Pirmais, kas vecākiem jāatceras – pārlieku sevi nešaustīt par šādu bērna uzvedību, vietnei "Bundoo" norāda pediatre-ārste Kristija Riversa. Šāda uzvedības nianse novērota teju 20 procentiem bērnu, izpētījis "Amerikas bērnu psihiatrijas akadēmijas žurnāls" (Journal of the American Academy of Child Psychiatry). Ritmiska galvas sišana pret cietu virsmu ir darbība, kas raksturīga veseliem mazuļiem, un šāda epizode var ilgt no dažām sekundēm līdz pat 15 minūtēm, ekstrēmākajos gadījumos pat pāris stundas.
Galvas sišana pret grīdu vai citu cietu virsmu novērojama bērniem, kas sasnieguši pusotra līdz divu gadu vecumu, un lielākoties no šādas uzvedības bērni "izaug", sasniedzot trīs gadu vecumu. Visbiežāk šādu darbību veic puisēni nevis meitenes, norāda pediatre Riversa. Šāda uzvedība skaidrojama ar to, ka bērns vēl nav apguvis veidus, kā izteikt emocijas vai atbrīvoties no spriedzes, tāpēc tas tiek darīts ar galviņas dauzīšanu. Vecākiem nav jābrīnās, ka šāds "rituāls" piekopts, piemēram, pirms gulētiešanas, kad bērns nevar aizmigt, jo īpaši reizēs, kad mazulis dienas laikā bijis pārstimulēts. Dažos gadījumos galvas sišanu saista ar zobu nākšanu, citos – sāpju mazināšanu.