Bērns sāk zīmēt un vilkt dažādas līnijas uz papīra, tikko ir iemācījies turēt rokā zīmuli. Taču, ja sākumā atvases zīmējumi atgādina nesaprotamus ķeburus, tad pēcāk, apgūstot zīmēšanas mākslu un attīstot citas iemaņas, viņa darbi kļūst vairāk saprotami.
Sasniedzot piecu sešu gadu vecumu, bērns zīmējumos sāk attēlot redzēto un piedzīvoto. Taču zīmēšana ir arī viens no veidiem, kā mazais var izpaust savas sajūtas un pārdzīvojumus. To zinot, vecāki nereti uzdodas par psiholoģijas speciālistiem un ķeras klāt bērna zīmējumu analīzei. Taču Lapsiņa uzsver, ka vecākiem nevajadzētu pašrocīgi nodarboties ar atvases zīmējumu dziļu analīzi un labāk būtu atstāt to profesionāļu ziņā: "Psiholoģijā nekad netiek izdarīts secinājums pēc viena zīmējuma. Tā vietā tiek pievērsta uzmanība visai situācijai kopskatā." Viņai piekrīt arī Dimsone, piebilstot, ka zīmējumu nekad nevar uzskatīt par apstiprinājumu kādam pieņēmumam. Neskatoties uz to, ir lietas, kurām bērna zīmējumos vecākiem tomēr būtu jāpievērš uzmanība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
