krājkase, māte un meita, bērns un nauda
Foto: Shutterstock
Bērnībā ieliktie pamati var palīdzēt bērniem pieaugušā vecumā iegūt lielāku finansiālu harmoniju un savu un ģimenes dzīvi mazāk pakļaut stresam. Šī iemesla dēļ bērnus jau no mazotnes var un vajag iesaistīt sarunās par naudu un budžeta plānošanu – jo ātrāk bērni sapratīs, ka nauda neaug kokos, jo labāk. Ar sarunām un praktiskiem piemēriem jāpalīdz bērniem saprast, kur nauda rodas un kur tā tiek tērēta. To visu var pienācīgi izskaidrot, taču mamma un tētis nereti nezina, kā iesākt runāt un kas ir svarīgākais, kas bērnam jāsaprot.

Kā bērniem mācīt veselīgu attieksmi pret naudu jau no bērnības, atklāj divi eksperti - uzņēmējs Elviss Straupnieks, kurš jau 12 gadu vecumā izlēma nodarboties ar uzņēmējdarbību, pabeidza vidusskolu divos, nevis trijos gados, ir nominēts kā viens no Ziemeļeiropas top 25 uzņēmējiem, kas jaunāki par 25 gadiem, un finanšu institūta vadītājs vienā no lielākajām bankām Latvijā – Reinis Jansons. Viņš ar kolēģiem izveidojis interaktīvu ārpusskolas izglītības vietu jauniešiem "Finanšu laboratorija", ar mērķi uzlabot jauniešu finanšu pratību. Reinis uzskata, ka spēja efektīvi pārvaldīt savas finanses ir būtisks priekšnoteikums sabiedrības attīstībai un labklājībai.

Parasti bērniem nepieciešamība tērēt naudu parādās aptuveni 1. klasē, jo tad sākas pirmie pastāvīgie tēriņi – pusdienu izdevumi, ekskursijas, sabiedriskā transporta biļetes un citi. Aptuveni 4. – 5. klasē bērnus jau var iesaistīt ģimenes budžeta plānošanā. Savukārt jaunieši visbiežāk ar finanšu jautājumiem lielajā dzīvē saskaras brīdī pirms studijām, jo jābūt gataviem tam, ka vecākiem ne vienmēr būs līdzekļi, ar ko nosegt studiju maksu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!