sieviete vasarraibumi skumja
Foto: Shutterstock
Mums ik dienas nākas saskarties ar grūtībām, izaicinājumiem, lai kaut ko sasniegtu jāspēj izkāpt no savas komforta zonas un cīnīties ar dzīves radītajiem šķēršļiem. Lai notikumi, kas ne vienmēr rada smaidu sejā, būtu vieglāk pārdzīvojami, nepieciešams stiprs raksturs, kas ir pārāks par visām neveiksmēm. Bet ko darīt, ja cilvēks ir ļoti jūtīgs un viegli padodas emocijām?

Īpaši jūtīgiem cilvēkiem ikdienas dzīve var pārvērsties par nepanesamu cīņu, jo ne vienmēr viss notiek kā paredzēts. Portāls "Yourtango" apskata to, kas ir jūtīgs cilvēks un kā ar to cīnīties.

Jūtīgi cilvēki bieži vien ir dziļdomātāji, kas piešķir nozīmi pat vismazākajām niansēm, ko citi var pat nepamanīt. Tas, kas var šķist maznozīmīgs citiem, jūtīgai personai var likt uztraukties un pat krist panikā.

Medijā "Psychology Today" augstu jūtīgumu definē kā akūtu fizisku, garīgu un emocionālu reakciju uz ārējiem (sociāliem, vides) vai iekšējiem (personiskiem) stimuliem. Ļoti jūtīgs cilvēks var būt gan intraverts, gan ekstraverts.

"Jebkuru emociju un ar tām saistīto fizioloģisko reakciju pamats ir galvas smadzeņu struktūru funkcionēšana. Noteikti nav vienas, īsas definīcijas, ar ko raksturot jūtīgu cilvēku. Jūtīgs cilvēks ir emocionāls cilvēks, empātisks, kas spēj līdzpārdzīvot," komentē Kaiva Pēča, psiholoģiskās palīdzības un izglītības centra "Dzīle" vadītāja, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste.

"Jūtīgums ir īpašība, kas ir normāla. 10 līdz 20 procenti pasaules iedzīvotāju ir izteikti jūtīgi. Šis skaitlis nav mazs, taču tajā pašā laikā, nav arī liels, tāpēc ne vienmēr visi apkārtējie cilvēki spēs izprast, kādas emocijas valda šo cilvēku sirdī," portālam "Hsperson" stāsta Eleina Ārona, jūtīgu cilvēku teorijas pamatlicēja.

"Biologi ir konstatējuši, ka jūtīgums ir raksturīgs ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. Šī iezīme atspoguļo noteiktu izdzīvošanas stratēģijas veidu. Ļoti jūtīgu personu smadzenes patiesībā darbojas mazliet citādi," skaidro pamatlicēja.

Šie cilvēki vairāk uzmanības pievērš sīkumiem. Galvenokārt tāpēc, ka smadzenes apstrādā informāciju un atspoguļo to plašāk un dziļāk. Jūtīgumu var salīdzināt ar redzes uzlabošanas briļļu nēsāšanu, ar brillēm ir iespējams redzēt daudz vairāk un sīkākas detaļas.

Neignorējiet jūtīgumu

Foto: Shutterstock
Bieži vien bērnībā bija dzirdama frāze "neņem visu pie sirds". Jau no mazotnes mums, iespējams, pavisam neapzināti ir mudināts slēpt savas jūtas. Šāda darbība var radīt nepilnvērtības kompleksu, cilvēki var saprast, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā, tāpēc centīsies apslēpt savas jūtas, skaidro portālā "Highly Sensitive Refuge".


"Pastāv emociju izpausmes noteikumi – vadlīnijas, kas regulē pieņemamās emociju izpausmes. Tie var būt gan kopīgi visai kultūrai vai etniskajai grupai, gan specifiski konkrētai dzimtai vai ģimenei. Emocionāli neveiksmīgas vecāku un bērnu attiecības var izraisīt aleksitīmiju – grūtības atpazīt, izprast un izteikt vārdos savas emocijas un jūtas," skaidro Pēča.

Spēcīgi emociju uzplaiksnījumi ir raksturīgi ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem. Pastāv uzskats, ka vīrieši nevar izrādīt savas emocijas, jo viņi ir stiprais dzimums. Ir daudz lietu, ko "īsti vīrieši" nedarīs, piemēram, neraudās, nerunās par savām emocijām utt. Šāda pārliecība, kas nosaka, ko vīrietis var un nevar darīt, var atstāt negatīvas sekas uz daudzu cilvēku dzīvēm. Par vīriešu diskrimināciju vairāk lasi šeit.

Jau zēnu vecumā tiek ieaudzinātas normas, kas noteiktai sabiedrības daļai liekas atbilstošas. "Neraudi, tu taču esi vīrietis". Šo izteicienu noteikti ir dzirdējuši daudzi. Emociju nospiešana var novest pie alkoholisma un neveselīga dzīvesveida, minēts "Hsperson".

Jūtīgus cilvēkus mēdz uzskatīt par kautrīgiem, vārgiem, jo viņi bieži vien izvairās no konfliktiem vai situācijām, kuru pamatā ir spilgti emociju uzplaiksnījumi. Taču patiesībā šie cilvēki ļoti daudz analizē un tikai tad rīkojas, lai neliktu vilties sev un citiem.

Pamatlicēja Ārona parāda, ka jūtīgi cilvēki spēj gūt lielus panākumus, tad, ja viņu emocijas tiek cienītas un atbalstītas. Jūtīgi cilvēki nevar atrasties darbavietā vai kādā citā iestādē, kur ir jūtama negatīva emocionālā situācija.

Jau no bērnības ir jāļauj emocijām vaļu, jo tas stimulēs panākumu gūšanu arī turpmākajā dzīvē, un apkārtējo emociju izpratnē. "Vecāki ar savu paraugu māca bērniem, kuras emocijas ir pieņemts izpaust un kuras ne. Taču dzīves laikā emocionālās reakcijas var nostiprināties kā nosacījuma reakcijas, un situācijās, kad cilvēks varbūt vēlētos izpaust noteiktas emocijas, viņam tas vairs neizdodas," piemin Pēča.

Ceļā uz sevis pieņemšanu

Foto: Shutterstock

Pēča atgādina, ka ir jāstrādā ar savu emociju regulāciju. Tā ir cilvēka spēja saprast un pieņemt savu emocionālo pārdzīvojumu, pārvaldīt un kontrolēt negatīvās emocijas. Ir pierādīts, ka labas emociju regulācijas spējas cilvēkam palīdz veidot veiksmīgākas sociālās attiecības, paust atbalstošu uzvedību, būt empātiskam, labāk risināt problēmsituācijas un tikt galā ar grūtībām dzīvē.

Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju var nesaprast tavas jūtu izpausmes, tāpēc nevajag savām izjūtām pievērst pārāk lielu uzmanību. Nepieciešams pielāgoties videi un meklēt iespējas, apstākļus, kuros jūties ērti.

"Kad jūtamies atšķirīgi, noderīgi ir sev pajautāt – vai tā ir tikai mana sajūta vai fakts? Kas apstiprina manu negatīvo domu, ka mani nepieņem un esmu atstumts? Vai tiešām man nav neviena tuva cilvēka, kam simpatizēju, kas mani pieņem? Visbiežāk secinām, ka tā ir bijusi tā brīža iekšējā sajūta, ko nevar pierādīt ar faktiem. Un kad cilvēks par to pārliecinās, sāk justies emocionāli labāk," stāsta Pēča.

Ieteicams izvairīties no negatīviem cilvēkiem, kas visu laiku pārņemti ar savām problēmām. Jūtīgi cilvēki bieži vien uzņemas citu problēmas, un komunikācija ar negatīviem cilvēkiem var nomākt, nogurdināt un iztukšot daudz vairāk nekā komunikācija ar cilvēku, kuram problēmas nav galvenā ikdienas sastāvdaļa.

Nepieciešams rūpīgi sekot savam ķermeņa stāvoklim un censties pielāgoties. Jāspēj atvēlēt vairāk laika lēmumu pieņemšanai, jo jūtīgi cilvēki visu apdomā ļoti prātīgi, apsverot visas nianses. Ļoti svarīga ir atpūta, kas ļauj nervu sistēmai atgūties. Organizējot savu laiku un izvairoties no konkrētām situācijām, cilvēkiem, lietām, iespējams kontrolēt emociju uzplūdus.

Komunikācija ar jūtīgu cilvēku

Foto: Shutterstock

Jūtīgs cilvēks nav slikts cilvēks. Viņi var būt labi kolēģi, draugi un radinieki. Viņi ir patstāvīgi, atbildīgi, vienmēr domā par citiem un pievērš uzmanību detaļām. Komunikācijā ar jūtīgu cilvēku vajadzētu paturēt prātā, ka viņus var aizskart lietas, kas citiem cilvēkiem var nelikties ievērības cienīgas. Tā nav fantāzija, kas rosās viņu galvā, tā ir pasaules izjušana.

Kā mēs zinām, ka otrs cilvēks ir jūtīgs? Pēča skaidro, ka ir grūti uzminēt, kādu komunikāciju sagaida tieši tas, konkrētais cilvēks. Vislabāk ir viņam pajautāt, kā tu vēlies, lai mēs komunicējam – vai tev ir pieņemams, ka tevi apskauju, ka runāju skaļi un temperamentīgi? Un zelta likums, kas palīdzēs ne vien komunikācijā ar jūtīgu cilvēku, bet ar jebkuru – ja vēlamies sniegt ieteikumus vai komentēt kaut ko saistībā ar otru cilvēku – runāt tikai par viņa uzvedību – kas mums tajā ir pieņemams, bet ko, iespējams, vajadzētu mainīt. Nekad neteikt – zini, negribu ar tevi kopā strādāt, jo tu esi jūtīgs cilvēks (tātad, neizsakāmies kritiski par cilvēku kā tādu).

Jūtīgi cilvēki var ātri nogurt no informācijas daudzuma, ko vēlies viņam nodot. Ja kāds no taviem darba kolēģiem labāk strādā no mājām, iespējams, ir jūtīgs un vēlas tādā veidā rast līdzsvaru darba vidē.

Pieci ieteikumi, ko darīt emocionalitātes brīžos



Foto: Shutterstock

Izvēdini galvu

Ir labi uz īsu brīdi aiziet projām no visiem, apkopot domas, nomierināties. Var doties vienalga uz kādu vietu, kur jūties ērti un var izvairīties no negatīvām domām. Laba alternatīva ir zvans draugam vai ģimenei.


Elpo

Bieži vien stresa situācijās apkārtējie vienmēr liek dziļi elpot. Tas nav nekāds jauns paņēmiens, taču ir ļoti efektīvs. Līdz ar dziļām ieelpām un izlepām nepieciešams arī nomierināt prātu un koncentrēties tikai uz elpošanu. Katru ieelpu un izelpu veic četras sekundes. Starp ieelpu un izelpu aizturi gaisu arī uz četrām sekundēm. Šāda elpošana palēnina sirdsdarbību, kas palīdz nomierināt prātu.

Skaiti

Jā, vienkārši sāc skaitīt. Saskaiti līdz 100. Vai arī sāc vērot apkārtni un uzskaitīt 10 lietas, kuras var redzēt. Saskaiti piecas lietas, kurām var pieskarties un trīs lietas, kuras var dzirdēt. Skaitīt var jebko, galvenais, nodarbināt prātu, jo tādā veidā uzmanība no emociju izraisītā objekta tiek novērsta.

Esi laipna pret sevi

Iedomājies, ka tavs draugs ir piedzīvojis emocionālus uzplūdus, ar kuriem nevar tikt galā. Ko tu darītu? Būtu laipna, atbalstoša un gādīga. Vai ne? Esi laipna arī pret sevi. Pasaki sev, ka viss ir kārtībā, un pēc dažām minūtēm viss kļūs labāk. Sev ir jāatgādina, cik stipras mēs esam patiesībā.

Esi kopā ar draugiem

Šādos brīžos nevajadzētu palikt vienai, jo tas var radīt vēl lielāku nomāktības sajūtu. Ir noderīgi dalīties savās izjūtās un pārdomās ar uzticamu draugu, ģimenes locekli vai partneri. Pastāstīt viņam, kā tu juties un kā tev izdevās tikt ar to galā. Ja arī tas nav izdevies, galvenais ir runāt un dalīties ar citiem savās sajūtās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!