Pirms nepilna mēneša tapa zināms, ka ar šī gada 1. jūliju ikvienam jaundzimušajam līdzšinējo divu slimību vietā skrīningā pārbaudīs sešas, mazuļa dzīves 48. līdz 72. stundā no papēža paņemot asins paraugu. Vecākiem gan joprojām var būt jautājumi par to, kā šis process notiek, tāpēc portālā "Cālis" Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatre Madara Kreile skaidro, kā tiek konstatētas novirzes skrīningā, kā arī to, kāda ir tālākā rīcība.
Atgādinām, ka līdzās iepriekš skrīningā pārbaudītajām divām slimībām – fenilketonūrijai un iedzimtai hipotireozei – šobrīd pārbaudi veic arī vēl četrām: cistiskai fibrozei, iedzimtai virsnieru garozas hiperplāzijai (21. hidroksilāzes deficīts), galaktozēmijai un biotinidāzes deficītam. Kopumā skrīningā šobrīd pārbauda jau sešas slimības.
"Ja bērnam skrīningā konstatēts izmainīts rezultāts, tas vēl nenozīmē, ka viņam ir slimība. Pastāv daudz dažādu faktoru, kas ietekmē skrīninga rezultātus, piemēram, medikamenti, kurus ir saņēmusi māte dzemdību laikā vai pēc dzemdībām, mazuļa veselība, medikamenti, kurus saņem bērns, vides apstākļi, tas, kā paraugu izžāvē, un vēl daudz citu faktoru," norāda dr. Kreile.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
