunās ar vecākiem izmanto bērni. Viņi bieži vien nekustas ārā no gultas vai nepilda pieaugušo teikto, kamēr nav dzirdējuši, ko par to saņems pretī. Piemēram, pētījumi apliecina, ka bērna apbalvošana par labu uzvedību dod viņam signālu par to, ka jāuzvedas slikti. Skaidrojumus, kā arī vairākus iemeslus, kādēļ ar bērnu uzpirkšanu nevajadzētu aizrauties, vari lasīt šajā rakstā.
'Kāpēc tu nevari būt kā viņš?'
Salīdzināšana nekad neko labu nedod – tikai iedzen lielākā purvā, kompleksos un sarežģījumos. Kā zināms, nav divu vienādu cilvēku un attiecību, tāpēc salīdzināšana ar citiem var būt nevajadzīgi sāpīga un traumējoša. Kad dzīvē viss neiet pa diedziņu, tu vari sākt prātot, kāpēc gan konkrēts cilvēks nevarētu būt citādāks, piemēram, mīļotais cilvēks līdzināties draudzenes puisim, tavam tētim vai bijušajam. Taču šādas domas ir toksiskas un beigu galā – absolūti bezjēdzīgas.
"Es gribētu, lai tu spēlētu ģitāru kā Mārtiņš" vai "Kāpēc tu nevari manī klausīties, kā to dara Ance?" – šāda tipa jautājumi ir pilnīgi lieki. Otrs cilvēks tevi var uzklausīt un savā ziņā mainīt savu uzvedību, taču viņi nekad nekļūs par ūdenslāsēm. Sliktākajā versijā cilvēks var domāt, ka tev nepietiek ar to, ko viņš tev var sniegt, tāpēc sākt distancēties un izvairīties.
Pareizo vārdu izvēle pareizajā brīdi var būt atslēga gan uz labām savstarpējām attiecībām, gan arī panākumiem. Ielūkojies šajā rakstā un uzzini, kuras frāzes var manāmi atvieglot ikdienas dzīvi.
'Tu esi pārāk jūtīgs' un 'Tiec taču tam vienreiz pāri'
Ļoti iespējams, no tava skatu punkta kāds cilvēks ir pārāk emocionāls – viņš bieži vien asi reaģē uz apkārtējo izteikumiem vai situācijām, kurās, tavuprāt, no mušas tiek izpūsts zilonis. Šajās reizēs der atcerēties, ka tas tomēr ir tikai tavs personīgais viedoklis un to nevar vispārināt, tāpēc tādas frāzes kā "Tu esi pārāk jūtīgs" ir pilnībā liekas un var arī būt neadekvātas.
Atceries, tu nekad nevari iekāpt otra kurpēs un saprast, kā viņš jūtas. Mēs katrs esam citādāks, tāpēc tu nekad nevari zināt, kā, piemēram, vienu joku uztvers visi apkārtējiem. Ja nevēlies lieki konfliktēt, izvairies arī no tādām frāzēm kā "Nomierinies taču!", "Tu pārspīlē", "Iemācies saprast jokus" un tamlīdzīgi, tomēr, ja arī esi kādu aizvainojusi, nemaz negribot, tikpat vienkārši ir arī atvainoties.
Vairāk par atvainošanos lasi šajā rakstā.
Tāpat no prāta vajadzētu izmest domu, ka ar vārdiem "Beidz taču par to domāt un tiec pāri!" kādam tiks līdzēts. Iespējams, cilvēks pat mēģinās sevi piespiest uz brīdi aizmirst, neskatoties uz to, ka pārdzīvo vai jūtas slikti, taču patiesībā tas situāciju ilgtermiņā padarīs vēl sliktāku. Šādā variantā problēma netiks risināta, tikai nolikta citā plauktā, bet, kad vadzis plīsīs, bēda būs vēl daudzas reizes lielāka.
'Kādu dienu tu pārdomāsi' un 'Neapvainojies, bet…'
Bieži vien cilvēki, jo īpaši gados jauni, no vecākiem dzird, ka viņu lēmumi nav pareizi un ar laiku tiks nožēloti. Tie var būt saistīti gan ar attiecībām, gan arī laulību, mācībām, darba piedāvājumiem, ģimenes paplašināšanos un tamlīdzīgām tēmām. Nevar noliegt, ka pieredze nāk tikai ar laiku, tāpēc gados vecāki cilvēki var dot padomus, taču vecums nav devis tiesības otram norādīt, kas ir pareizi, bet kas – nē. Ja tiešām gribi, lai otrs zina, ka tu būtu gribējusi dzirdēt citādu atbildi, saki: "Ja kādreiz tomēr nolem mainīt savas domas, pastāsti man par to!"
Taču bieži vien ir situācijas, kad uz mēles gala stāv izteikums, kuru rodas sajūta, ka vajadzētu sākt ar vārdiem "Neapvainojies, bet". Ja esi nonākusi šādā situācijā, ieturi pāris sekunžu pauzi un padomā, kāpēc vispār kaut ko vēlies sacīt. Bieži vien šādos brīžos nākas atskārst, ka patiesībā tas, ko vēlies teikt, tiešām var būt aizskaroši, tāpēc nebūt nav simtprocentīgi vajadzīgs vērt vaļā muti. Ja tomēr vēlies kaut ko sacīt, bet zini – kāds varētu justies aizvainots, labāk kādu brīdi klusībā pie sevis padomā, kā to noformulēt tā, lai tevi saprastu, bet līdz ar to netiktu bojātas savstarpējās attiecības.
Vēl citus iemeslus, kāpēc šādi neiesākt teikumu, lūko šeit.
'Tā nebija mana vaina'
Nevēloties atzīt savu vainu, cilvēki bieži vien nevis cenšas neitrāli distancēties no situācijas, bet refleksu vadītu sāk vainot citus. Nevienam nepatīk kļūdīties un būt tam, kurš tiek vainots, tāpēc situācijās, kad visi striķi plīst, labākais variants šķiet kādu citu padarīt par vainīgo.
Ļaudis parasti aizstāvas, izmantojot tādas frāzes kā "Es to nezināju", "Tev vajadzēja man to pateikt", "Paskaties, ko es tevis dēļ izdarīju!", "Kā gan es vispār to varēju zināt?", "Ja tu nebūtu kavējusi, mēs būtu visu izdarījuši laikā" un tamlīdzīgi. Taču šāda nenoteikta mētāšanās ir absolūti lieka, jo dienas beigās jau paliek tikai problemātiska situācija – vienalga, kurš piespieda pogu, nepaspēja vai aizmirsa.
Ja ir radusies problēma, daudz vērtīgāk ir meklēt risinājumus, kā to labot, nevis ilgi un dikti spriedelēt, kurš bija vainīgs. No katras neveiksmes ir ko mācīties, tāpēc, ja, atskatoties uz dienas laikā piedzīvoto, saproti – esi par visām varītēm mēģinājusi kādā situācijā izvairīties no vainīgās statusa, ir vērts sev par to nolasīt nelielu audzināšanas lekciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
