Pieredzes stāsts: kā jaunietim veiksmīgi apvienot sportu ar mācībām

Lūk, Andra stāsts, par to, kā viņš spējis apvienot profesionālu sportu ar mācībām! Kā peldētājs atzīsts – atliek tikai sevi nedaudz piespiest, tad viss ir iespējams.

"Manu ikdienu aizņem sports. Domāju, daudzi profesionāli sportisti zina, kā tas ir – vairāki treniņi no rīta, tad neliela pauze un sākas vakara treniņi. Tas nav viegli, turklāt paņem daudz spēka un enerģijas. Mācoties pamatskolā, sākās problēmas ar sporta un mācību apvienošanu. Tikai retais pedagogs saprata manu situāciju un nāca pretī. Pārsvarā tie bija skolotāji, kuri paši kādreiz nodarbojušies ar sportu, taču lielākā daļa rauca pieri par kavētajām stundām. Jau tolaik, apzinoties, ka neatkarīgi no sporta, nepieciešama arī laba izglītība, sāku meklēt risinājumus un 8. klases vidū pārgāju uz Rīgas Tālmācības vidusskolu. Tas izrādījās ļoti veiksmīgs lēmums – visu dienu pavadījis treniņos un sportojis, vakaros, neviena netraucēts, varēju mācīties.

Nekad neesmu bijis aktīvs ballīšu apmeklētājs, arī kņada, kas parasti valdīja skolā un klasē man vairāk traucēja koncentrēties, nekā patika. Gan sportā, gan mācībās labāk koncentrējos un sasniedzu augstākus rezultātus, kad esmu viens. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj veidot kontaktu un komunicēt ar klases biedriem arī mācoties attālināti. Izveidojām savu "Whatsapp" grupu, kur apspriedām visus ar skolu, uzdevumiem un ieskaitēm saistītos jautājumus. Tehnoloģijas ļāva arī ātri sazināties ar skolotājiem un mani pārsteidza, ka bieži vien elektroniski saņemtās atbildes no pedagogiem bija daudz vērtīgākas un izsmeļošākas par tām, ko skolotājs steigā atbild klasē.

Mācīties attālināti nozīmē pašam plānot savu laiku un jā – arī pašam piespiest sevi veltīt tam laiku, jo neviens nekontrolē. Es pats ik dienas sevi motivēju! Savienoju sportu, treniņus, sacensības un mācības un varu teikt tikai vienu – piespiežot sevi var panākt visu! Man ir nācies saskarties ar stereotipiem par sportistiem un viņu izglītības līmeni vai sekmēm, bet visiem skeptiķiem varu teikt, ka tieši sportisti nereti arī mācās ar daudz labākām sekmēm, neraugoties uz slodzi treniņos, jo sports rada apņēmību un neatlaidību.

Pateicoties pretimnākošiem skolotājiem, manas sekmes pat uzlabojās un nesen veiksmīgi absolvēju vidusskolu. Neplānoju apstāties pie vidusskolas diploma, esmu jau iestājies Latvijas Lauksaimniecības universitātē, studēšu biznesa vadību un komerczinības, bet pēc tam plānoju iegūt maģistra grādu tiesību zinātnēs Rīgas Juridiskajā augstskolā. Savā dzīvē vēlos sasniegt daudz, īstenot dažādus mērķus un zinu, ka Latvijā bez augstākās izglītības to izdarīt būs ļoti grūti, varbūt pat neiespējami.

Sports ir sports – nekad nevar zināt, cik ilga būs karjera. Šobrīd esmu nolēmis peldēt līdz pabeigšu universitāti un tad skatīšos tālāk. Arī sportā, protams, ir noteikti mērķi, kurus ļoti vēlos sasniegt, taču pagaidām trenējos progresam un man ir būtiski piedalīties dažāda līmeņa sacensībās, mēroties spēkiem ar labākajiem un spēt izpildīt normatīvus. Nenoliegšu, ka man ir tālejoši mērķi arī attiecībā uz sava biznesa izveidi, bet visam savs laiks.

Es aicinātu arī citus jauniešus, tostarp sportistus, apzināties izglītības nozīmi un meklēt veidus, kā iegūt izglītību – tā noderēs vienmēr, lai arī ko dzīvē plānojat darīt. Šobrīd iespēju ir ļoti daudz, tajā skaitā arī tālmācība, kas bija mana un arī vairāku draugu un paziņu izvēle."