Nauda neaug kokos: kā bērnam iemācīt veselīgu attieksmi pret naudu

Kā bērniem mācīt veselīgu attieksmi pret naudu jau no bērnības, atklāj divi eksperti - uzņēmējs Elviss Straupnieks, kurš jau 12 gadu vecumā izlēma nodarboties ar uzņēmējdarbību, pabeidza vidusskolu divos, nevis trijos gados, ir nominēts kā viens no Ziemeļeiropas top 25 uzņēmējiem, kas jaunāki par 25 gadiem, un finanšu institūta vadītājs vienā no lielākajām bankām Latvijā – Reinis Jansons. Viņš ar kolēģiem izveidojis interaktīvu ārpusskolas izglītības vietu jauniešiem "Finanšu laboratorija", ar mērķi uzlabot jauniešu finanšu pratību. Reinis uzskata, ka spēja efektīvi pārvaldīt savas finanses ir būtisks priekšnoteikums sabiedrības attīstībai un labklājībai.

Parasti bērniem nepieciešamība tērēt naudu parādās aptuveni 1. klasē, jo tad sākas pirmie pastāvīgie tēriņi – pusdienu izdevumi, ekskursijas, sabiedriskā transporta biļetes un citi. Aptuveni 4. – 5. klasē bērnus jau var iesaistīt ģimenes budžeta plānošanā. Savukārt jaunieši visbiežāk ar finanšu jautājumiem lielajā dzīvē saskaras brīdī pirms studijām, jo jābūt gataviem tam, ka vecākiem ne vienmēr būs līdzekļi, ar ko nosegt studiju maksu.

Eksperti uzsver - nevajadzētu pieņemt faktu, ka finansiālā izglītība bērniem garantēs veiksmi karjerā, biznesā vai dzīvē kopumā. Finanšu izpratne un pārdomātāki lēmumi var ļaut palīdzēt saprast, kā rīkoties ar kredītiem, kad vajag naudu tērēt no saviem līdzekļiem, kad labāk aizņemties, kam ir jēga krāt, kam nav, kas ir jāapdrošina, kas nav. Finanšu izpratne var labāk ļaut saprast sava biznesa potenciālu, tā naudas plūsmu, izprast ekonomiku un nodrošināt lēmumu pieņemšanu.

Veiksmīgs piemērs, kā likt bērnam saprast naudas vērtību, ir jau no mazotnes skaidrot ikdienas sadzīves tēriņus, piemēram, par ūdeni. Bērnam ir jāpaskaidro, kāpēc nedrīkst lieki tecināt ūdeni, jo par to vēlāk būs jāmaksā. Vēlāk var likt bērnam saprast naudas vērtību, ļaujot iesaistīties ģimenes izbrauciena budžeta aprēķināšanā. Gatavojoties braucienam, bērns var vecākiem palīdzēt rēķināt, cik izmaksās degviela, ēdiens un naktsmājas.

Bērnam jāļauj naudu pelnīt, arī esot mājās. Nevis maksājot par paveiktajiem mājas darbiem, bet gan mudinot, piemēram, veidot mājās tirdziņus vai koncertus. Tā bērns jau domā, kā novērtēt savu ieguldīto darbu, iegūst tirgošanās prasmes, kā arī gūst plašāku pieredzi un prasmes darījumos ar naudu un gandarījuma sajūtu, jo tiek novērtēts bērna ieguldītais darbs. Vajadzētu arī mudināt bērnus krāt naudu lietām, par kurām viņi sapņo! Šādā veidā tiek praktizētas naudas krāšanas prasmes. Tikpat būtiski ir bērniem iesaistīties skolēnu mācību uzņēmumos, kuros viņi ne tikai rada produktu, bet arī plāno finanses. Tāpat ir virkne literatūras un spēļu, kas jau no mazotnes ļauj veidot izpratni par naudu.

Tomēr vecākiem jāsaprot, ka, lai cik daudz tiktu ieguldīts bērna izglītošanā par naudu, tas negarantē neapšaubāmu veiksmi nākotnē. Finansiālā izglītība nodrošina pozitīvu un atbildīgu lēmumu pieņemšanu gan ikdienas dzīvē, gan karjerā – tas viss ies roku rokā ar neatlaidību savu mērķu sasniegšanā.

Vecāki, jaunieši, skolotāji un pasniedzēji, un ikviens cits interesents ir aicināts piedalīties diskusijā "Mācies skaitīt naudu no mazotnes", kas 31. augustā no pulksten 11 līdz 12 notiks inovāciju un tehnoloģiju bezmaksas festivālā "inocuss", Lucavsalā, Rīgā. Diskusijā runās arī par biznesa izglītību, nākotnes profesijas izvēli, attieksmi pret naudu, uzņēmējdarbības prasmēm un to veidošanu. Sarunā piedalīsies gan gados jauni uzņēmēji, kuriem jau ir ko teikt par biznesu, gan pieredzējuši mentori. Vairāk informācijas meklē te.