Smēķēšana bērna klātbūtnē pielīdzināma vardarbībai; pulmonoloģe atklāj pasīvās smēķēšanas ietekmi uz mazuli

Pagājušā gadsimta 30., 40. gados smēķēšana, sevišķi sieviešu vidū, tika atzīta par elegantu, taču jau no 20. gadsimta 60. gadiem ir veikti pētījumi, kas pārliecinoši apstiprina smēķēšanas negatīvo ietekmi ne tikai uz pašu smēķētāju, bet arī cilvēkiem viņam apkārt.

Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 10. panta ir minētas vietas, kurās aizliegt smēķēt. To skaitā ir arī bērna un grūtnieces klātbūtne, izglītības un ārstniecības iestādes, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoni un lodžijas gadījumā, ja kāds pret to iebilst.

"Nikotīns ir ārkārtīgi spēcīga atkarību izraisoša viela, kas faktiski ir spēcīgāka par heroīnu," viņa stāsta. Pulmonoloģe uzsver – ja katrs smēķētājs pilnīgi apzinātos šī kaitīgā ieraduma sekas, smēķēt sāktu tikai ārprātīgie.

Katra izsmēķētā cigarete saīsina cilvēka mūžu par vidēji sešām, septiņām minūtēm. Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka tabakas izraisītu nāves gadījumu skaits visā pasaulē ik gadu palielinās. Snipe stāsta, ka pirms 10 gadiem ik gadu mira trīs līdz četri miljoni smēķētāju, taču tagad to skaits ir sasniedzis septiņus miljonus gadā. Savukārt 2030. gadā šis skaitlis varētu sasniegt jau 10 miljonus.

Kā jau iepriekš minēts – smēķēšana nodara kaitējumu ne tikai pašam smēķētājam, bet arī cilvēkiem, kas atrodas viņam blakus. Nereti negatīvi ietekmēta tiek arī bērnu veselība, jo viņi kļūst par pasīvajiem smēķētājiem. Pasīvā smēķēšana ir smēķētāja izelpoto vai degošu tabakas izstrādājumu dūmu ieelpošana.

Neskatoties uz to, ka Latvijā smēķēšana bērna klātbūtne ir aizliegta ar likumu, pulmonoloģe atklāj, ka pasaulē katru gadu pasīvās smēķēšanas dēļ mirst vairāk nekā 800 000 nesmēķētāju, kuru starpā ir arī bērni.

Taču bērni cieš ne tikai no pasīvās, bet ir arī no terciārās smēķēšanas. Terciārie dūmi ir vielas, ko izdala mēbeles, paklāji un citi priekšmeti, kas atrodas telpā, kurā kāds iepriekš ir smēķējis. "Ja runa ir par bērniem, tad viņus ļoti apdraud tieši terciārā smēķēšana," skaidro pulmonoloģe. "Tāpēc, ja mājās ir bērni, tad nekādā gadījumā nevajadzētu smēķēt dzīvojamajās telpās vai mašīnā." Ja kāds smēķē mājās, tad ar tabakas dūmiem piesūcas viss – ne tikai mēbeles un apģērbs, bet pat putekļi. Lielākā daļa mazuļu labprāt spēlējas uz zemes. Ja mājās kāds smēķē, tad uz grīdas esošie putekļi ir piesūkušies ar dūmiem, kā rezultātā bērns uzņem lielu skaitu toksisko vielu.

Tabakas dūmi satur vairāk nekā 7000 ķīmisko vielu, no kurām vismaz 70 ir kancerogēnas. Smēķējot cilvēks ieelpo aptuveni 20 procentus cigarešu dūmu, savukārt aptuveni 80 no tiem izkūp gaisā. Taču bērnam kaitīgi ir ne tika smēķētāja izelpotie dūmi, bet arī tie, kas izdalās no degošas cigaretes gala. Snipe atklāj, ka ir pētījumi, kuros ir pierādīts, ka tieši šie dūmi, kas izdalās no degošas cigaretes gala, ir pasīvajam smēķētājam bīstamāki, jo izdala vairāk toksisku vielu nekā tie, kurus smēķētājs ieelpo vai izelpo.

Pulmonoloģe uzskaita nelielu daļu ķīmisko savienojumu, kas atrodami cigarešu dūmos:

Snipe atgādina, ka toksiskās vielas vēl ilgu laiku ir arī smēķētāja izelpā. "Ja cilvēks uzsmēķē un uzreiz pēc tam nāk pie bērna, tad tā ir pasīvā smēķēšana," viņa skaidro.

Tabakas dūmi uz bērnu atstāj daudz lielāku ietekmi nekā uz pieaugušajiem. Snipe skaidro, ka tam ir divi iemesli. Pirmkārt, bērna ķermeņa masa ir mazāka nekā pieaugušajam. Tāpat viņi arī elpo daudz biežāk, tāpēc viņi ieelpo lielāku daļu toksisko vielu. Otrkārt, bērna organisms un plaušas vēl nav pietiekoši attīstījušās, līdz ar to toksisko vielu ietekme uz viņu ir daudz izteiktāka nekā uz pieaugušu cilvēku.

Pētījumos ir atklāts, ka bērni, kuri ir pakļauti pasīvajai smēķēšanai, daudz biežāk cieš no elpošanas orgānu slimībām, piemēram, hroniska klepus, pneimonijām, dažādām vīrusu saslimšanām, ar nepieciešamību hospitalizēties, bronhītiem ar sēkšanu, kā arī astmu. Bērni, kuri ir pakļauti pasīvajai smēķēšanai biežāk cieš arī no citām infekciju slimībām, piemēram, vidusauss iekaisuma. Tāpat zīdaiņa vecumā šie bērni septiņas reizes biežāk piedzīvo pēkšņās nāves sindromu. Amerikā veiktos pētījumos ir atklāts, ka ģimenēs, kurās atvases ir pakļautas pasīvai smēķēšanai, bērniem ir arī lēnāka psihomotorā attīstība, kā arī viņiem ir grūtības skolā. "Ir atrasta ļoti cieša saikne starp to, ka smēķējošu vecāku bērniem matemātiskās spējas ir zemākas," papildina Snipe.

Viņa uzsver arī smēķējošas grūtnieces negatīvo iespaidu uz gaidāmo mazuli. Spontānais aborts un sirdskaites mazulim ir tikai neliela daļa no tā, kā tabakas dūmi ietekmē gaidāmā mazuļa veselību. Vairāk par to lasi šajā rakstā.

Pulmonoloģe atklāj, ka pēdējo 20 gadu laikā aizvien mazāk vecāki pakļauj savu atvasi pasīvajai smēķēšanai. "Tad, kad es sāku strādāt par ārstu, kas bija nu jau 20 gadus atpakaļ, tad man dienā bija vismaz divi, trīs pacienti, kuru vecāki neuzskatīja par problēmu smēķēt mājās. Taču šobrīd, ja man reizi divos, trijos mēnešos ir kāds, kurš atzīst, ka smēķē telpās, tas jau ir daudz," viņa atklāj.

Pulmonoloģe min vairākus ieteikumus, kas palīdzēs pasargāt savu atvasi no tabakas dūmu negatīvās ietekmes uz tavu atvasi:

Snipe uzsver, ka vecāki ir bērnu paraugs. Ja māte savas meitas pirmajos piecos dzīves gados smēķē, tad ievērojami pieaug risks, ka pieaugot līdzīgi rīkosies arī meita.

"Mēs kopā varam nodrošināt bērniem drošu un no cigarešu dūmiem brīvu vidi. Valsts mums šo iespēju ir devusi, mums tikai pašiem tā aktīvāk ir jāizmanto," iedrošina pulmonoloģe. "Tāpat ar bērniem jau no mazām dienām ir jārunā par to, ka smēķēšana ir briesmīga un dārga atkarība, kas lēni un sāpīgi nogalina. Atmest ir ārkārtīgi grūti – vienkāršāk ir nesākt."