Madaras privātais arhīvs
Brīdī, kad sieviete uzzina, ka gaidāms mazulis, viņas prātā šaudās visdažādākās domas. No saviļņojuma līdz pat satraukumam par to, kā nu būs. Latviete Madara Rube jau vairākus gadus dzīvo Meksikā, no kurienes ir viņas vīrs. Jaunā mamma bija pietiekami drosmīga, lai arī portāla "Cālis" lasītājiem atklātu savu stāstu par to, kā, esot 10 000 kilometru prom no Latvijas mājām, otrā pasaules malā, Meksikā, pasaulē nāca meitiņa Greta.

Madaras stāsts apliecina, ka var censties izplānot visu līdz pat tādiem sīkumiem, kāda mūzika skanēs dzemdību zālē, lai viss iecerētais pajuktu un dzemdības notiktu pēc cita scenārija. Bet tam ir jābūt gatavam neatkarīgi no tā, vai dzemdēt plāno kādā Rīgas slimnīcā vai otrā pasaules malā. Nekas tā nesagatavos kā pieredze un uzticēšanās ārstiem un dzemdību speciālistiem. Turpinājumā Madaras dzemdību stāsts.

Kad Madara uzzināja, ka ir stāvoklī, viņa zināja, ka dosies uz pirmsdzemdību kursiem. "Pirmkārt jau tādēļ, lai vispār uzzinātu un sagatavotos tam, kas īsti notiks un kā notiks, lai gan daudz jau ir dzirdēts, redzēts filmās, saklausīts no draugiem. Otrkārt, tādēļ, ka dzemdības plānotas ne manā valstī Latvijā, bet gan Meksikā, kur valda pilnīgi cita kultūra, tradīcijas. Tāpēc par dzemdību norisi gribēju dzirdēt tieši šeit, vietējā valodā – spāņu," stāsta Madara. Tas viņai palīdzējis justies ērtāk, jo, skaidra lieta, dzemdības latviski viņai neviens Meksikā nepieņems.

Trešajā trimestrī Madara kopā ar vīru sāka apmeklēt pirmsdzemdību kursus, un tad arī atklājušās dažādas nianses par to, kā atšķiras dzemdības Meksikā no tā, kas un kā, ja ticēt dzirdētajam, pieņemts Latvijā. Piemēram, Latvijā mammas trīs līdz piecas dienas pavada slimnīcā. Meksikā mammas slimnīcā pavada aptuveni 24 stundas un ar mazuli dodas mājās, ja viss ir kārtībā. Protams, ja ir kādi sarežģījumi vai netipiska situācija, slimnīcā var paturēt ilgāk. "Visādas lietas par nabassaites pārgriešanu – kursos sacīja, ka parasti jānogaida trīs līdz piecas minūtes no brīža, kad mazulis ir piedzimis un tad to pārgriež, lai ļautu apstāties asins plūsmai nabassaitē. Meksikā tā gluži nav – viss notiek ļoti, ļoti ātri – kā bērns ienāk šajā pasaulē, tā pāris sekunžu laikā pārgriež nabassaiti – un viss: "Čop, čop, gatavs!" Tā pārsvarā šeit notiek publiskajās slimnīcās, jo ir liels cilvēku apjoms, personāls cenšas visu šo procesu veikt maksimāli ātri. Meksikā, ja grib kaut cik ērtākas, saudzīgākas dzemdības, topošās mammas izvēlas privātās slimnīcas, kur var pielāgoties un dot laiku lietām, kas mums Latvijā liktos pilnīgi pašsaprotami," par uzzināto stāsta Madara un skaidro, ka tāpēc laikus sapratusi – pie visa rūpīgi jāpiedomā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT