māneklis māneklītis knupis knupītis
Foto: Shutterstock
Mūsdienās zīdeklis (māneklītis) jeb knupis, "sose", "pups" – kā nu kura ģimene šo mierinājumpriekšmetu dēvē – ir tas, kas bērnam palīdz nomierināties jau no zīdaiņa vecuma. Lai arī cik parocīgs māneklis ikdienas solī jaunajiem vecākiem nebūtu dažādu niķu un krīžu brīžos, pienāk brīdis, kad mazulis no knupja lietošanas ir jāatradina. Kā šo darbiņu paveikt?

Laikā, kad Marija Montesori izstrādāja pedagoģiskās vadlīnijas, kas šobrīd kļuvušas samērā populāras vecāku vidū, pielietojot radošus paņēmienus audzināšanā mājas apstākļos, Montesori manierē iekārtojam ne vien bērnistabu, bet arī ļaujam bērnam apgūt vienkāršas lietas. Arī atradināšanos no knupja var piekopt šīs pedagoģijas manierē – veidā, kas respektē bērnu, darīts ar mīlestību, taču efektīvs.

Pēc Montesori pedagoģijas uzskatiem, ideālā gadījumā, zīdainim pat netiek piedāvāts māneklītis. Taču dzīve ir dzīve un nereti zīdainis līdz gada vecumam vai mazulis, kas pārsniedzis gada vecumu un tūlīt sasniegs divu vai trīs gadu vecumu, joprojām ir pieķēries knupim. Kvalificēta Montesori pedagoģe, vairāku grāmatu autore un divu bērnu mamma Simona Deivisa savā vietnē "The Montessori Notebook" dalījusies ar padomu, kā no mānekļa jeb knupja mazuli atradināt saudzīgā manierē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!