10 mīti par bērna valodas attīstību  (1)

Piedāvājam iepazīties ar 10 mītiem par šo tematu, un portāla "Parents" uzrunātie speciālisti skaidros, kādi apgalvojumi ir patiesi, bet kuri ne īsti atbilst realitātei.

Patiesība! Mūsdienās jau ir pierādīts fakts: bērns ir spējīgs atpazīt mammas balsi vēl ilgi pirms nākšanas pasaulē. Zinātniekiem pat ir izdevies pierādīt, ka mazuļi līdz dzimšanai visai labprāt klausās pasakas. Vienā no pētījumiem zīdaiņi atpazinuši pasaku, kuru mammas viņiem lasījušas priekšā vēl tad, kad viņi atradušies dzemdē. Kad mazuļi dzirdējuši pazīstamu pasaku, viņu sirds ritms palēlinājies. Varētu sacīt, ka zīdaiņiem patīk tas, kas viniem ir pazīstams – tas viņus nomierina. Tomēr nav vērts pārlieku aktīvi izmantot grūtniecības periodu, lai censtos panākt ātrāku mazuļa attīstību. Daži vecāki pārāk aizraujas, vēl grūtniecības laikā lasot sarežģītas zinātniski populāras grāmatas, ieslēdzot klasisko mūziku un turot austiņas pie mammas punča. Pagaidām neviens pētījums nav pierādījis, ka bērni, kuru vecāki viņiem vēl līdz dzimšanai dziedājuši ārijas no operām vai lasījuši enciklopēdijas, būtiski atšķīrušies attīstībā no citiem. Savukārt, liekot mūzikas austiņas pie mammas vēdera, mazulis tiek pakļauts dabiska miega cikla traucējumiem.

Patiesība! Mazulis ir gatavs kontaktam jau uzreiz pēc nākšanas pasaulē. Bērniem ir iedzimta spēja reaģēt uz cilvēku mīmiku – katrs, kuram ir iespēja pavērot jaundzimušo, var par to pārliecināties. Mazuļi tikai dažas stundas vai dienas pēc dzimšanas jau kopē pieaugušo uzvedību. Pieej pie bērna, noliecoties pār viņu, un izbāz mēli, pašūpo galvu vai piemiedz ar aci – un tu redzēsi, ko viņš darīs... Pat tad, kad pārtrauksi šo imitāciju, mazulis centīsies tevi atdarināt, atkārtojot tās kustības, kuras tu tikko viņam ierādīji. Protams, tas var nenotikt absolūti visos gadījumos, tomēr iespējamība ir ļoti liela. Redzēsi, ka tavs jaundzimušais var daudz vairāk, nekā tikai ēst un gulēt. Viņš komunicē un mācās no tevis jau no savas pirmās dzīves dienas. Pētījumi parāda, ka zīdaiņi kopš dzimšanas ir spējīgi atšķirt vecāku emocijas un pat atdarina viņu sejas izteiksmi. Vienā no eksperimentiem, kas ilga tikai 36 stundas, bēbīšiem tika rādītas dažādas sejas. Paskatoties videoierakstu, eksperti pēc jaundzimušo pieres, acu un mutes kustībām varēja pateikt, kura cilvēka sejas izteiksmi mazuļi atdarina. Un kas interesanti – mazuļi acīmredzami deva priekšroku pozitīvām emocijām.

Pareizi un arī nepareizi! Vecāki bieži pieļauj kļūdu, salīdzinot 37. grūtniecības nedēļās dzimuša bērna attīstību ar vienaudžiem, kuri piedzimuši laikā. Līdz divu gadu vecumam priekšlaikus dzimušajiem bērniem ir noteikums: ir jāskaita ārā laiks, cik priekšlaikus bērns ir nācis pasaulē. Proti, divus gadus veca bērna attīstība atbildīs gada un 10 mēnešu vecumam. Pastāv daudz atšķirīgu metodiku, bet galvenais princips: tavam bērnam ir nepieciešama vēl vairāk uzmanība, laiks, rūpes un komunikācija, nekā mazulim, kurš attīstījies pilnu gestācijas periodu. Ja tev šķiet, ka mazulis atpaliek attīstībā, necenties problēmu risināt patstāvīgi, noteikti konsultējies ar speciālistiem – neirologu, logopēdu, arī bērnu psihologa konsultācija nebūs lieka. Turklāt nebūt ne retums ir gadījumi, kad bērni, kuri piedzimuši pāris nedēļas pirms laika, attīstībā neatpaliek no citiem mazuļiem.

Nepareizi! Bērna valodas attīstība noris atšķirīgi, tas ir ļoti individuāls process. Dažiem bērniem visai ilgi veidojas valoda, toties ap divu gadu vecumu viņi spēj izteikt jau visas dzimtās valodas skaņas. Citi mazuļi agri sāk izteikt garas frāzes, taču neizrunā daudzas skaņas. Vēl citi bērni daudz un ar prieku runā, taču izmantojot tikai dažus vārdus, un bieži tikai mamma var saprast, ko viņi saka. Daudz kas ir atkarīgs no bērna veselības, viņa dzimuma, temperamenta, kā arī no tā, kā vecāki komunicē ar bērnu, cik daudz ar viņiem nodarbojas, rotaļājās. Piemēram, bērni ar labi attīstītu motoriku agrāk sāk runāt un ātrāk arī apgūst valodas prasmes. Mazuļi, ar kuriem vecāki pēc gada, pusotra gada vecuma turpina sarunāties "īpašā", mazulīšu valodā, kas pieaugušajiem dažreiz šķiet tik amizants, var būt grūtības ar valodas pamatu apguvi. Kopumā tiek uzskatīts, ka bērns, kuram nav dzirdes un valodas uztveres problēmu, ar kuru pieaugšie pietiekami daudz komunicē, sāk runāt aptuveni 14-18 mēnešu vecumā. Nevajadzētu pastāvīgi bērnu eksaminēt un salīdzināt ar citiem, īpaši ar brāļiem un māsām. Bet, ja divu gadu vecumā tavs bērns nerunā, noteikti jākonsultējas ar speciālistu.

Patiesība! Ja, sarunājoties ar bērnu, tu uķinies, tādā veidā netieši vienkāršojot vārdus un vārdu salikumus vai pārāk daudz lieto pamazināmās formas, tas traucē bērna pilnvērtīgai valodas attīstībai. Gada vecumā tavs mazulis jau ir pilnībā gatavs apgūt "pieaugušo" valodu. Nav nekā briesmīga, ja bērns kaķi sauc par "ņauvu", ar laiku viņš pieradīs to nosaukt pareizi, ja vien mājās dzirdēs gramatiski pareizu valodu. Tāpēc obligāti pievērs uzmanību tam, ko un kā tu runā.

Nepareizi! Ja bērns vārdus atkārto kā papagailis, tā var būt gan vecuma norma, gan arī signāls par problēmām nākotnē. Vārdu vai frāžu atkārtošana ir eholālija – tā bieži rodas vecumā līdz trīs gadiem, kad bērns mācās runāt un imitē svešu runu. Ja tas tiek novērots daudz lielākā vecumā, noteikti nepieciešama konsultācija pie speciālista.

Nepareizi! Stostīšanās ir runas ritma un tempa traucējums, kad tiek pagarināta kāda skaņa vai zilbe vai arī starp vārdiem ieturētas ilgākas pauzes, un sarunas biedram nereti teikto ir grūti saprast. Gaiss skaņas izrunas laikā apstājas plaušās un rīklē vai arī veidojas bloks mutē, lūpās vai mēlē. Bērnam šajā stostīšanās laikā rodas fiziska spriedze, parādās grimases, tiek traucēta elpošana. Plašu rakstu par stostīšanos atradīsi šeit, bet "Parents" aptaujātie speciālisti norāda – dažreiz stostīšanās noris tādēļ, ka pietiekami labi nav attīstījušies runas orgāni, arī spēcīgi psihoemocionāli pārdzīvojumi var būt iemesls, kāpēc bērns sāk stostīties. Tas notiek aptuveni 15 procentos gadījumu.

Jāatzīmē, ka stostīšanās rada grūtības komunicēt ar citiem, bet atšķirībā no disleksijas nerada problēmas mācību procesā, nerada nekādas grūtības rakstīt un lasīt. Daudzi bērni, kuri stostās, lieliski mācās skolā. Ārstējot stostīšanos, bērns mājās runāt mierīgi un lēnām, vienlaikus pareizi elpojot. Arī vecākiem būtu ieteicams sarunas laikā ar bērnu pāriet uz mierīgu runas tempu, nesteidzināt viņu, nepabeigt viņa iesāktās frāzes, mācīties saprast bērnu. Tam būtu jāatvēl pietiekami daudz laika, lai apgūtu elpošanas vingrinājumus, lai mierīgi parunātos ar bērnu, lai pats sevi spētu savaldīt, turklāt procesā ir nepieciešama regulāra logopēda kontrole.

Pareizi! Tas paplašina vārdu krājumu, attīsta atmiņu un iztēli, bērnā rosina spēju izteikt savas domas un emocijas, māca radošu attieksmi pret vārdiem – veidot frāzes, izdomāt asociācijas. Valodas attīstībā ļoti ieteicama ir primitīvu darbību atkārtošana daudzas reizes – tā būs gan spēle, gan treniņš. Pantiņi, dziesmiņas, "mēles mežģi" ir neaizstājami atmiņas, uzmanības, iztēles attīstībai. Turklāt jebkurš dzejolītis vai dziesmiņa, kas patīk bērnam, palīdz valodas apguvi padarīt par patīkamu un jautru nodarbi. Bet skaitāmpanti turklāt ir unikāls žanrs: tas vienlaikus ir īss, smieklīgs stāstiņš, spēle, mīkla un vienkārši patīkama skaņu virkne, kuru gribas atkārtot vēl un vēl. Dažādus skaitāmpantus atradīsi šajā "Cālis" arhīva rakstā.

Nepareizi! Disleksija saskaņā ar Starptautiskās Disleksijas asociācijas definējumu ir neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums. To raksturo grūtības precīzi un/vai tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes. Bērni lasa lēnām, pa burtiem vai vārdiem, cenšas uzminēt vārdus, nevis tos izlasīt. Disleksiju var atklāt jau līdz skolas vecumam, kad bērns tikai mācās lasīt un rakstīt, un viņam rodas specifiskas grūtības, piemēram, viņš nevar atcerēties, kā pareizi rakstīt savu vārdu zem zīmējuma vai atkārto vienas un tās pašas kļūdas vienkārša teksta lasīšanā.

Pareizi! Socializācija bez valodas ir sarežģīta, bieži pat neiespējama. Bērni pietiekami asi reaģē uz kādām nepilnībām vienaudžu vidū, un tas var kļūt par iemeslu izolācijai vai pat bērna apsmiešanai jau bērnudārza vecākajās grupās. Bērns, atrodoties sociālā vai emocionālā izolācijā, noslēdzas sevī, un tas bieži noved pie uzvedības problēmām. Savukārt konsultācijas pie logopēda jau agrīnā vecumā palīdzēs izvairīties no problēmām nākotnē, tostarp bērnam komunicējot ar vienaudžiem. Jo agrāk problēma tiks nosaukta skaļi, jo mazāk seku valodas attīstībā nāksies piedzīvot.