Rāpošana bieži vien vecāku vidū netiek pietiekami novērtēta, taču tā ļoti daudz ko nozīmē bērna fiziskajai un arī prāta attīstībai. Tas ir nopietns solis bērnam, lai sasniegtu neatkarību un iepazītu apkārtējo pasauli. Tiesa, nepastāv jau nekādas īpašas instrukcijas, kā bērnam iemācīt rāpot. Tomēr mazuli ir iespējams uz to pamudināt un palīdzēt apgūt šo nebūt ne vieglo prasmi, ir pārliecināta pedagoģe Jūlija Korža, kura portālā "Ihappymama" pamāca rāpošanas gudrību apgūšanā.
Kādēļ rāpošana ir svarīgs etaps bērna attīstībā
Iemācīties rāpot ir grūtāk, nekā iemācīties staigāt. Tas ir pirmais bērna solis iepretim mobilitātei un neatkarībai. Līdz šim brīdim, kad iemācās rāpot, bērns pilnībā ir atkarīgs no vecāku gribas, bet līdz ar jaunās prasmes apgūšanu, viņam paveras jaunas iespējas. Piemēram, viņš var rāpot mammai līdzi uz virtuvi, patstāvīgi tikt līdz dīvānam un jebkuram mājokļa kaktam. Un ne tikai pa māju rosīties – var pat mēģināt izlavīties no ratiem, lai apgūtu smilšu kastes apkārtni. Rāpošanas prasmes apguve ir milzīgs grūdiens bērna attīstībā. Daba paredzējusi, ka rāpošana ir kā sagatavošanās etaps staigāšanai. Taču bieži vien ir tā, ka iemācīties staigāt ir daudz vienkāršāk, nekā pārvietošanās uz "visām četrām". Nereti no vecākiem var dzirdēt, ka mazulis praktiski nav rāpojis, bet uzreiz sācis staigāt. Tas nav nekas traks, ja vien nav notikusi speciāla šī procesa forsēšana.
Lai nenodarītu kaitējumu bērna veselībai, ir jāatceras, – lai mazulis varētu iemācīties staigāt, viņam nepieciešami stipri muskuļi un spēcīgs mugurkauls, kas tieši arī tiek stiprināts rāpošanas laikā. Taču šis nav vienīgais iemesls, kādēļ rāpošana ir ļoti lietderīga.
- Šeit vari iepazīties ar fizioterapeites Jekaterinas Bovtramovičas sagatavoto video pamācību ar attīstošiem vingrinājumiem zīdainim no 10 mēnešu vecuma. "Ja bērns ir gatavs, sākot no 10 mēnešu vecuma, varat veikt vingrojumus, kas palīdzēs sagatavoties staigāšanai, attīstīs līdzsvara izjūtu, kā arī ļaus sajust ķermeņa abas puses."
Kāpēc bērnam jādod vaļa izrāpoties
- Kad bērns rāpo, viņš stiprina savas rokas, plaukstas, kājas un plecus, kas viņam būs noderīgi, kad mazulis sāks stāvēt un spert pirmos solīšus.
- Tā viņš apgūst koordināciju un prasmi orientēties apkārtējā vidē. Savā ziņā rāpošana arī attīsta galvas smadzeņu darbību, kas savukārt būs svarīgi vēlāk – rakstītprasmes un eksakto zināšanu apgūšanas attīstībai.
- Nostiprinās mugurkauls.
- Psihoemocionālā attīstība: mazulis nosprauž mērķus un mācās tos sasniegt, kā arī piedzīvo visas iespējamās emocijas šajā skarā. Rāpošana sniedz viņam patstāvības sajūtu un apziņu par paša spēkiem.
- Pastāv noteiktas normas par pirmā dzīves gada kustību aktivitātes attīstību. Aptuvenais laiks, kad mazulis sāk rāpot, ir sešu līdz desmit mēnešu vecumā. Neraugoties uz šī notikuma svarīgumu, vecākiem to ne ar kādiem īpašiem veidiem nevajadzētu steidzināt. Mazulis sāk rāpot tad, kad ir tam gatavs. Tomēr, ja viņš to vēl nav sācis darīt, tuvojoties 12 mēnešu vecumam (vai nav jau sācis staigāt, nemaz neiemācoties rāpot), labāk šajā jautājumā vērsties pie pediatra.
Pieci padomi vecākiem, kā bērnam censties iemācīt rāpot
Galvenais pieaugušo uzdevums – radīt piemērotus apstākļus, lai bērns varētu rāpot, turklāt – drošus. Mazulim ir nepieciešama vide, lai viņš varētu pārvietoties un manevrēt, bet tas nozīmē, ka viņš ir jānovieto uz grīdas. Un te arī pastāv savas viltības. Piemēram, uz pārāk mīkstas grīdas virsmas seguma rāpot ir neērti. Tāpēc grīda ir ideāla vieta, bet ir jāpaseko, lai bērns kaut kur neaizķeras un nesavainojas. Vari uz grīdas novietot speciālu paklājiņu, kas neslīd vai arī bērnam uz ceļgaliem uzvilkt speciālus aizsargus. Tāpat no grīdas, kur ložņās mazulis, jānovāc visi sīkumi un viegli plīstoši priekšmeti, kā arī jāpārliecinās, vai mēbeles ir pietiekami labi nostiprinātas, to asajiem stūriem vēlams apvilkt speciālus aizsargus.
- Šajā rakstā uzzini fizioterapeites Zanes Paičas ieteikumus par pareizāko rotaļlietu izvēli un bērna attīstību, tostarp rāpošanas mākslas apguvi, pirmajā un otrajā dzīves pusgadā.
Kā iemācīt rāpošanas mākslu
Lai to apgūtu, pastāv vienkārši un interesenti vingrinājumi.
Likšana uz vēdera
Kad bērns ir nomodā, viņam nāks par labu pagulēt uz vēdera. Tas nostiprina bērna muskulatūru, redzi un mugurkaulu. Gulēšana uz vēdera gatavo bērnu velties, rāpot un staigāt. Tiesa, bērnu nevar likt gulēt uz vēdera, kad viņš gatavojas iemigt, jo pastāv pēkšņās nāves sindroma risks. Taču, kad mazulis tiek pieskatīts un ir aktīvs, gulēšana uz vēdera tikai nāks par labu.
- Plašāk par zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu lasi šajā rakstā.
Rotaļlietas un piemērs
Bērns šajā vecumā visu atdarina, tāpēc vecāki paši var parādīt piemēru, kā rāpot. Vai parotaļāties ar citiem mazuļiem, kuri jau ir apguvuši šo prasmi. Ne mazāk efektīvi strādā vingrinājumi ar rotaļlietu. Novieto bērna iecienītāko vai arī pilnīgi jaunu rotaļlietu nelielā attālumā no bērna. Interese un ziņkārība darīs savu darbiņu.
- Kādas ir zīdaiņa attīstības pakāpes un kā palīdzēt bērna veselīgai attīstībai, šajā rakstā stāsta veselības centra "Vivendi" pediatrs Dr. Egils Zālītis.
Vingrošanas bumba un valnis
Vingrošana uz bumbas sagatavo bērnu rāpošanai, jo nostiprina muskulatūru. Bet, lai pamudinātu mazuli nebaidīties no pirmajiem rāpošanas mēģinājumiem, var no segas izveidot tādu kā valni, uz tā uzlikt bērnu uz vēdera, tā, lai viņa rociņas būtu brīvas. Lai tad nu mazais pacenšas aizsniegt kādu rotaļlietu vai citu interesantu priekšmetu.
Šķēršļi
Atceries, ka bērnu virza zinātkāre. Radi viņam dažus mīkstus šķēršļus no segas vai spilvena, izmanto rotaļlietas, kuras var paslēpt zem šiem šķēršļiem, sarunājies ar mazuli un slavē par mazajiem panākumiem.
Vingrošana
Var pārmaiņus pavingrināt rociņas un kājiņas, tās saliecot. Piespiest kājas pie vēdera, uzmanīgi pacelt bērnu, satverot rociņas, izveidojot pozu "vardīte". Tāpat par labu nāks vingrinājums "ķerra", kas palīdzēs mazulim saprast rāpošanas kustību būtību: pacel bērnu, satverot viņa kājas, lai viņš atbalstītos uz rokām. Maigi pavirzot bērnu uz priekšu, tiks stimulēta viņa vēlme rāpot.
Nebrīnies, ja bērns sākotnēji rāpos nepavisam ne ierastā veidā. Piemēram, dažiem mazuļiem ir ērtāk rāpot atpakaļgaitā, gulēt uz vēdera un atgrūsties ar kājām, pārvietoties, sēžot uz dibena, kā zosij – sākumā atsperoties ar kājām, bet tikai tad iztaisnojot visu ķermeni. Vairumā gadījumu šādi rāpošanas stili nenozīmē, ka ar mazuļa attīstību kaut kas ir ne tā, kā vajadzētu. Vienkārši viņam ir ērtāk pārvietoties sev piemērotā veidā. Lai gan jāatzīst, ka turpmākās prasmes – staigāšanas – attīstībai vislabākā ir klasiskā rāpošanas poza – četrāpus.